– Kāds ir jūsu emocionālākais iespaids, kuram pateicoties nonācāt mūzikā? 0
T. Kaljuste: – Tas nāk no ģimenes, šķiet, paaudzēm… Vectēvs no tēva puses pēc Otrā pasaules kara bija spiests pamest Igauniju. Viņš nonāca Anglijā, strādāja pavisam vienkāršu darbu Bredfordā, dzīvoja vientulīgi, bet sirdspriekam vadīja amatieru vīru kori. Mans tēvs Heino Kaljuste vadīja vokālo studiju “Ellerhein”, es dziedāju pie viņa bērnu korī. Mājās visa dzīve aizritēja sarunās, kā labāk saprast, izjust, atskaņot, interpretēt mūziku. Kad šādā gaisotnē gadiem aizvadi dienu no dienas, pat neienāk prātā, ka dzīvē varētu darīt ko citu. Kad redzēju, kā tēvs strādā ar bērniem, kā no vienas dziesmiņas top brīnums, mani tas pārņēma kā vīruss. Sāku spēlēt klavieres. Ar to viss sākās.
– Tagad jūs godā par slavenā igauņu komponista Arvo Perta daiļrades lielisku pazinēju. Perts ir kļuvis ne tikai par pasaulē atpazīstamāko igauni, kā vēstī žurnāls “Estonian World”, bet arī, kā raksta mūzikas vietne “Bachtrack”, par dzīvo komponistu, kura mūzika pasaulē tiek atskaņota visbiežāk, otrajā un trešajā vietā atstājot Džonu Viljamsu un Džonu Adamsu. Kas jūs visvairāk saista Perta mūzikā?
– Iemesls jau visiem gandrīz līdzīgs, kaut gan katram ir savi iemīļotākie Perta skaņdarbi. Perta mūzika pasaulē rada miera, līdzsvara sajūtu.
Arvo Perts kaut kā bija uzzinājis, ka es Igaunijas radio ierakstu viņa skaņdarbu “Te Deum”. Lūdza, lai aizsūtu ierakstu uz Berlīni, kur viņš tolaik dzīvoja. Perts vēlējās, lai skaņdarbs tiek ierakstīts vācu firmā ECM. (Sešdesmitajos gados, meklējot pašizteiksmes formas mūzikā, Perts rakstīja dažādās avangarda tehnikās. Varas iestādes viņa mūziku aizliedza, un Perts emigrēja uz Rietumiem, kur vispirms uzturējās Vīnē, pēc tam Berlīnē. Tagad Arvo Perts atgriezies Igaunijā. – V. K.) Tā sākās mūsu sadarbība. Vienu brīdi pavisam nejauši mūsu dzīvokļi Tallinas vecpilsētā atradās vienā mājā un pat vienā kāpņu telpā. Tagad gan Arvo Perts pārcēlies uz saviem lauku īpašumiem.
– Mēdz teikt, ka praviešus savā zemē nemīl. Atļaušos pavaicāt mazliet provokatīvi – vai igauņi Pertu mīl?
– Neko nevar absolutizēt, kā visas tautas, arī igauņi ir dažādi. Nekādu statistiku neesmu veicis (pasmaida). Taču Perta mūzikas dienās, ar ko beidzas manis rīkotie “Nargen” festivāli, līdz šim visas zāles bijušas pilnas. Tātad mīl…
