Dzīve ar rubli : visvarenais “blats”, tukšie veikalu plaukti un ilgais ceļš pēc auto 19
Par labu strādniekiem iesaldē inteliģences atalgojumu
(Nobeigums. Sākums žurnāla “Mājas Viesis” 6.decembra numurā) Pirms eiro ēras, kas iestāsies 2014. gada 1. janvārī, piedāvājam ieskatu vēl vienā – padomju rubļa ērā, ko Latvijā pieredzēja vairākas paaudzes.
Vidējā Latvijas PSR rūpniecības strādnieku alga visu pēckara periodu pieauga kā skaitliski, tā reālajā izteiksmē, lai gan arī tolaik bija savi “trekno gadu” periodi, kas mijās ar sastingumu. Īpaši jāņem vērā, ka algu pieaugums notika pie salīdzinoši mērenas un kontrolētas “tehniskās” inflācijas, kas nepārsniedza 5%. Pirmajos miera gados, vēl kartīšu sistēmas apstākļos, vidējā izpeļņa fiziskā darba profesijās svārstījās ap 450 rubļiem un līdz ar lielāko uzņēmumu atjaunošanu 40. gadu beigās pakāpeniski palielinājās līdz 600 rubļiem.
50.gadu vidū pieaugums apstājās un atsākās ap 1958.gadu, kad Maskavā uzsāka kārtējo smagās rūpniecības veicināšanas kampaņu. 1962.gadā, jau pēc naudas reformas, vidējā strādnieka alga sasniedza 80 rubļu, un minimālā alga beidzot tika paaugstināta no iztikai absolūti nepietiekamajiem 27 līdz 40 rubļiem. Ap 1965.gadu bija pārvarēta robežšķirtne, kad vairāk nekā puse rūpniecībā nodarbināto jau saņēma vairāk nekā 100 rubļus mēnesī un varēja ne tikai aizpildīt patēriņa grozu, bet plānot arī tālejošākas vajadzības.
60.gadu otrās puses “trekno gadu” laikā vidējā alga pieauga līdz 120 rubļiem un ap 1974.gadu sasniedza 140 rubļus. Neatkarīgi no izpeļņas visiem bija jāmaksā vienota 13% nodokļu likme (komunisti šķīrās vēl no 2,5% kā biedra naudas) ar pilnu neapliekamo minimumu līdz 70 rubļiem un daļēju līdz 90 rubļiem. Algas pielikumi bija jūtami visās profesijās, kas prasīja kaut minimālu kvalifikāciju, vienīgie zaudētāji izrādījās viszemāk atalgotie palīgstrādnieki. Labie gadi beidzās līdz ar 1973.gadā izcēlušos pasaules ekonomikas krīzi, ko PSRS, lai arī pavisam atšķirīgā veidā, pārdzīvoja tikpat smagi kā Rietumi.
Reālo ienākumu pieaugums atsākās 70.gadu beigās, ap 1981.gadu vidējā alga bija 170 rubļu, bet 1987.gadā sasniedza 200 rubļu robežu. Strauja strādnieku algu palielināšana 80.gadu sākumā bija panākta, iesaldējot inteliģences un tehniskā personāla atalgojumu 70.gadu vidus līmenī. 1987.gadā, atmodai aizsākoties, 60% strādājošo saņēma pietiekami, lai apmierinātu tā laika priekšstatus par iztikas minimumu, atlikušie 40% pelnīja mazāk par 150, bet lielākā daļa no viņiem – trešdaļa aktīvā darbaspēka – nesaņēma pat 125 rubļus mēnesī.
