Visu, kas patiesi vajadzīgs, cilvēks pagūst vienmēr 3
Man bieži jautā: kā tev izdodas ik gadu tikt mēnesi garā atvaļinājumā? Mums gan nav laika. Pat neieklausās atbildē: ja to nedarīšu, pārējos vienpadsmit mēnešus nespēšu strādāt tik intensīvi, kā jāvar. Jebkurš jaudājam izdarīt ļoti daudz. Arī ilgi izturēt bez atpūtas. Bet, tā rīkojoties, nāk brīdis, kad striķis tomēr trūkst – slimība vai vēl postošāk – izdegšana, kad cilvēks ir šķietami vesels, bet patiesībā slāj caur dzīvi aizmidzis un sastindzis. Kā miris. Kad liela slodze, nav daudz iespēju izvēlēties – vai nu sabrūc, vai pats meklē resursus. Tieši tāpēc rūpes par sevi ir ļoti svarīgas – iemācīties paņemt pauzi, atpūsties, tad atkal pieslēgties. Pamanīt un izmantot to, kas spēcina. Dažreiz vajag pavisam maz. Reiz mans vīrietis, kad bija uzracis pļavas gabalu, pārsteigts secināja: tiklīdz sataisu tev jaunu puķu dobi, tev taču uzlabojas raksturs!… 
