Dzīve kopā ar… pelējumu 0
“Dzīvoju kopmītņu istabā, kurā bija ieviesies pelējums, un visu laiku slimoju – man bija klepus un iesnas, gadu pirms tam pārslimoju pneimoniju. Savukārt pelējuma laikā bija sirds perikardīts. Ārsti teica, ka perikardīts varēja rasties, jo pelējums stimulējot iepriekšējās kaites.
Pārvācoties uz citu stāvu un citu istabu, vairs nekas tamlīdzīgs ar mani nenotiek,” pastāstīja students Rūdolfs Freibergs.
Mitras un siltas telpas – labvēlīga vide, kur vairoties pelējuma sēnēm, kas bojā ne tikai telpu vizuālo izskatu, bet rada arī veselības problēmas, izraisot alerģiskas reakcijas, elpceļu un deguna gļotādas kairinājumu, klepu un šķaudīšanu. Šis nejaukais “kaimiņš” var palielināt arī infekcijas slimību risku, jo nelabvēlīgi ietekmē organisma imūno sistēmu.
Veselība smagāk cieš jutīgiem
Ikviens var tikt pakļauts pelējuma sēņu iedarbībai – ieelpojot vai pieskaroties pelējuma virsmai. “Visvairāk veselības problēmas var skart cilvēkus, kas slimo ar astmu, īpaši bērnus. Jutīgās iedzīvotāju grupas ir zīdaiņi, mazi bērni, veci cilvēki, cilvēki ar ādas slimībām, elpceļu slimībām un imūnās sistēmas traucējumiem,” stāsta Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas higiēnas ārste Maija Šnepste.
Alergologs Verners Lozovskis norāda, ka, ilgāku laiku uzturoties telpās ar pelējumu, pastiprinās alerģiskās iesnas un astma, īpaši tiem, kas jau iepriekš cietuši no astmas vai kam šī nosliece iemantota no ģimenes locekļiem. “Ja telpās ir pelējums, savairojas arī putekļu ērcītes, kas situāciju vēl vairāk pasliktina. No tā var rasties ekzēma – rodas apsārtumi apakšdelmos, uz kakla un citās vietās, kas ļoti stipri niez,” teic V. Lozovskis. Līdz ar šīm kaitēm cilvēkiem, kas ir jutīgi pret pelējumu, var rasties deguna gļotādas kairinājums vai pietūkums un sauss vai produktīvs klepus.
Kāpēc rodas pelējums
Pelējums rodas vietās, kur ir pārlieku liela mitruma koncentrācija. “Cilvēkiem elpojot, svīstot, mazgājoties, gatavojot ēst, telpās nonāk daudz ūdens tvaiku. Tiek minēts, ka uz vienu iedzīvotāju telpā ir 5 – 20 kilogrami mitruma,” stāsta M. Šnepste. “Ūdens tvaiki ir jāizvada, jo mikroorganismu augšanu telpā veicina paaugstināts kopējā mitruma daudzums, piemēram, lietus vai sniega kušanas ūdeņi no jumta, sienām un ēku pamatiem.”
Pelējuma rašanos var veicināt arī nepareiza ēkas siltināšana, kas rodas kļūdainu būvmateriālu izvēles dēļ un nenodrošina gaisa apmaiņu telpā. Kā piebilst būvinženieris Juris Biršs, pelējumu rada fizikālie apstākļi – trūkst ventilācijas telpās. “Ja vannas istabā gaisa apmaiņa ir tik, cik mēs paveram durvis, tad tas ir krietni par maz,” teic J. Biršs.
Tādēļ pirms pelējuma iznīdēšanas vispirms jārisina mitruma jautājums. “Uzmanīgi jāpārbauda aizkrāmētās vietas mājās, jo pelējums var rasties pilnīgi jebkurā vietā. Samazinot mitrumu, vienlaikus jālikvidē pelējuma vieta, dezinficējot to ar īpašām ķīmiskām vielām. Citādi, ja radīsies pelējuma attīstībai piemēroti apstākļi, tas atkal atjaunosies. Pelējums ir ķīmiski jānobendē,” teic J. Biršs.
Svarīgi tīrīšanas darbus veikt piesardzīgi, neieelpojot pelējuma sēņu sporas un sēņu daļiņas. Jāmēģina uzlabot telpu ventilācija, jāveic telpu regulāra uzkopšana un vēdināšana. Daži mēģina pelējumu iznīdēt, remontējot telpas. Prakse gan liecina, ka remontiem ir īslaicīgs efekts. “Ja pelējuma cēloni nav izdevies novērst, cilvēki atkārtoti cieš no alerģijas,” teic V. Lozovskis un piebilst: “Lai veselības stāvoklis nepasliktinātos, cilvēkiem alerģijas un pārējo veselības traucējumu gadījumos jāvēršas pie ārsta un jāsāk medikamentozā terapija.”
Fakts Pētījumi liecina, ka iedzīvotājiem, kas dzīvo mājās – gan privātās, gan publiskās telpās – ar palielinātu mitruma līmeni un pelējumu, ir līdz 75% lielāks veselības risks (elpceļu kairinājums un astma), salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo sausās un labi ventilētās mājās. Avots: Veselības inspekcija |
