Dzīve piespiež pārdot citādi. Kā mājražotāji pārvar krīzi 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja ģimenes pamatbizness balstījās uz lauku tūrismu, daži mājražotāji neizturēja sērgas dēļ noteikto ilgo dīkstāvi un tiem nācies bankrotēt. Tomēr lielākā daļa mājražotāju vai nu krasi mainīja ražošanas veidu, vai arī – pašu domāšanu, ķeroties pie ilgi atliktās tirdzniecības internetā.
Iznākumā mājražošanas nozare ne tikai spējusi atkopties, bet arī sāk uzrādīt labākus panākumus nekā pirms krīzes.
Minikooperācija
To, ka krīzes apstākļos iespējams pārvarēt viensētnieka domāšanu un ātri apvienot spēkus, pierādījis Sējas un Krimuldas novada saimnieku piemērs, par ko “Twitter” kontā ziņojis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Četri saimnieki apvienojušies, piedāvājot ne tikai savu, bet arī kaimiņa preci, tādējādi pie pircēja nonāk biotītaru desas, malkas krāsnī cepta maize, “Rehtšprehera” sieri, kā arī zivju produkcija.
Kā “Latvijas Avīzei” atklāj viens no četrotnes – bioloģisko tītaru gaļas audzētājs Rinalds Bukšs –, ideja radusies jau krīzes sākumā. “Jutām, ka nebūs labi, jo tirdziņi strauji vērās ciet.
Kalnciema tirgus gan ierasti darbojās, pircējiem apzinīgi ievērojot distanci, bet tā tad arī bija vienīgā tirdzniecības vieta.
Tā kā jau sen bijām pazīstami, sanācām kopā un nolēmām pastāvīgajiem klientiem piedāvāt produktu pievešanu mājās. Pēc pasūtījumu saņemšanas tiekamies Rīgā, sagatavojam pakas un pēc kārtas izvadājam,” stāsta Rinalds.
Par citiem nevarot teikt, bet pašam apgrozījums pāris mēnešu laikā audzis vairākkārt – pircēji labprāt pasūta tītargaļas cīsiņus, desu, auksto gaļu, burgerus utt. “Pēdējā laikā pasūtījumi gan mazinās, jo veras vaļā restorāni un cilvēki laikam mazāk gatavo mājās. Bet tas nekas, gan jau drīz atsāksies aktīva tirdzniecība tirdziņos,” spriež uzņēmējs.
Pēc apstāšanās izveido mājaslapas
“Pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas tirdzniecība apstājās momentā. Mājražotājiem tas bija kritiski, jo daudzi no mums ir mazie uzņēmēji, kas trīs dienas ražo, bet četras braukā pa tirdziņiem.
Arī pircēji taupīja, pirka tikai pirmās nepieciešamības preces. Tā ka labi gāja siers, gaļa, maize, bet tiem, kas ražo sukādes, čipsus vai ko līdzīgu, gan klājās grūti,” “Latvijas Avīzei” atzīst Pārtikas amatnieku biedrības vadītājs, Jelgavas novada saimniecības “Klīves” īpašnieks Māris Šņickovskis.
Viņš stāsta, ka dzīve lielai daļai mājražotāju piespiedusi mainīt domāšanu – gribot negribot nācies izveidot savas mājaslapas, kā arī tirgot preci ar sociālās vietnes “Facebook” starpniecību. Daudziem process bijis kā ķīniešu ābece, taču negaidot palīdzība nākusi no malas.
“Liels atbalsts ir no Zemgales plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra, kura vadītāja Mairita Prauliņa operatīvi izprata mūsu vajadzību. Jau 10. jūnijā mājražotājiem būs pasākums, kurā eksperti soli pa solim skaidros internetveikala veidošanas principus – maksājumu platforma, rēķini, atlaižu kodi, piegāde utt. Šis pasākums noteikti būs labi apmeklēts,” tā M. Šņickovskis.
