“Dzīve ieviesa savas korekcijas.” Ārstu pieredze, konsultējot pacientus attālināti 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz sērgas laikam daudzi Latvijas mediķi uz ārstēšanu tiešsaistē raudzījās ar piesardzību un aizdomām. Ārkārtas apstākļi lika pārdomāt, tagad datora ekrānā savus pacientus konsultē pat lielākie skeptiķi.
Vai tā kļūs par ierastu praksi arī pēc pandēmijas un palīdzēs mūsu medicīnai kļūt pieejamākai?
“Vizīte pa gabalu? Tas nav iespējams!” Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pļavnieki” neiroloģe Dace Bērziņa nemaz neslēpj, ka vēl pirms gada viņas attieksme pret konsultācijām pat pa tālruni, kur nu vēl interneta tiešsaistē bija noraidoša.
Toreiz priekšniecības priekšlikums izmēģināt telemedicīnas iespējas palicis bez atsaucības. Koronavīrusa dēļ Veselības ministrijas noteiktie plānveida veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumi dakterei lika pārdomāt.
“Dzīve ieviesa savas korekcijas. Vēl feisbukā izlasīju, ka draudzene jau bija pieteikusies jaunajā platformā “DoctorOnline”, un nodomāju – interesanti, kā tev tas izdosies?”
Drīz vien arī pati Dace sekoja draudzenes piemēram un iesāka attālinātās konsultācijas. Pagaidām “DoctorOnline” ir Latvijā lielākā šāda veida tiešsaistes platforma, kurā konsultācijas 75 specialitātēs sniedz ap 300 sertificētu medicīnas speciālistu.
No elitāra pakalpojuma par sērgas glābiņu
Telemedicīnas vietne “DoctorOnline” ir tiešsaistes video konsultāciju pionieris Latvijā. 2018. gadā platformu izveidoja informācijas tehnoloģiju SIA “Telemedicine”, ieguldot ap 120 tūkstošiem eiro.
Uzņēmuma attīstības direktore Santa Batuhtina-Banga stāsta, ka iedvesmu guvuši no pasaules, tostarp Eiropas, pieredzes, kur telemedicīnas pakalpojumi cilvēku ikdienā ienāca jau pirms astoņiem gadiem.
“Kad sākām, tas vairāk bija privātklīniku papildu serviss – elitārs pakalpojums ar augstāku cenrādi, tāpēc konsultāciju skaits nebija liels – ap desmit nedēļā.”
Uzņēmums izmēģinājis spēkus arī daudzsološajā Centrālāzijas tirgū – Kazahstānā un Uzbekistānā, kur digitalizācija uzņem apgriezienus un strauji ieplūst investīcijas.
Darba netrūka, taču sākās pandēmija ar ārkārtas situācijas aizliegumiem, strauji pieauga interese pēc attālinātām ārstu konsultācijām un tirgus atvilcis atpakaļ uz Latviju.
Īsā laikā palielinājies gan ārstu skaits, gan konsultāciju apjoms, pirmajos mēnešos sasniedzot 50 līdz 80 video vizītes dienā.
Līdz ar vaļīgākiem ārkārtas noteikumiem cilvēki steidz apmeklēt savus ārstus klātienē, taču arī pēc attālinātām mediķu vizītēm joprojām ir liels pieprasījums.
“Esam kļuvuši par videozvanu centru, jo notikusi paradumu maiņa. Daudzi ārsti ir sapratuši, ka konsultācijas, kuras līdz šim sniedza citās platformās – vacapā u. c., ērtāk un drošāk ir sniegt onlainā,” spriež S. Batuhtina-Banga.
Video konsultācijas lielākoties izmantojot vidēja vecuma ļaudis no 50 līdz 60 gadiem. Ja nepietiek prasmju apieties ar viedtālruni vai datoru, lai sazinātos ar ārstu, platformas speciālisti palīdz gan ar padomu, gan pirms konsultācijas sarīko mēģinājumu.
Klientu vidū arī daudz ārzemnieku, kas sērgas laikā iestrēguši Latvijā, un latviešu, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs.
“Abos gadījumos būtiskas ir valodas prasmes – gan ārzemniekiem, gan latviešiem vajag ārstu, kas runā viņu valodā,” skaidro “DoctorOnline” pārstāve.
