Drukāja uz nebēdu kara laikā 19
Latviju iekļāva PSRS sastāvā laikā, kad padomju skaidrās naudas sistēma pārdzīvoja dziļu krīzi. Pirmā izlaiduma 1924.gada naudas reformas padomju rubļus izmantoja visdažādākajiem mērķiem – gan ieviešot, gan atceļot pārtikas kartītes kā kara, tā mierīga pārejas perioda tautsaimniecībā un galu galā tie bija kļuvuši par kaut ko tik nepārskatāmu un nenoteiktu, ka pat PSRS Finanšu ministrijai pēckara gados bija visai aptuvens priekšstats par papīrnaudas apjomu privātās rokās.
Lai nodrošinātu militārās vajadzības padomju – vācu kara laikā, veica gandrīz nekontrolētu emisiju, kas palielināja kopējo skaidrās naudas masu vismaz četras reizes, izraisot milzīgu slēpto inflāciju. Baltmaizes klaipa tirgus cena ap 1944. gadu sasniedza strādnieka mēnešalgas apmērus, bet ārpus kartīšu devas kaut ko saimniecībai noderīgu varēja iegādāties vienīgi no privātiem spekulantiem. Lielākā daļa kara gados izlaistās padomju naudas tika izmaksāta apbalvojumu prēmijās frontē dienošām militārpersonām – toreiz visiem zināma patiesība, kas šodien ir pilnībā aizmirsta.
Apgādes haosa izcelšanos izdevās savaldīt, vien ieviešot dubultu tirdzniecības vietu tīklu, kur parastajos veikalos varēja saņemt galvenokārt pārtikas kartīšu preces, bet tā saucamie komercveikali pārdeva labākās kvalitātes produktus ar daudzkārtēju uzcenojumu. Tie nebija pa kabatai nevienam PSRS cietās algas saņēmējam, taču nelikās kas īpašs veiksmīgiem prēmiju ieguvējiem un tos apkalpojošajiem melnā tirgus darboņiem.
