Spoža karjera bez augstskolas diploma 13
Teju katrs vidusskolas absolvents savā izlaiduma dienā dzirdējis baiso jautājumu: “Kur tad tālāk studēsi?” Daudziem tas ir brīdis, kad lūpu kaktiņi bēdīgi nošļūk un svētku diena pārvēršas par nākotnes šķetināšanu – ne jau visi vēlas mesties atpakaļ mācībās un ne visi zina, ko grib. Šoreiz sarunas ar apņēmīgiem cilvēkiem, kuri veiksmīgi iet uz savu mērķi arī bez maģiskā augstskolas diploma palīdzības – vai tas maz ir iespējams?
Uzņēmējdarbībā augstākā izglītība nav obligāta
Lai kļūtu par labāko pārdošanas speciālistu vienā no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, nav gadiem ilgi jādeldē universitātes sols – par to ir pārliecināts Dāvids Zālītis (25), kurš šobrīd darbojas uzņēmumā “Lattelecom” kā tiešās pārdošanas klientu apkalpošanas speciālistu grupas vadītājs: “Strādāt “Lattelecom” sāku, kad man bija 21 gads – telefoniski un arī tieši pārdevu pakalpojumus un jau pēc pieciem mēnešiem tiku paaugstināts amatā. Mēneša laikā savai pārdošanas grupai piesaistīju jaunus cilvēkus, kuriem nebija iepriekšējas pieredzes pārdošanā. Jaunos pārdevējus apmācīju, un manā vadībā kopīgi sasniedzām rekordaugstus rezultātus. Bija noteikti mērķi, par kuriem izmaksāja prēmijas, un pirms manis neviens nebija sasniedzis tādus rezultātus. Kad tikko sāku strādāt, mani konkurenti ar pārdošanu jau bija nodarbojušies vismaz piecus gadus, taču es viņus apsteidzu. Kopā esmu apmācījis vismaz 100 darbiniekus.” Dāvidam šobrīd nav augstākās izglītības, un viņš uzskata, ka galvenais ir gribasspēks un mērķtiecība. Pēc uzņēmīgā jaunieša domām, augstākā izglītība nepieciešama, lai apgūtu teorētiskas zināšanas kādā noteiktā jomā, piemēram, lai kļūtu par juristu, ir jāzina teorija, kuru apgūst augstskolā, taču uzņēmējdarbībā tas neesot galvenais: “Daudzi pasniedzēji ir teorētiķi, kuri paši nav sasnieguši augstas virsotnes. Mana vienīgā barjera tālākai sadarbībai ar starptautiskiem uzņēmumiem ir bijušas nepilnīgās valodas prasmes. Noteikti vēlos paplašināt savu redzesloku, stiprināt zināšanas kādā noteiktā jomā, piemēram, ekonomikā, bet vismaz šobrīd nebaidos, ka diploma neesamība varētu mani kaut kā ierobežot – skaitļi runā paši par sevi.”
Latvija nav bedre
Modes blogere Agnija Grigule (22) nenostājas pret augstākās izglītības nepieciešamību, taču vidusskolas gados viņa ne reizi neapsvēra domu stāties universitātē: “Vēl tagad mani bijušie klasesbiedri mēdz pasmieties, ka man nav augstākās izglītības… Es gribēju būt modele, bet mani nekur nepieņēma, man sākās depresija, nezināju, ko darīt ar savu dzīvi. Kopš 2015. gada visu savu laiku ziedoju “Instagram” platformai – veidoju vizuālo dienasgrāmatu, domāju par fotogrāfiju krāsām, izkārtojumu, cenšos saviem sekotājiem pasniegt ko vairāk par vienkārši skaistu fotogrāfiju. Daudzas blogeres fotografējas fotografēšanās pēc, bet es ļoti piedomāju. Lielās firmas parasti ir šokā, cik ļoti nopietni uztveru šo darbu.” Agnijai ir 65 tūkstoši sekotāju, viņu uzrunā pasaulē labi pazīstamas firmas, kuras sūta savu produkciju, kā arī maksā naudu, lai firma tiktu reklamēta. Viņas klienti ir, piemēram, apģērbu firma “River Island”, “Parfois” – Agnijai mēnesī tiek atsūtīti vismaz 150 dažādi apģērbu gabali. Viņa jau ir apmeklējusi vairākus pasaules mēroga modes notikumus, tik tikko kopā ar mākslas un kultūras portālu “Arterritory” viesojusies Venēcijā, un tomēr viņa atzīst, ka vēlētos studēt: “Es nenoliedzu iespēju, ka kādreiz iestāšos augstskolā. Es nenoraidu augstskolu, bet neuzskatu, ka tas ir primārais un ka augstākā izglītība atvērs visas durvis. Liels pluss studijām ir iegūtie kontakti, taču man tādi rodas, strādājot ar dažādiem māksliniekiem, par mani daudz vecākiem cilvēkiem, no kuriem varu mācīties. Augstskola būtu labs papildinājums manām zināšanām, kaut kas manas pasaules bagātināšanai, bet diploms kā fakts man nenozīmē neko.” Agnija vēlas sakārtot savu dzīvi tā, lai līdz 25 gadu vecumam varētu nonākt līdz slēdzienam – kur studēt, taču līdz šim neviens viņas sapnis nav izplēnējis tikai tādēļ, ka CV nav rakstīts – augstākā izglītība.
[yesnopoll background=”#ff9c51″]