Vizītes ilgums atkarīgs no speciālista, piemēram, ģimenes ārstiem tā var būt 15 minūtes gara, psihiatriem un psihologiem 40 līdz 60 min.
Konsultē pat speciālists no ASV
“Par attālinātām ārstu konsultācijām neko nebiju dzirdējusi, pastāstīja meita, jo slimoju ar hronisku kaiti un bija vajadzīgs mediķa padoms,” ar savu pieredzi iepazīstina Anna, gan lūdzot neminēt viņas īsto vārdu.
Kundzei ir nedaudz vairāk par 70 gadiem, IT pasaule – sveša lieta, taču, ģimenes iedrošināta, nolēmusi pamēģināt konsultēties interneta tiešsaistē.
Uztraukusies ne pa jokam, bet pēc platformas speciālistu sarīkotā mēģinājuma un sūtītajām atgādnēm sajutās daudz drošāk.
“Pat rokas vairs nedrebēja!” viņa nosmej. Satraukumu vairojis arī izvēlētais speciālists – bijušais Teksasas universitātes asociētais profesors latviešu endokrinologs Uģis Gruntmanis, kas konsultējis no ASV, kur, pandēmijai sākoties, bija iestrēdzis ar ģimeni.
“Jau biju lasījusi, ka viņš ir pieredzējis un ļoti zinošs ārsts, turklāt vienīgais, kas ārkārtas apstākļos savas konsultācijas sniedz bez maksas,” uzsver Anna.
Noteiktajā dienā septiņos vakarā ņēmusi rokā viedtālruni, pieslēgusies platformai un gaidījusi daktera zvanu. Iepriekš jau bija iesniegti izmeklējumi – tas ir būtiski, citādi sanākšot tikai vispārīga saruna.
“Tikšanās noritēja pusstundu, dzirdamība un redzamība bija laba, pat acīs varēja ieskatīties, taču es jau vairāk klausījos dakterī. Ar konsultāciju esmu ļoti apmierināta, jo saruna notika bez steigas un saņēmu gan endokrinologa viedokli, gan parunājām arī par citiem veselības jautājumiem – osteoporozi, pneimo poti,” stāsta Anna.
Vai viņa ieteiktu video konsultāciju arī citiem?
“Noteikti, tikai jābūt izmeklējumiem. Un tas ir tik ērti – pa dienu pastrādāju dārzā, ienāku iekšā un tūlīt pie daktera!”
Darbs ārstiem dubultojies
“Tagad vairs neesmu skeptiska par video tiešsaistes konsultācijām,” saka neiroloģe Dace Bērziņa.
Vairāk nekā trīs mēnešu pieredze rādot, ka ir slimības un situācijas, kurās attālinātajām vizītēm ir savas priekšrocības. Viena no tām – ātrums, kas, piemēram, neiroloģijas slimībās ir īpaši nozīmīgi.
“Konkrēts gadījums – sieviete konstatē, ka kļuvusi šķība seja. Ārsts liks izpildīt konkrētas darbības ar rokām un mīmikas muskulatūrā un pēc noteiktiem simptomiem varēs pateikt, vai tas ir sejas nervu bojājums vai insults. To visu ātri var izdarīt video tiešsaistes konsultācijā un bez kavēšanās noteikt turpmāko rīcību,” skaidro ārste.
Saviem pacientiem viņa tiešsaistē pat lūdz izpildīt jušanas pārbaudi konkrētās nervu struktūras zonās, lai pēc kustībām un reakcijas noteiktu, kādi nervi varētu būt bojāti.
Vienlaikus D. Bērziņa atzīst, ka darbs ārstiem šajā laikā ir dubultojies, jo pacienti regulāri jāapzvana, lai noskaidrotu, kāda veida konsultācija viņiem nepieciešama – saruna pa tālruni, video tiešsaiste vai tikšanās klātienē, arī “papīru lietas” aizņem vairāk laika.
Video konsultācijām, kas notiek darba kabinetā, viņa velta trīs līdz četras stundas dienā. Ja nepieciešama pamatīgāka izmeklēšana un vajadzīgi papildu mērinstrumenti, video konsultācija nepalīdzēs.
