FOTO. Dzīve konteinerā: maza mājiņa gleznainās vietās – latvieši pastāsta savu praktisko pieredzi 9
Vivanta Volkova, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja zeme ir un pēc iespējas ātrāk gribas dzīvot savā mājoklī, jūras konteiners ir viens no risinājumiem, turklāt tā izbūve ir lētāka nekā kapitālā celtniecība, liecina prakse Latvijā un citās valstīs. Tam ir gatavs izturīgs metāla karkass, atliek vien izzāģēt vietu durvīm un logailas, nosiltināt un izveidot nepieciešamās telpas.
Pieprasītākie ir standarta konteineri 20 pēdu (aptuveni 6 m) un 40 pēdu (12,192 m) gari un divarpus metru plati. Tos kā lielus lego klučus var novietot, kā vēlas, dažviet pasaulē radīti pat arhitektūras šedevri un būvēti daudzstāvu nami. ASV, Kanādā, Malaizijā, Dānijā kuģu konteineru mājas ir ļoti populāras, ir arī firmas, kas specializējušās, lai klientiem piedāvātu visdažādākos mājokļu plānojumus.
Ekonomiska māja minimālistam
Žurnāla “AgroTops” kolēģis, apciemojis uzņēmuma “Bewo agro” dibinātāju Almandu Bartuševicu, sajūsminājās par viņa oriģinālo un omulīgo māju gleznainā uzkalnā pie Talsiem, kā arī slavēja saimnieka radošumu (viņa firma izgatavo īpaši Latvijas zemei piemērotus augsnes apstrādes agregātus – kompaktorus). Almands 80. gadu beigās studējis RPI Aparātbūves un automatizācijas fakultātē, grupā, kas gatavoja speciālistus rūpniecisko robotu ražošanas rūpnīcai. Audzis Rīgā, bet pie sirds viņam vienmēr bijuši lauki un “dzelži”: “No desmit gadu vecuma sāku pats kaut ko meistarot, kad bija četrpadsmit, uztaisīju pirmo bagiju, vālējām kopā ar puikām. Tagad strādāju ar lauksaimniecības tehniku, bet man mazāk interesē bizness kā tāds, labāk patīk kaut ko jaunu izdomāt.” Tā arī prātā ienācis, kā ātri un ekonomiski izveidot šādu askētiski omulīgo mājokli jūras konteinerā.
Pasūtīti divi jūras konteineri (12 x 2,5 m), atvesti, nolikti uz iebetonētiem stabiņiem: “Viens no bonusiem ir tas, ka nav vajadzīgi fundamentāli pamati, lielas saskaņošanas būvvaldē, jo šī uzskatāma par pārvietojamu būvi pieļaujamajā platībā.” Vēl vienīgi neesot apzinātas dažas tehniskās problēmas ilgtermiņā, piemēram, kondensāta veidošanās, kas raksturīgi mūsu klimatiskajā zonā. Almands konsultējies pie būvinženiera Jura Birša, kurš ieteicis iekšpusē likt kokskaidu plāksnes un siltinājumam izvēlēties pūšamo ekovati. Vajadzēja panākt, lai materiāls uzsūktu mitrumu. No ārpuses siltinājums ir putuplasts: “Būve ir kā termoss. Viss bija rūpīgi jānopako, lai metālam nekur nebūtu saskares ar āra gaisu – lai neveidotos aukstuma tilti. Vēl noteikti vajadzētu ierīkot rekuperācijas sistēmu, jāizvada liekais mitrums,” spriež saimnieks.
Abu konteineru sadures vietā, kur katram noņemta viena siena, pie griestiem redzama dekoratīva koka sija, savukārt vertikāls metāla stienis kalpo kā balstoša nesošā konstrukcija gadījumā, ja ziemā uz jumta daudz sniega. Tiesa, Almands siltumizolācijas, kā arī ūdens un sniega novades nolūkos virs konteineriem izbūvējis divslīpu jumtu.
Siltumu mājoklī iepriekšējā ziemā izdevies nodrošināt ar gaisa kondicionieri, kas vasarā savukārt atvēsina gaisu. Saimnieks bijis patīkami pārsteigts par efektu (elektrības rēķins par visu kopā bijis ap 70 eiro mēnesī).
Tomēr viņš nav atteicies arī no domas nākotnē nodrošināties ar nelielu gāzes apkures katlu – radiatoriem vietas ir atstātas. Pa lielajiem logiem ziemā arī saule ievērojami piesildījusi mājokli. Starp citu, jumta ieslīpā pārkare nodrošina, ka vasarās saules stari apspīd terasi, bet ziemā iespīd logos.
