Olafs Zvejnieks: Dzīve bez Krievijas gāzes 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pēdējā laikā aktīvi apspriesta arī sankciju vēršana pret Krievijas energoresursu sektoru, kas ir agresīvās kaimiņvalsts budžeta galvenais balsts.
Šādas sankcijas graujoši ietekmētu Krievijas ekonomikas spēju balstīt karadarbību, taču graujoši ietekmētu arī no Krievijas energoresursiem atkarīgo Eiropas Savienību. Iespējas aizstāt Krievijas naftu, kas veido apmēram 50% no visa Krievijas eksporta, nosaka ASV un ES spēja pierunāt OPEC būtiski palielināt naftas ieguves apjomus (pagaidām nav izdevies), sankciju atcelšana pret Irānu un tās atgriešanās starptautiskajā naftas tirgū (ir cerīgi signāli) un slānekļa naftas ieguves apjomu paaugstināšana ASV (mīņājas uz vietas, investorus biedē agrākie zaudējumi, slānekļa naftas rezervju pārvērtējums uz leju un klimata pārmaiņu ierobežošanas kurss).
Savukārt par Krievijas gāzes aizvietošanu, kuru Eiropa pērn saņēma 155 miljardu m3 apjomā (140 miljardi m3 pa cauruļvadiem, 15 miljardi m3 sašķidrinātās gāzes veidā ar kuģiem, viss kopā – 45% no Eiropas gāzes patēriņa pērn), jau tiek veikti konkrēti aprēķini. Pagājušajā nedēļā Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) publiskoja vairākus iespējamos scenārijus Eiropas atkarības mazināšanai no Krievijas, vienu no tiem izstrādājot sīkāk līdz desmit soļu programmai.
Ko tad šī programma paredz? Galvenais akcents tiek likts uz alternatīvu gāzes piegādātāju atrašanu un daudz savlaicīgāku pazemes gāzes krātuvju piepildīšanu – programma paredz, ka jau oktobra sākumā visām Eiropas gāzes krātuvēm jābūt par 80% piepildītām, tas Eiropai varētu papildus maksāt ap 60–70 miljardu ASV dolāru. Trešais būtiskais plāna punkts – visām Eiropas valstīm jāsubsidē gāzes tirgotāji, kas to iesūknē pazemes krātuvēs.
Galvenais, ko iesaka IEA: meklēt alternatīvas Norvēģijā un Azerbaidžānā. Aģentūra uzskata, ka šīs valstis jau šogad var papildus piegādāt Eiropas tirgum 30 miljardus m3 gāzes, tātad aizstāt piekto daļu no Krievijas piegādēm. Turklāt aģentūra iesaka vēl vairāk pievērsties enerģijas ražošanai no saules un vēja, vēl vairāk samazinot Krievijas enerģētisko dominanci.
Tāpat starp pasākumiem figurē arī pakāpeniska atteikšanās no ilgtermiņa kontraktiem ar “Gazprom”, daļa no kuriem beidzas jau 2022. gadā. Vēl viens efektīvs pasākums aģentūras ieskatā ir vidējās apkures temperatūras samazināšana mājokļos. Katrs samazinātais apkures grāds samazina gāzes patēriņu par 10 miljardiem m3, rēķina IEA. Kopumā Starptautiskā enerģētikas aģentūra uzskata, ka šo pasākumu kopums varētu samazināt Krievijas gāzes importu par trešdaļu – 50 miljardiem m3 –jau šogad.
Tīri teorētiski šos ieteikumus vai vismaz to lielāko daļu īstenot ir iespējams. Problēma slēpjas tajā, ka, piemēram, ja tiek uzstādīts mērķis piepildīt gāzes krātuves par 80% jau apkures sezonas sākumā, tad gāzes iepirkšana un iesūknēšana jāsāk krietni agrāk un gāze jāpērk krietni dārgāk, nekā tas parasti notiek. Tātad šīs idejas īstenošanai būs vajadzīgas valsts subsīdijas, lai kompensētu šādas rīcības radītos zaudējumus gāzes treideriem, runa varētu būt par 60–70 miljardiem ASV dolāru šogad Eiropā.
Kas attiecas uz Norvēģijas un Azerbaidžānas spējām daļēji aizstāt Krieviju, tad šeit domas dalās. IEA uzskata, ka šādas iespējas ir, bet Krievijas analītiķi uzskata, ka nav vis un IEA iecerēto apjomu – papildus 30 miljardus m3 – abas valstis varētu nodrošināt tikai pēc vairākiem gadiem, investējot gāzes atradņu un piegādes iespēju attīstībā, taču tas nekādi nav izdarāms līdz nākamās apkures sezonas sākumam. Skeptiķi saka, ka abas minētās valstis labākajā gadījumā nākamajai apkures sezonai var papildus piegādāt 15–17 miljardus m3 gāzes, tātad tikai pusi no vēlamā.
Nav šaubu, ka izpildāma ir IEA rekomendācija par vidējās apkures temperatūras samazināšanu mājokļos par vienu līdz diviem grādiem. Tiesa gan, šāda rīcība var palielināt iedzīvotāju saslimstību ar ziemai tipiskajām infekcijas slimībām, piemēram, gripu.
IEA piedāvā arī citas iespējas gāzes atkarības samazināšanai, taču tās prasa būtisku ES attīstības dokumentu, proti, Zaļā kursa, pārskatīšanu. Aģentūra uzskata, ka vēl būtiskāk samazināt atkarību no Krievijas gāzes varētu plašas ogļu izmantošanas atjaunošana ES enerģētikā un gāzes aizstāšana ar šķidro kurināmo citās termoelektrostacijās. Taču šāda rīcība krasi palielinātu ES oglekļa izmešus. Taču maksimāla visu iespējamo ES termoelektrostaciju pārslēgšana uz kurināšanu ar oglēm vai šķidrā kurināmā veidiem (tiek uzskatīts, ka šāda pārslēgšana iespējama apmēram ceturtdaļai ES termoelektrostaciju) samazinātu Krievijas gāzes piegādes Eiropai par 80 miljardiem m3, tātad vairāk nekā par pusi.