“Man šī forma patīk, jo ikdienā arī normālā situācijā ar pacientu sazināmies pa tālruni, kad nav obligāti jātiekas. Tās ir atkārtotas konsultācijas, kur varam pārrunāt rezultātus, kā darbojas iepriekš klātienē noteiktā terapija, kā cilvēks jūtas. Pacients ietaupa laiku un enerģiju, jo nekur nav jābrauc un jāgaida pieņemšana,” par attālinātajām vizītēm spriež “Veselības centra 4” grupas uzņēmuma “Capital Clinic Riga” ģimenes ārste Dārta Miķelsone.
“DocOnline” palīdzējis arī pašai situācijā, kad nācies ievērot karantīnu, jo kādam pacientam tika konstatēts pozitīvs Covid-19 tests.
“Ko man bija darīt – sēdēju mājās un konsultēju!
Klīnikā vienojušies, ka konsultācija notiks 20 min, vēl 10 min paiet, kamēr aizpilda pacienta karti un veic ierakstus e-veselības platformā.
“Mīnuss ir tas, ka nevaru pacientu izmeklēt, piemēram, ja viņam ir klepus, daudz jājautā, lai saprastu, kas tas par klepu, vai nav plaušu karsonis, un ir divi varianti – izrakstīt antibiotikas vai ne. Ar akūtajiem pacientiem to saucam par staigāšanu uz naža asmens.”
Jāmaksā arī no valsts budžeta
Abas uzrunātās ārstes video konsultācijas redz kā labu palīgu arī laikā, kad pandēmija būs aiz muguras, norādot, ka būtiski, lai tās būtu arī valsts apmaksātas. Līdz šim par tiešsaistes vizītēm pacienti lielākoties maksā no savas kabatas.
Nacionālais veselības dienests (NVD) apliecina – jau tagad no valsts budžeta tiek apmaksātas attālinātās ārstu speciālistu konsultācijas par 15 min ārsta un 15 min māsas laiku.
Patlaban tiek izstrādāti jauni tarifi, lai pielīdzinātu attālināto konsultāciju maksu klātienes veselības aprūpes epizodei, tas nozīmē, ka plānots paaugstināt attālinātās konsultācijas tarifu.
Patlaban spēkā esošo tarifu plānots piemērot gadījumiem, kad nepieciešama regulāra kontrole, medikamentu izrakstīšana u. c., piemēram, ar hroniskām slimībām sirgstošiem pacientiem, kuriem pie ārsta jādodas regulāri, un ārsts ir informēts par viņa veselības stāvokli.
Pirmreizējās konsultācijas pacientam vajadzētu sniegt klātienē, taču nevar izslēgt gadījumus, kad to var darīt attālināti, un šo konsultāciju tarifs tiks pielīdzināts klātienes konsultācijas tarifam.
Cik efektīvi attālinātās konsultācijas uzlabos mūsu medicīnas pieejamību iedzīvotājiem, NVD vēl neprognozē.
Tas esot atkarīgs, kā ārstniecības iestādes organizēs šādas konsultācijas un kā process “iedzīvosies”.
Jau tagad varot atzīt, ka noteiktās situācijās tās ir daudz ērtākas un ātrākas nekā klātienes vizītes. Piemēram, ārstam izpaliek telpu dezinficēšana, vēdināšana u. c., savukārt pacientam ārsts pieejams zvana attālumā.
NVD attālinātās konsultācijas ne tikai pacientiem, bet arī mediķiem – ārsts konsultē ārstu – redz kā ilgtermiņa pasākumu, ko plānots turpināt, arī beidzoties krīzei.
Savukārt Veselības ministrija plāno veikt pētījumu par telemedicīnas pakalpojumiem, kas ļaušot izdarīt vēl konkrētākus secinājumus.
Uzziņa
Padomi par video konsultāciju tiešsaistē
* Video konsultācijai kā ierīci izmanto pie interneta pieslēgtu datoru, viedtālruni vai planšeti ar iebūvētu kameru, mikrofonu un skaņas iekārtu.
* Lejuplādē bezmaksas lietotni.
* Reģistrējies platformā.
* Atrodi vietnē vajadzīgo ārstu specialitātē vai pēc vārda un uzvārda, apraksti situāciju.
* Samaksu par konsultāciju veic internetbankā vai ar bankas karti.
* Efektīvākai konsultācijai iepriekš iesniedz informāciju par veiktajiem izmeklējumiem – analīžu rezultātus, rentgena uzņēmumus u. c.
* Noteiktajā konsultācijas laikā pieslēdz ierīci platformai un gaidi ārsta zvanu.
* Saņem konsultācijas izrakstu.