Atver beķereju un vīnotavu
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā atzīst – veidojot katalogu “www.novadagarsa.lv” un ikdienā strādājot ar mazajiem ražotājiem, kas tajā tiek iekļauti, var redzēt, ka pandēmijas laikā dažiem klājies smagi, bet citi raduši jaunas idejas un veiksmīgi attīstās.
“Zemgalē krīze veicinājusi internetveikalu izveidi, piemēram, saimniecība “Krišjāņi” tādu izveidojuši tieši tagad.
Bēdīgāk klājas tiem, kas bija pieraduši produkciju realizēt dažādos tirdziņos, bet nu tirgošanās palēnām atsākas. Katrā ziņā mājražotāji laiku nav velti tērējuši – kāds uzcēlis siltumnīcu, jo nav bijis pieprasījums pēc kūkām, kāds īsteno sapni par vīna degustāciju vietas izveidi Dobelē un drīz vērs vaļā.
Liela uzdrīkstēšanās īstenota Tērvetē, kur krīzes laikā atvērta “Kristīnes picērija un beķereja”, kas izpelnījusies lielu cilvēku interesi, un ceptuve ir krietni noslogota,” stāsta LLKC Dobeles biroja uzņēmējdarbības konsultante Raimonda Ribikauska.
Produktu kastes un velotūrisms
Ogres biroja pārstāve Elīna Masteiko norāda, ka par lielu peļņu vai ražošanas uzrāvienu runāt nevar, taču cilvēki kļūst radošāki.
“Jaunu risinājumu krīzē atraduši “Pilskalnu dārzeņi”, kas klientiem piedāvā dažāda lieluma produktu kastes ar piegādi. Grūti gāja, kad Ogrē aizliedza tirdziņus un jebkāda veida ielu tirdzniecību.
Piemēram, saimniecībai “Mētras”, kas piedāvā dažādas sukādes, vairs nebija iespēju tirgoties, tomēr viņi rada iespēju preci realizēt Ogres un kaimiņu rajonu veikalos.
Savukārt saimniecība “Zutiņi”, kas audzē dārzeņus un piedāvā graudaugu produkciju, nav spējusi apmierināt pircēju pieprasījumu. Grūtāk klājas tūrisma saimniecībām. Par laimi, pašvaldības arī domā, kā tām palīdzēt.
Sadarbībā ar “Exit Riga” nupat ir izveidots jauns velomaršruts pa šīm saimniecībām, kas palīdz cilvēkiem tos iepazīt,” tā E. Masteiko.
Akcents uz piegādi
Arī Latgalē noteikti sarežģītāka dzīve ir tām saimniecībām, kurās līdzās mājražošanai ir arī tūrisms, apliecina LLKC Krāslavas biroja uzņēmējdarbības konsultants Artūrs Pavļukevičs.
Te ir arī pa bankrotam, jo nav ienākumu, ar ko segt bankas aizdevumus. Bet kopumā Latgalē mājražotāji sasparojušies uz produktu piegādēm, turklāt uzskatāmi redzams – pircēji paši jau meklē un atrod ražotājus, kuru produkcija viņiem patīk un – paši pie šiem ražotājiem arī brauc.
Tikmēr LLKC Kuldīgas biroja uzņēmējdarbības konsultante Linda Dūdiņa-Hoiere teic, ka Kurzemē dažam ejot pat labāk nekā pirms pandēmijas.
“Piemēram, gaļas pārstrādātājs SIA “Mājas kulinārija” ķēries arī pie maizes un bulciņu cepšanas – viņi katru ceturtdienu un piektdienu ar savu produkciju sastopami vagoniņā uz Kuldīgas–Aizputes šosejas.
Citi ražotāji, kā nu kurais – kāds nogaida, kāds piedāvā tikai savu ejošāko produktu. Nekas nav apstājies, viss notiek!”
