Mēnesis, kas dod enerģiju 11 mēnešiem 3
Man bieži jautā: kā tev izdodas ik gadu tikt mēnesi garā atvaļinājumā? Mums gan nav laika. Pat neieklausās atbildē: ja to nedarīšu, pārējos vienpadsmit mēnešus nespēšu strādāt tik intensīvi, kā jāvar. Jebkurš jaudājam izdarīt ļoti daudz. Arī ilgi izturēt bez atpūtas. Bet, tā rīkojoties, nāk brīdis, kad striķis tomēr trūkst – slimība vai vēl postošāk – izdegšana, kad cilvēks ir šķietami vesels, bet patiesībā slāj caur dzīvi aizmidzis un sastindzis. Kā miris. Darbdienu rīti nāk ar neviltotu prieku, ka vairs nevar ilgi nogulēt, dienā iespējams daudz padarīt, vakari kļūst aizvien garāki, dāvinot iespēju tā vienkārši pasēdēt uz pilsētas dzīvokļa lodžijas. Vienā kastē puķes, citā – majorāns un baziliks, un visādas mētras. Nav uz pasaules neviena stūrīša, kur nebūtu vietas dabas sajūtai, ja vien to meklējam un aicinām. Ikgada apņemšanās: nu gan zāļu tējas visam gadam salasīšu tieši zāļu vakarā. Nekā, jo visbiežāk tieši tad sāk līt. Slapjas kaltēšanai neder. Darīt kā sences – vajadzīgo sarūpēt trijās stiprajās dienās, kas iepriekš? Nevaru – jāstrādā. Jāradinās nešūmēties par to, kas pats uzreiz negulst rokās. Priekšā jūlijs, gan paspēšu.
