Jāmācās visu mūžu 13
“Augstskola ir kā izaugsmes steroīdi – var izaugt arī bez tiem, bet tas ir kā skriet bez apaviem,” uzskata Rauls Dzerelis (28), kurš vairākkārt centies iegūt augstāko izglītību – sākotnēji motivācija bijusi izsalkums pēc sava biznesa un naudas, vēlāk izjutis arī vecāku spiedienu. Rauls stāsta, kā interese par studijām zudusi, kad pirmajā kursā viņam jau bijis tik daudz naudas, cik visiem kursabiedriem kopā: “Uzsākot studijas, ķēros klāt arī naudas pelnīšanai. Tobrīd, kad grāmatvedības lekcijā stāstīja, kā Uzņēmumu reģistrā reģistrēt jaunu uzņēmumu, man tādi bija jau trīs. Augstskola mani nespēja pārsteigt.” Kad rimās biznesa apgriezieni, Rauls nodevās sevis meklējumiem: “Lasīju grāmatas, iegrimu sevī, tad atkal atžirgu. Secināju, ka cilvēkam vajag radīt – sameklēju kompanjonu un izveidoju darbnīcu. Sākām būvēt “Escape Room” – istabas, no kurām jāizkļūst stundas laikā, paralēli risinot uzdevumus. Šā projekta laikā sapratu, ka varu īstenot savas idejas un sapņus, sadarbojoties ar citiem. Vēlāk uzsāku projektu Barselonā, kur nodzīvoju divus gadus.”
Diploma nepieciešamība, kā apgalvo Rauls, nav tikai leģenda. Un, pabeidzot augstskolu, tu esi gatavāks dzīvei, nekā biji vakar: “Esmu sapratis, ka tad, ja ideja ir pārāk vāja, to var apturēt formalitātes, bet, ja idejai būs lemts uzplaukt, tad ar visu var tikt galā. Mācīšanās ir nodarbe, kas no bērnības tiek asociēta ar mokām, veids, kā mēs mācāmies un mācam, ir novecojis. Pieeja un materiāli nav mainījušies jau gadiem, tomēr esmu lepns, ka esmu atsācis studēt Banku augstskolā – tajā pašā augstskolā, kurā biju uzsācis studijas uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas. Nav nekā skaistāka par mācīšanos – vai tās ir studijas vai citāda sevis pilnveidošana – ir jāmācās visu mūžu. Noliegt diploma nepieciešamību ir stulbi, bet izvirzīt to kā ultimātu – tikpat stulbi.”
