Dzīve ir skaista, bet adrenalīns vajadzīgs. Kā motobraucējs Ivans Ņilovs izrāvis sevi no ratiņkrēsla 1
Motobraucējs Ivans Ņilovs pirms diviem gadiem guva smagu mugurkaula traumu. Taču viņam izdevies gan izraut sevi no ratiņkrēsla, gan iedvesmojoši pierādīt citiem, ka dzīve ir skaista, gara un ka cilvēks to var veidot ar savu attieksmi, domām un rīcību.
Man Raunā ir paša izveidota mototrase. Iepriekšējā dienā ar sniega motociklu kārtīgi izbraukājām to kopā ar krustdēlu, bet nākamajā rītā biju nolēmis papriecāties ar savu puiku. Naktī sāka kust, no rīta piesala – pagalma bruģis gluži kails. Pusstundu metām uz tā sniegu, lai izdabūtu moci no garāžas. Trase tik ledaina, ka grūti tikt uz priekšu. Teicu puikam: papētīšu, kā vislabāk izbraukt. Taču, lecot no tramplīna, nejauši uzspiedu gāzes padeves rokturim, un braucamais aizgāja, kur tam nevajadzētu būt. Pēc uzrāviena trīs metru augstumā piezemējās tā, ka ar vienu slēpi trāpīja betona stabam, kas palicis pēc sētas nojaukšanas. Es no sēdekļa ārā un ar muguru pret zemi. Jutu – kājas ir, bet ne vairs manas. Sāpes tādas, ka visu Raunu biju piebļāvis. Tas notika 2012. gada 7. martā. Sešos vakarā vēl gulēju uz lauka, pusnaktī Cēsu slimnīcā mani jau operēja speciāli no Rīgas izsaukts ķirurgs. Atjēdzos reanimācijā. Tās sāpes nav iespējams aprakstīt…
Kad pēc piecām dienām tiku līdz palātai, man pateica, ka pēc divām nedēļām jāgatavojas vēl vienai operācijai.
Par stāvokļa nopietnību ārsti jūs informēja, vai to pat neapzinājāties?
Lai cik savādi, bet ne mirkli nepārņēma doma, ka viss ir tik nopietni un klāt bezizeja. Varbūt tāpēc, ka sporta gaitās ar līdzīgām situācijām biju saskāries. Arī Kaspars Stupelis trasē traumēja muguru, tomēr jau pēc pusgada brauca atkal. Vai es sliktāks? Tas, ka pagaidām čurāšana caur katetru un kakāšanai maisiņš, mūžīgi taču neturpināsies. Neaptvēru, ka mana trauma daudz sarežģītāka.
Ārsts izskaidroja: kompresija – skriemelis no sitiena sašķīdis smalkās druskās, tāpēc tas operācijā savienots ar diviem nākamajiem virs un diviem zem traumētās vietas. Dzelžainais piecnieks vajadzīgs, lai mugurkauls labāk turētos kopā. Kāpēc jāgriež vēlreiz, man īsti skaidrs nebija. To uzzināju tikai no savas fizioterapteites. Viņa sprieda, ka īpaši smagos gadījumos metāla konstrukcija jānostiprina arī no pretējās puses, piekļūstot mugurkaulam no sāniem. Tad varbūtība, ka dzelži noturēs ķermeni sēdus, ir lielāka, jo atrašanās ratiņkrēslā mugurkaulam ir milzīga slodze.
Beidzot man pielēca, ka esmu ierakstīts ratiņkrēsla pretendentos. Taču drīz sekoja nākamā ziņa: tas, ko esot ar sevi paveicis, ļaujot otru operāciju neveikt.
