Dzīve turpinās… pēc ķīmijterapijas 5
Nosūtījums uz ķīmijterapiju parasti izraisa satraukumu, taču izmisumam nav pamata – tās mērķis ir ārstēt ļaundabīgo audzēju, nevis sagādāt slimniekam ciešanas. Diemžēl šie medikamenti iedarbojas ne tikai uz vēža, bet arī organisma šūnām, it īpaši tām, kas ātri vairojas un atjaunojas. Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas ambulatorā un dienas stacionāra nodaļas vadītāja, virsārste ķīmijterapijā, medicīnas doktore Iveta Kudaba norāda, ka arī pašām jaunākajām zālēm blakņu nav mazāk. Nevēlamie efekti atkarīgi no tā, uz kuru šūnu dalīšanās cikla fāzi vai arī kādu receptoru tās iedarbojas.
Ķīmijterapiju visbiežāk lieto noteiktas lokalizācijas, piemēram, krūts, resnās un taisnās zarnas, plaušu audzēja ārstēšanā. To var izmantot arī galvas un kakla vēža slimniekiem kombinācijā ar staru terapiju, turpretim pret melanomu ķīmijpreparāti tikpat kā nedarbojas. Dažkārt tos lieto pirms operācijas audzēja samazināšanai, arī metastāžu likvidēšanai.
Ambulatori vai slimnīcā?
Vairākums pacientu ķīmijterapiju saņem dienas stacionārā. Ja tajā nav iespējams regulāri ierasties liela attāluma vai veselības stāvokļa dēļ, ārstējas slimnīcā. Protams, reizēm ir drošāk būt mediķu uzraudzībā.
Ķīmijterapijas ilgums atkarīgs no slimības veida, piemēram, pēc krūts vēža operācijas tā ilgst pusgadu, nereti ilgāk. Atsevišķās situācijās nepieciešami tikai viens vai divi ārstēšanas kursi, no kuriem katrs var ilgt no vienas līdz piecām dienām, pārsvarā ar trīs nedēļu intervālu.
Tikai nedaudzi ķīmijterapijas medikamenti ir pieejami tablešu formā. Zāles pārsvarā ievada vēnā caur sistēmu – citas pusstundā, bet dažas ļoti lēni, gandrīz visas dienas laikā.
Dažkārt pacientiem rodas jautājums, vai krāsainie preparāti ir stiprāki un var izraisīt izteiktākas blaknes. Šādas bažas rodas psiholoģisku iemeslu dēļ, jo pārsvarā ķīmijterapijas medikamenti ir caurspīdīgi šķidrumi. Sarkanas, zilas un dzeltenas zāles lieto retāk, bet tas nenozīmē, ka tās ir grūtāk panesamas.
Saprast mērķi
Ķīmijterapijas blaknes atkarīgas no audzēja lokalizācijas un stadijas, lietotā medikamenta, slimnieka individuālās jutības, citām slimībām, vecuma un arī emocionālā noskaņojuma. “Ja pacients saprot ārstēšanas jēgu un mērķi, citādi uztver blakus efektus un pats var daudz sev palīdzēt,” uzsver Iveta Kudaba.
Pirms ķīmijterapijas uzsākšanas ārsts pacientam pastāsta, kādas blaknes var rasties un ko tādā gadījumā darīt. “Biežāk gribētu redzēt slimniekam blakus kādu tuvinieku, kurš arī klausītos, ko stāstu, vai pat pierakstītu,” saka ārste. “Vienam pašam uztraukumā ir gandrīz neiespējami visu saprast. Turklāt, pēc ķīmijterapijas dodoties mājās, kādam vajadzētu atbraukt pakaļ, it īpaši, kamēr nav zināms, kā tiks panesta ārstēšana.”
Ķīmijterapija visvairāk ietekmē kaulu smadzenes, kur veidojas asins šūnas, tāpēc samazinās leikocītu un sarkano asinsķermenīšu skaits. Tā kā šie medikamenti bojā matu sīpoliņus, izkrīt mati. Dažu zāļu ietekmē zūd arī skropstas, uzacis un pārējais ķermeņa apmatojums. Mati atjaunojas vairāku mēnešu laikā, un sākumā tiem var nebūt līdzšinējā struktūra. Reizēm pazūd sirmums, sāk veidoties cirtas.
Cieš arī gļotādas. Var būt kuņģa un zarnu trakta iekaisums, kas izpaužas kā caureja. Ķīmijterapija kaitē arī dzimumšūnām, tāpēc atstāj negatīvu iespaidu uz reproduktīvo sistēmu: sievietēm ķīmijterapijas ietekmē var mainīties menstruālais cikls un iestāties priekšlaicīga menopauze. Šajā laikā nedrīkst pieļaut grūtniecību, jo ārstēšana nelabvēlīgi ietekmēs augli.
