Dzīve ķirbja ēnā – saglabā sēklas, lai nākamgad izveidotu ķirbju jumtiņu 0
Zaļais jumtiņš ir daudzu dārzmīļu sapnis. To ātri un lēti palīdzēs īstenot… ķirbis! Ēdot šos resnīšus, visas sēklas vērts saglabāt, lai nākamgad tām ļautu sākt jaunu dzīvi. Piemēram, uz šķūnīša jumta.
Ķirbis nav tikai vērtīga dārza velte, kuras gaļīgos sānus mēdz apēst dažādos veidos. Nenovērtēta ir viena no ķirbja vērtīgākajām daļām – sēklas. Tajās ir milzums vērtīgu vielu. Prāvās sēklas var ne tikai tāpat nograuzt, bet arī apgrauzdēt un samalt pulverītī. Pulverīti der iemaisīt gan kefīrā, gan putrā. Sēklas garšo arī suņiem. Turklāt tās kā slota spējot izdzīt pat zarnu parazītus.
No pašiem skaistākajiem eksemplāriem sēklas der atstāt nākamajam gadam.
Ķirbja stādīšanai mēslu vai komposta kaudze nemaz nav tā piemērotākā. Jauki silstošā kompostkaudze var gan būt labs ķirbju bērnudārzs. Pavasarī sagurušo tusni vienkārši uzmet uz tās un gaida, kad daba darīs savu (ķirbis sapūs, sēklas sadīgs un būs daudz jauku stādiņu).
Ķirbis augs kā traks arī vienkāršā, normālā dārza augsnē. Ražena auguma veidošanai mitrums ir svarīgāks par papildu barības vielām. Protams, labs mielasts noder katram.
Iesējot ķirbi (tuvu citu citam, sēklas nežēlojot) uz lauka, tas pasargās no nezāļu savairošanās, pat attīrīs apzaļumoto pleķīti no tām. Būs mazāk ko pļaut. Turklāt ķirbis ir gatavs gan līst, gan kāpt. Piemēram, uz jumta. Ķirbjus (neskopojas ar skaitu) piestāda pie ēkas sienas un, kad tie sāk dzīt stīgas, tās virza augšup. Kad jumts būs sasniegts, šie paši zinās, kā izvērsties. No jumta tiem tiks papildu mitrums, aizvējš, segums jauki uzsilst. Ķirbis aug tik ātri, ka ar aci var redzēt, tādēļ drīz vien jumts būs kā zaļa kupena. Salīdzinājumā ar zaļo jumtu, kur izmantota velēna, ķirbja lapojums nav pārāk smags, tādēļ pašu ēku nedraudēs sagraut. Smagi ir tikai tā bērni. Tādēļ jumta izdaiļošanai var izvēlēties dekoratīvo šķirņu, mazāka izmēra ogu briedētājus. Tas būtu pareizi arī no darba drošības viedokļa – ka kopējam kāda milzu oga neuzkrīt uz galvas.
Starp citu, ķirbis vislabāk glabājas istabā uz grīdas (tur vēsāks) un uz tiem sāniem, uz kuriem gulējis dobē vai uz jumta.
