Biju dzērājs, tagad esmu izķepurojies, atklāj “trušu karalis” Andris 5
Jau no decembra sākuma Esplanādē varēja vērot un pabarot vairāk nekā sešdesmit trušu. Andris šo “Trušu karalisti” Rīgas centrā uzmanīja dienu un nakti, pat svētku dienās. Un tā jau trešo gadu pēc kārtas. Visbiežāk cilvēki viņu varēja sastapt kā Ziemassvētku vecīti. Viņam rokās parasti bija spainis ar āboliem, kāpostu lapām un burkāniem. Andris pats smej, ka Ziemassvētku vecīša tērpā izskatās kā rūķītis, un atļauj sevi tā dēvēt.
Pastāvīgi “Trušu karaliste” atrodas Lēdmanē, 13 km no Lielvārdes, bet jau vairākus gadus priecē arī rīdziniekus, desmitiem trušu uz laiku izmitinot Esplanādē. Šis gads nebija izņēmums. “Trušu karaliste” ir evaņģēliskās kristiešu draudzes “Zilais krusts” un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēts projekts. “Zilā krusta” draudze palīdz krīzes situācijā nonākušajiem cilvēkiem atgriezties sabiedrībā un darba tirgū. Viņi savu palīdzību sniedza arī Andrim.
Piecelties pēc klupiena
“Es nebiju cietumnieks, bet es biju dzērājs. Man bija divas ģimenes, bet alkohola dēļ es visu zaudēju,” stāsta Andris, kurš laikrakstam uztic savu dzīvesstāstu, bet uzvārda publicēšanu gan nevēlas. Pirms labākām pārmaiņām viņa dzīvē Andris sēdējis un diedelējis tepat pie līdzās esošās katedrāles. Tagad sēžam Esplanādē, Ziemassvētku tirdziņa laukumā, kur cilvēkus priecē ne tikai truši. Te skan skaļa mūzika, smaržo pēc karstvīna un Ziemassvētkiem. Andris alkoholu nelieto jau vairāk nekā četrus gadus un tagad ir pievērsies Dievam, Bībelei un arī trušiem. Viņš atzīst, ka dzīve nu kļuvusi gaišāka: “No bedres, kurā es biju iekritis, ar Dieva palīdzību izķepurojos.”
Andris daudz stāsta gan par “Zilo krustu,” gan par Lēdmani un cilvēkiem, kas tur mīt: “Tu esi dzērājs un neesi vajadzīgs ne valdībai, ne citiem, bet Lēdmanē šiem cilvēkiem ir iespēja parādīt, ka viņi kaut ko māk un var mainīties. Viņi atver savu dvēseli un kaut ko iemācās.” Arī Andris šo četru gadu laikā ir mainījies un daudz ko iemācījies. Viņš ir piecēlies no kritiena, lai gan daudziem tas tomēr neizdodas: “Ir cilvēki, kas nostājas uz kājām, izveido jaunas ģimenes, aiziet uz citu draudzi. Bet ir cilvēki, kas atgriežas vecajā dzīvē.” Pats Andris vairs nekad nevēloties atgriezties tur, kur bijis pirms četriem gadiem. “Alkohols ir viens, bet problēmas ir dažādas,” viņš spriež.