Almands mājas apdari un iekārtošanu veicis pats: “Varbūt te nav lepnākie materiāli un tehnoloģijas vai nostrādāts ar glanci, bet man patīk pats darbošanās process. Galdnieks pēc manām idejām veidoja virtuves virsmu un izvelkamu galdu kā pagarinājumu letei. Uzskatu, ka viņš ir ļoti kreatīvs un zinošs – pēc manām skicēm lielākam viesu pulkam izdomāja konstrukciju, kas ir veiksmīga šajā nelielajā platībā.”
Sargpostenis un virtuve pārstrādei
“Arāju” bioloģiskā saimniecība Umurgā (Limbažu nov.) darbojas jau 17 gadus, tagad Ināra Liepiņa saimniecības vadīšanu uzticējusi meitai Ingai Friclejai, kura 16 gadus bija nostrādājusi par pavāri “Lido”, 1. ģimnāzijā, Brīvdabas muzeja restorānā u.c., bet nu savu pieredzi un izdomu liek lietā, gatavojot neskaitāmus konservus no saimniecībā izaudzētā.
Ideja par jūras konteinera izmantošanu saimniecības virtuvei Inārai un Ingai ienākusi prātā pirms dažiem gadiem. Redzējušas, ka kādā saimniecībā vienkāršā šķūnī bija iekārtota ražotne asinsdesu gatavošanai, un spriedušas: arī mēs taču varam! Inga atradusi konteineru par 2000 eiro mājaslapā “budka.lv”, firma arī atveda un uzstādīja.
Pa ieeju konteinera – virtuves vienā galā saimnieces ienes dārzeņus, augļus, kur tos mazgā, tad smalcina, vāra, liek burkās, pasterizē, bet otrā galā, kur L veidā pievienots otrs konteiners, ir durvis, pa tām produkciju var nogādāt tālāk pircējiem – viss atbilstoši sanitārajām normām. Virtuvē ir arī saldētavas – pieskaitot Umurgas centra mājās esošās, saimnieces rēķina, ka tajās ir aptuveni tonna produktu, īpaši ogu, kas vēl gaida pārstrādi.
Pirmais konteiners iegādāts, rakstot projektu, bet otro mamma Ināra pati nopirkusi, lai var būt tuvumā saimniecībai un arī sargāt saražoto un iekārtas. Viņa jau sen lolojusi cerību no Umurgas centra mājokļa pārcelties tuvāk sakņu un augļu dārziem, siltumnīcām un vistām, turklāt tagad beidzot paliek arī brīvs brīdis puķu dobju ierīkošanai. Ināras konteinermājoklī pie lielajiem logiem pavasaros tiek diedzēti stādi. Siltumu nodrošina vīra uzmeistarotā krāsniņa ar akmeņu krāvumu režģī virs tās. Tiesa, īsti laba sajūta metāla kastē tomēr neesot, atzīst Ināra, arī ventilācija varētu būt labāka – slapjākā laikā nākas lietot mitruma savācēju. Tagad viņai tepat pievienota koka konstrukcijas guļamistaba un viesistaba. No Limbažu uzņēmuma pasūtījuši koka karkasa paneļu moduli, kas, papildināts ar pašbūvētu terasi, kopā ar apdarinātajiem konteineriem veido omulīgu kompleksu.
Glābiņš ārkārtas situācijā
Labdarības biedrība “Tuvu”, izmantojot jūras konteinerus, palīdzējusi četrām ģimenēm nodrošināt nepieciešamos dzīves apstākļus, sadarbojusies ar Vācijas labdarības organizāciju, atbalstījis arī celtniecības uzņēmums “Uppe”. Kad pirms pieciem gadiem kādai ģimenei nodega māja, divās dienās konteiners tika iekārtots, lai varētu tur dzīvot.
Pie pilnvērtīga mājokļa šādā kārtā tikusi arī ģimene, kas dzīvojusi ļoti nožēlojamos apstākļos, teju vai grūstošā būdā.
Tāpat jūras konteineri noderējuši, lai ģimeņu mājām beidzot būtu labierīcības – tualete un vannas istaba ar visiem nepieciešamiem santehnikas mezgliem atrodas konteinerā, kas novietots un piebūvēts kā paplašinājums, stāsta biedrība “Tuvu”.
