Diploms nav solījums 13
Latvijas lielāko augstskolu pārstāvji ir vienisprātis, ka pats diploms neatver visas durvis, tomēr izglītība palīdz cilvēkam attīstīties, pētīt lietas plašāk. RSU prorektore profesore Tatjana Koķe uzskata, ka “gadījumi, kad cilvēkam izdodas ko sasniegt bez izglītības, visticamāk, ir atsevišķu veiksmīgi sakritušu faktoru kopums, kuru ietekmē var paveikties, bet nedomāju, ka to var saukt par karjeru. Vienmēr esmu teikusi, ka būtiskāka par rezultātu, proti, diplomu, ir pati studiju pieredze. Augstskolas diploms nespēj garantēt, ka mūžam strādāsiet stabilā darbavietā un saņemsiet labu algu. Mūsdienu dinamiski mainīgajā darba tirgū būtiskāk ir tas, ka cilvēkam ir plašs redzesloks, piemīt radošums un intelektuālais elastīgums – īpašības, ko attīsta studijas augstskolā. Jo mazāk cilvēks zina, jo biežāk viņam šķiet, ka uz jautājumu ir viena skaidra atbilde. Ja viss veiksmīgi sakrīt, tad šī viena atbilde kādu laiku var arī derēt, bet noteikti ne ilgtermiņā. Līdztekus jaunai informācijai augstskola māca pētīt, skatīties plašāk, sniedzot jaunam cilvēkam spēju un prasmju arsenālu, kas ļaus būt elastīgam un pielāgoties teju jebkurai situācijai. Būtisks ir arī paziņu loks – tas ir sociālais kapitāls, ko palīdz veidot augstskola.”
RSU uzņemto studentu skaits pēdējos piecus gadus ir stabils – ik gadu studijas sāk vismaz 1500 jaunu cilvēku un nav novērota pieaugoša tendence, ka aizvien vairāk vidusskolēnu noraidītu studiju nepieciešamību. Runājot par jauniešiem, kas dažādu iemeslu dēļ pārtrauc studijas RSU, – arī šis skaitlis pēdējo piecu gadu laikā turējies vienmērīgs, nedaudz virs 10%. Iemesli ir dažādi – ir jaunieši, kas neiztur slodzi, ir tādi, kuriem rodas finansiāla rakstura grūtības.
Latvijas Universitātē 2016. gadā fokusgrupas diskusijā noskaidrots, ka studijas augstskolā, pēc jauniešu domām, paver vairāk iespēju – tostarp atrast labāku darbu un arī nopelnīt vairāk. Kāds no jauniešiem norāda, ka, viņaprāt, bez augstākās izglītības neko daudz dzīvē sasniegt nevar. Taču vairāki jaunieši uzsver, ka izvēlas studēt vecāku un arī pārējās sabiedrības spiediena dēļ – ja nestudēsi, tad noteikti strādāsi mazkvalificētu darbu. Vienlaikus jaunieši atzīst, ka arī cilvēks bez augstākās izglītības var būt inteliģents. Kādas rīdzinieces teiktais diskusijā: “Ļoti daudzus vecāki piespiež. Ja neiesi studēt, tad strādāsi visu mūžu celtniecībā, slīpēsi sienas! Es esmu tādus tekstus ļoti daudz dzirdējusi. Bieži vien pēc vidusskolas cilvēki ir noguruši un grib akadēmisko gadu, bet nē, nē – gribi sētnieks būt!?”
LU komunikācijas un inovāciju departamenta konsultante Sabīne Spurķe norāda, ka “karjeras var būt dažādas. Taču jāuzsver, ka bez augstākās izglītības ir apdraudēta cilvēka konkurētspēja nākotnē”. RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis ir pārliecināts, ka augstskolas izglītība ir priekšnoteikums veiksmīgai konkurētspējai darba tirgū un arī uzņēmējdarbības īstenošanai: “Inženierzinātnēs un tehniskajās jomās bez zināšanu bāzes, ko sniedz augstākā izglītība, ir neiespējami gūt panākumus profesionālā karjerā, nerunājot par darbību pētniecības jomā. Jāapzinās, ka tehnoloģiju attīstība virzās uz to, ka nākotnē aizvien lielāka loma būs mākslīgajam intelektam un robotizētām iekārtām, samazinot nepieciešamību pēc mazkvalificēta darbaspēka. Tādēļ konkurence darba tirgū aizvien vairāk saasināsies.”
Uzņēmuma “Lattelecom” personāla vadības direktore Ingrīda Rone atklāj, ka, pieņemot darbā jaunus cilvēkus, netiek ņemts vērā tikai augstskolas diploms: “Šobrīd darba tirgū mazāk būtisks ir augstskolas diploms “kā papīrs”, izglītībai jābūt papildinātai ar personības iezīmju, zināšanu un prasmju kopumu, ko cilvēks prot izmantot kompleksai un radošai problēmu risināšanai mainīgajā tirgus vidē. Tīru akadēmisko zināšanu vērtība krītas, ja tās nespēj lietot biznesa vidē, kur būtiska ir kritiskā domāšana, spēja ātri reaģēt, mainīties un pielāgoties.” Arī “Swedbank” Karjeras centra vadītāja Rita Majore skaidro, ka “augstskolas diploms pats par sevi panākumus negarantē — ir virkne citu būtisku prasmju un personības iezīmju, kurām ir nozīme, piemēram, uzņēmība, spēja komunicēt un veidot ilgtermiņa sadarbību ar cilvēkiem, prasme saprast klienta vajadzības – tās bieži vien ir izteiktas personības iezīmes jeb stiprās puses, un var gadīties, ka, izvēloties noteiktu karjeru un gūstot praktisku darba pieredzi kādā jomā, cilvēks gūst lieliskus panākumus arī bez augstskolas diploma. Tikai jārēķinās, ka darba tirgū ir pietiekami liela konkurence un dažkārt pretendents ar augstāko izglītību var šķist drošāka izvēle. Darba devējiem šodien interesē arī tas, ko praktiski var paveikt un pienest komandas rezultātam. Ar vai bez akadēmiskās izglītības – aicinu attīstīt savas prasmes un pilnveidot personības iezīmes.”
Uzziņa
Dati par pēdējiem trim akadēmiskajiem gadiem liecina, ka vidēji katrs trešais, kas pārtraucis studijas (33%), plāno tās atsākt Latvijas Universitātē, vidēji 25% – studēt citā augstskolā Latvijā vai ārvalstīs, vidēji 3% – nestudēt vispār, savukārt vidēji 39% vēl nav pieņēmuši lēmumu attiecībā uz studijām nākotnē.
