1961.gada reforma: “pieticīgā stabilitāte” 19
To, ka reforma stāsies spēkā 1961.gada 1.janvārī, izziņoja vairākus mēnešus pirms tam. Tāpat kā iepriekš, nebija paredzēta bronzas sīknaudas apmaiņa, sākot ar 1938.gada izlaiduma monētām, jo to kalšana izmaksātu pārāk dārgi. Faktiski reformas rezultātā “melnās” kapeiku monētas kļuva desmit reizes vērtīgākas, taču tas nenozīmēja, ka kāds tika pie bagātības. Niecīgās vērtības dēļ sīkās monētas pirms reformas lietoja un vāca reti, savukārt līdz ar reformas izsludināšanu izdeva slepenu rīkojumu krājkasēm neizsniegt privātpersonām lielu daudzumu kapeiku apmaiņā pret vecā parauga banknotēm.
1961.gada reformas praktiskie iemesli ekonomistiem joprojām nav īsti skaidri. To izskaidro gan ar tālaika PSRS partijas un valsts vadītāja Ņikitas Hruščova apmātību padarīt rubli par nomināli vērtīgāku naudas vienību nekā dolārs, gan sazvērestības teorijām par padomju naudas zelta satura maiņu, kas reāli tiešām saruka vairāk nekā par pusi. Skaidrs ir tas, ka līdz ar jauno rubli Latvijas iedzīvotāju ikdienā uz nākamajiem trīsdesmit gadiem ienāca kaut pieticīga, bet paredzama saimnieciskā un finanšu stabilitāte, ar kuru uzauga vismaz divas paaudzes.
