Dzīve met dažādus kūleņus, un attiecības starp radiniekiem reizēm pārspēj seriālus… Kā uzzināt, vai kāds mirušais radinieks atstājis mantojumu? 0
Dzīve met dažādus kūleņus, un attiecības starp radiniekiem nereti pārspēj pašus samudžinātākos seriālus. Ne vienmēr un ne visi piederīgie zina, ka nomiris kāds radinieks. Bet ja nu mirušais tomēr atstājis mantojumu? Interesanto tēmu skaidro portāls Liepajniekiem.lv.
Jautājumu tiešām daudz un ne tikai šo vien. Mantojuma lietas nav no vienkāršajām.
Liepājā praktizējošai zvērinātai notārei Lindai Jāgerei-Birzniecei Liepajniekiem.lv lūdza pavisam īsu skaidrojumu par galvenajiem jautājumiem.
Neviens zvērināts notārs Iedzīvotāju reģistrā nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus. Tam nav likumiska pamata! Informāciju par ieinteresētajām personām norāda mantinieks, kurš pie notāra iniciē mantojuma lietas uzsākšanu. Pašam mantiniekam jāizrāda interese un jāizsaka vēlme saņemt mantojumu.
Personai, kura vēlas pretendēt uz mantojumu, klātienē jādodas pie zvērināta notāra. Ja mantiniekam ir elektroniskais paraksts, tad mantojuma lietu var uzsākt arī pie notāra videokonferences režīmā.
Latvijas Civillikuma normas, atšķirībā no vairāku citu valstu tiesību aktiem, sagaida paša mantinieka aktivitāti un rīcību, kas vērsta uz mantojuma saņemšanu.
Pēc mantojuma atstājēja nāves ieinteresētajām personām jāvēršas pie zvērināta notāra mantojuma lietas uzsākšanai, iesniedzot mantošanas iesniegumu. Dodoties pie notāra, mantojuma pieprasītājiem ir jāpierāda mantojuma atstājēja nāve.
Līdzi jāņem un notāram jāiesniedz mantojuma atstājēja miršanas apliecība (vai ārvalstīs izsniegts dokuments, kas apliecina miršanas fakta reģistrāciju), mantojamās mantas saraksts un informācija par viņiem zināmajiem mantiniekiem.
Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas. Ja notāram nav iespēju pēc Fizisko personu reģistrā pieejamām ziņām noskaidrot mantojuma atstājēja un mantinieka radniecību, tad notārs lūgs mantinieku sagādāt uzrādīšanai radniecību apliecinošus dokumentus.
Zvērināts notārs pārliecinās Publisko testamentu reģistrā, vai mantojuma atstājējs nav atstājis testamentu vai mantojuma līgumu. Ziņas par mantojuma atklāšanos publicē laikraksta “Latvijas Vēstnesis” sadaļā “Mantojumu ziņas”.
Informācija sadaļā parādās tikai pēc tam, kad kāda no mantot tiesīgajām personām ir vērsusies pie notāra un lūgusi uzsākt mantojuma lietas vešanu. Laikraksta “Latvijas Vēstnesis” arhīvā var atrast visas uzsāktās mantojuma lietas. Mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar personas izsludināšanu par mirušu ar tiesas nolēmumu.
Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas. Kādam no mantiniekiem jādodas pie zvērināta notāra un jālūdz uzsākt mantojuma saņemšanas procedūru. Notārs, atklājoties mantojumam, nosaka termiņu, kādā citi mantinieki un kreditori var pieteikt savas tiesības uz atstāto mantojumu.
Minimālais termiņš, kādu notārs var nolikt, ir 3 mēneši, bet tikai tajā gadījumā, ja mantinieku loks ir zināms. Izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori.
Bet izteikt gribu pieņemt mantojumu var tikai pats mantinieks vai viņa pilnvarnieks uz notariāli apliecinātas pilnvaras pamata – likums to neatļauj darīt mantojuma atstājēja draugiem, kaimiņiem vai citiem, kam nav tiesības uz mantojumu.
Personas mantošanas iesniegums jāiesniedz tam zvērinātam notāram, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā atradās mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta.
Ja aizgājēja deklarētā adrese nav zināma, tad jāvēršas pie notāra, kurš praktizē teritorijā, kurā atrodas mantojamā manta vai tās galvenā daļa.
Ja kāda persona nav varējusi vērsties pie zvērināta notāra noteiktajā termiņā, Civillikums paredz, ka piecu gadu laikā tiesā var celt mantojuma prasību pret mantojuma tiesībās apstiprinātajiem mantiniekiem.
