Ķīmijterapiju uztvert kā vitamīnus 0
Ķīmijterapija Ivetai kopā sanāca sešu kursu apjomā.
„Man bija tik ļoti bail no nezināmā, ko sagaidīt, kas var parādīties,” viņa atminas. „Jo, ja ir operācija, tad man ir skaidri zināms, ka dakteris izdara to, kas viņam jādara, izgriež ārā, sašuj. Rēta sadzīst, es esmu vesela. Savukārt ķīmijterapija ir man tik ļoti neizprotamā līmenī. Tad mani sasniedza informācija, ko man vajadzēja. Viena mana paziņa pateica, ka ķīmija nogalina ne tikai vēža šūnas, bet vienlaikus arī vecās šūnas, līdz ar to es pēc ķīmijterapijas izskatīšoties kā 20 gadus jauna. Šis teksts mani ļoti iedrošināja. Ka nevis gaidīt slikto, bet labo. Ka ķīmijterapija ir mani vitamīni, kas man palīdz. Lai vai kā es redzu vai neredzu, ka tas viss notiek manā ķermenī, – es to pieņemu un sadzīvoju ar to.
Ķīmijterapeite sadalīja man pirmās divas devas trīs daļās – mazākās, jo mans ķermenis bija ļoti novājināts. Konsultējāmies arī ar Amerikas ārstiem (bija tāda iespēja). Un viņi tāpat ieteica manā gadījumā sadalīt to daļu. Un tā es braukāju sešas nedēļas reizi nedēļā pēc mazās ķīmijas devas, un pēc tam ik pēc trim nedēļām pēc lielās devas.
