Dzīves apstākļi valstī uzlabojas, taču iedzīvotāji “turpina sevi emocionāli bremzēt” 0
Šonedēļ tika prezentēts “Ferratum Bank” izstrādātais Dzīves kvalitātes mērījums #pacēlājs. Saskaņā ar tā rezultātiem dzīves kvalitāte kopumā Latvijā pēdējo desmit gadu laikā uzlabojusies.
Proti, mērījuma dati, kas aplūko dzīves kvalitāti no trīs dimensiju perspektīvas, liecina, ka kopš 2010. gada kopējā izaugsme sasniegusi 25%. Vienlaikus, neskatoties uz straujo ekonomisko izaugsmi un citu apstākļu uzlabošanos, iedzīvotāju apmierinātības līmenis kopumā palicis faktiski nemainīgs.
Izstrādātais dzīves kvalitātes mērījums veidots no 15 dažādiem indikatoriem, kas sadalīti trīs blokos. Indeksa rezultāti liecina, ka īpaši strauja izaugsme bijusi Ekonomikas dimensijā (60%), kamēr pārējās divās dimensijās – Emocionālās un fiziskās veselības (13%) un Personiskajā (14%) – izaugsme bijusi salīdzinoši mērena.
“Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kā mainījusies dzīves kvalitāte pēdējo gadu laikā. Īpaši jāizceļ pētījumā identificētā iedzīvotāju skepse un neapmierinātība.
Proti, iedzīvotāji joprojām turpina emocionālā ziņā sevi bremzēt, neskatoties uz to, ka, no ekonomikas dimensijas raugoties, dzīve iet uz augšu. Cilvēki aizņemtības, vai kādu citu personisku iemeslu dēļ, nepamana apkārt notiekošās pozitīvās pārmaiņas, pieturoties pie iesakņojušās teorijas viss ir slikti,” skaidro Artis Bērziņš, “Ferratum” koordinators Latvijā.
Pētījumā secināts, ka pozitīvākā dinamika un līdz ar to arī ietekme ir bijusi tam, ka mazinās bezdarbs, palielinās vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums un pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību.
Savukārt kritums un vislēnākā izaugsme pētījumā novērota tādos faktoros kā sagaidāmais dzīves ilgums, iedzīvotāju hospitalizācijas daudzums, iesaistīšanās neformālā brīvprātīgā neapmaksātā darbā pēc savas iniciatīvas, kā arī apmierinātība ar darbu un finansiālo situāciju.
“Ferratum Bank” veiktais pētījums Dzīves kvalitātes mērījums #pacēlājs kopumā sastāv no trīs dimensiju blokiem – emocionālā un fiziskā veselība, ekonomiskā un personiskā dimensija. Katru dimensiju bloku veido pieci indikatori, kuru rezultāti izteikti indeksa punktos.
To aprēķināšanai par bāzi ņemts 2010.gads, kad ekonomiskā krīze valstī faktiski ir beigusies, un situācija valstī normalizējusies. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kā mainījusies dzīves kvalitāte Latvijā pēdējo gadu laikā.
