VIEDOKĻI: 12
Aldis (45)
Karš Ukrainā nav mūsu sarunu TOP 5. Sievasmātei bija jubileja, pēc četru stundu svinībām un četrām glāzēm šņabja pirtī uz lāvas gan apspriedām. Ja mūsu valdība sekos leišu piemēram par obligāto karadienestu līdz 38 gadu vecumam, tas izsauks jaunu emigrācijas vilni. Bet, ja būs vispārēja mobilizācija, labāk braukšu uz Norvēģiju mencas dušīt, jo armijas stulbums manī izsauc nelabumu, negribu bojāt savu veselību.
Madara (27)
Tas nav tiesa, ka mūsu paaudze, kas uzaugusi bez pašu atmiņām par karu, būtu imūna pret kara draudiem. Ar draugiem apspriežam situāciju, analizējam. Domāju, ka skolās obligāti jāievieš militārā mācība, bet armijai jābūt profesionālai. Divi mani draugi nupat iestājās zemessardzē. Es gan nedomāju karot, arī ja būtu vīrietis. Jo karš notiek ekonomikas un politikas dēļ, kāds man ar to sakars? Es ļoti mīlu savu draugu, es nespētu dzīvot, ja viņu iesauktu armijā un viņš kristu karā. Gan mammai, gan draugam esmu teikusi, ka ir pēdējais laiks apsvērt iespēju, kur bēgt, ja sāktos karš.
Kristaps (20)
Ir jābūt profesionālai armijai. Bet katram vīrietim vismaz pusgadu ir jāpagūst militāras iemaņas, lai zinātu, kā rīkoties bruņotā konfliktā, lai pierastu pie disciplīnas un prastu apieties ar ieročiem. Katram vīrietim mājās ir jābūt ierocim, lai vispārējas mobilizācijas gadījumā visa nācija būtu gatava pretoties, kā Somija 1939. gadā, kamēr mēs dabūjām 60 gadus okupācijas. Jautāju vecākiem, ko viņi teiktu, ja es dotos aizstāvēt dzimteni? “Labāk, lai tas nebūtu jādara ar ieroci rokās, taču, ja citas iespējas nebūs, – ar mūsu svētību, dēls!” – viņi atbildēja. Zinu, ka arī tētis nepaliks malā.
