7. Viņa prata un mīlēja runāt. Mana dalība sarunā nebija pārāk nepieciešama. Pietika ar rituālo “Labrīt, dārgā” un es varēju būt brīvs visu dienu. Un, ja es vakaros nepaspēju iestarpināt “Nāc pie manis”, tad naktī arī. 0
8. Ar viņas pašas balss skaņu nepietika. Virtuvē skanēja radio, istabā murmināja TV un guļamistabā – mūzikas centrs. Un tas viss bija fona mūzika divu stundu sarunai pa tālruni ar draudzeni.
9. Neiedomājams grēks bija mēģināt pārslēgt kanālus reklāmas laikā vai apskatīties vienu un otru televīzijas kanāla raidīto, lai atrastu interesantāko pārraidi. Tas izraisīja viņai reiboni un migrēnu vismaz uz trim dienām.
10. Viens no neatliekamiem pirkumiem bija trenažieris, kura galvenā funkcija mājās izrādījās – drēbju pakaramais.
11. Dodoties uz veikalu, es parasti zināju, kas jānopērk. Viņa to saprata tikai pēc atgriešanās no iepirkšanās.
12. Mājās parādījās “sieviešu žurnāli” un grāmatas. Astroloģijas grāmatu skaitu nepārspēja izdevumi par aromterapiju, fitoterapiju, meditāciju un diētām.
13. Uzskaite un kontrole bija nenogurstošas. Kāpēc pārradies no darba astoņas minūtes vēlāk nekā parasti? Kurš tev tagad zvanīja? Kam tu zvanīji? Ko ēdi pusdienās? Kur tu pusdienoji?
14. Viņas atmiņā iestrādāta īpaša ierīce, kas piesaista katru kalendāra dienu kādam notikumam, viņasprāt, ievērojamam. Man tādas ierīces nav, tā nu es kļuvu par neiejūtīgu radību, kas nav atcerējies to vai citu svarīgu datumu.
15. Viņas brokastīm pietika ar tējkannas ieslēgšanu. Kad paēdu pusdienas, viņa ienāca un sāka kliegt, ka esmu apēdis kotletes, kas bija paredzētas trim dienām. Ja viņa bija aizrāvusies ar kādu diētu, vakariņās es dabūju trīs salātu lapas ar paniņām. Viņa nesaprata, kāpēc no ledusskapja izņemtu majonēzi, tomātu mērci vai sviestu es nenolieku atpakaļ ledusskapī. Es taču pēc dažām stundām varbūt atkal tos lietošu, kāpēc būtu jāliek! Es sāku sapņot, ka veikalos varētu parādīties produkts ar uzrakstu: “Vīriešu ēdiens. 10 kg”. Nopirki un pāris dienas esi paēdis.
16. Astoņas stundas pēc manas atzīšanās mīlestībā viņai iestājās amnēzija, vēl pēc astoņām – depresija, vēl pēc astoņām – histērija. Man vajadzēja atgādināt viņai par to vismaz reizi dienā. Tad nāca īsa nestabila remisija.
17. Viņa liek man melot. Nu ko gan es varētu atbildēt uz tāda stila jautājumiem kā “Vai tev patīk mana frizūra… mana draudzene… vai kleita padara mani resnu”?
18. Par kādu manu teikumu vai rīcību viņa var vienā reizē apvainoties, bet citā – nepamanīt vai uztvert kā labu joku. Reizēm man šķiet, ka viņa domā – man jāprot lasīt viņas domas. Bet kā gan es to varētu, ja vienu situāciju viņa spējīga novērtēt pavisam dažādi, atkarībā no man vēl nezināmām likumsakarībām.
19. Viņa mani mīl. Un kopumā mēs saprotamies.
Raksta ideja no mc.com.ua
