Vēršas pie sabiedrības pēc palīdzīgas rokas 0
Pirms neilga laika sociālajos tīklos parādījies neliels Ivetas stāsts par to, kāda ir viņas cīņa ar vēzi, ar ko viņai nācies saskarties un ko viņa plāno darīt tālāk. Bet, lai iecerēto varētu īstenot, viņai nepieciešamas finanses, tāpēc viņa vēršas pie sabiedrības un lūdz viņu atbalstīt.
Iveta nav publicējusi savu kontu – viņa lūdz vispirms nosūtīt uzmundrinājuma un atbalsta vārdus. Uz jautājumu, kā Iveta nolēma lūgt līdzcilvēku palīdzību, viņa atbild: „Tas bija šausmīgi grūts solis. Pirmais mudinājums – mani radi, draugi, paziņas, kuri visādi gribēja atbalstīt mirklī, kad uzzināja manu diagnozi, bet ne es zināju, kā viņi var man palīdzēt, ne viņi to zināja.
Tagad, es skaidri zinu, kas man ir vajadzīgs. Apzinoties savas iespējas – izlēmu lūgt palīdzību, lai nemestos papildus peļņā dēļ veselības, totāli to graujot.
Uzturs man ir kā zāles. Es esmu tas, ko es ēdu. Es izlēmu turpināt iesākto veseļošanās posmu. Vēl pusgads man noteikti vajadzīgs tādam intensīvam darbam ar sevi. Tālāk – jaunais dzīvesveids.
Es sākumā uzrakstīju e-pasta vēstulīti saviem paziņām. Kad biju Facebook draugus izrevidējusi, kuri tiešām ir mani draugi, daudzi uzreiz prasīja, vai var to publiskot un dalīties tālāk, jo viņiem ir draugi, kuri jau tagad grib man palīdzēt. Uzdrošinājos publiskot šo rakstu.
Tas lēmums vispār uzrakstīt ko tādu bija nežēlīgi grūts. Un paprasīt. Es zinu, ka tas man palīdzēs darīt savu daļu, nedomājot par naudu. Tīri, lai varu strādāt ar sevi. Un ka man ir vajadzīga PET metode, kuru, es zinu, es tiešām gribu. Ar tās palīdzību var uzzināt, kā ir iedarbojusies ķīmijterapija un vai visas ļaundabīgās šūnas manu organismu atstājušas. Paralēli vajag uztura bagātinātājus, kurus esmu jau atradusi, kas man der. Man pietiek, lai es dzīvotu. Bet es gribu izveseļoties. Un esmu nospraudusi ceļu, kas ir tas īstākais.
Šai vēstulei es briedu jau kopš operācijas. Vai es būšu gatava paprasīt un pieņemt? Šī ir mana lielākā mācība – pieņemt beznosacījuma palīdzību.”
