Dzīve Afganistānā: nepiedienīgi tērptas sievietes dzen mājās, indiešu un turku seriālu vietā tikai Korāna lasījumi 128
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV un Lielbritānijas karavīru kontrolētajā Afganistānas galvaspilsētas Kabulas lidostā saglabājas dramatiska situācija, turpinoties ārvalstu diplomātu, rietumvalstu pilsoņu un iepriekšējam režīmam lojālo afgāņu evakuācijai.
Konkrētu, savlaicīgu paziņojumu trūkums liecina, ka ne NATO, ne Eiropas Savienība (ES), līdzīgi kā ASV, nebija gatavas tik straujai islāma radikāļu kustības “Taliban” uzvarai.
Diplomātisks mulsums
Eiroparlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli un deputāti pirmdien aicināja ES uz vienotu reakciju Afganistānas jautājumā, sniedzot patvērumu tiem afgāņiem, kuru dzīvībai talibu varas apstākļos draud briesmas. Tas, kas noticis, raksturots kā politiska, morāla un militāra katastrofa.
ES nu jāizstrādā jauna stratēģija attiecībām ar Afganistānu, mudinot tās iekārtošanā vairāk darboties Irānu, Pakistānu un Indiju un piesargājoties, lai dominējošo lomu negūtu Ķīna vai Krievija.
Pagaidām neviena valsts nav steigusies paziņot, ka atzīst talibu varu. Bet novērotāji atzīmē, ka Ķīna, Krievija, Pakistāna un Irāna ir vienīgās, kas paļāvās uz talibu garantijām un neevakuēja vēstniecības Kabulā, kad talibu uzbrukuma laikā par to izšķīrās rietumvalstis un, piemēram, Indija.
Rietumus visvairāk uztrauc tas, lai Afganistāna nekļūtu par terorisma perēkli, kā jau reiz notika pēc tam, kad 1996. gadā talibi varu valstī ieguva pirmo reizi. Lielas nepatikšanas tas varētu sagādāt vispirms jau Krievijai, kuras propaganda pagaidām līksmo par ASV sakāvi. ANO Drošības padome uzsvērusi, ka Afganistānas teritoriju nedrīkst padarīt par bāzesvietu grupējumiem vai indivīdiem, kas apdraud kādu citu valsti.
Vajadzīgs “pašu afgāņu vadīts nacionālās samierināšanās process” un jauna, iekļaujoša Afganistānas valdība. ANO Drošības padome tāpat akcentē sieviešu tiesību svarīgumu. Līdzīgi pirmdien TV uzrunā nācijai izteicies Francijas prezidents Emanuels Makrons: “Mēs darīsim visu, lai Krievija, ASV un Eiropa efektīvi sadarbotos, jo mūsu intereses ir kopīgas. Mūsu darbības mērķis vispirms būs aktīva cīņa pret islāmistu terorismu jebkurā tā formā.”
ES veidos mehānismu plašas imigrantu plūsmas novēršanai, ko varētu sagaidīt no Afganistānas. Pēc aģentūras AFP ziņām, Turcija sākusi celt 295 km garu betona plākšņu sienu gar robežu ar Irānu. Sienu papildina grāvis un dzeloņstiepļu nožogojums. Ankara paskaidrojusi, ka sienu būvē, lai aizturētu Afganistānas bēgļus, kas caur Irānu tūkstošiem dodas uz Turciju.
Izmaiņas ielās
Talibu runasvīri vairākkārt aicinājuši iedzīvotājus nebēgt, solot neaizskart viņu “dzīvību, īpašumus un godu”. Vakar “Taliban” izsludināja amnestiju visiem valsts aparāta darbiniekiem, aicinot atgriezties darbā. Kabulā dzīvojošie Rietumu ziņu aģentūrām stāsta, ka daudzi šobrīd apsver – pielāgoties talibu kārtībai, paslēpties un nogaidīt vai doties bēgļu gaitās. Talibu solījumiem trūkst uzticības.
Klīst runas par jau notikušajām žurnālistu un iepriekšējās varas pārstāvju māju pārmeklēšanām, slepkavībām, gūstā kritušo valdības karavīru masveida nogalināšanu. Kabulas ielas ir talibu kaujinieku pilnas, kas rada iespaidu, ka viss tiek kontrolēts.
Posteņi pārbauda automašīnas, taču neliedz fotografēt vai filmēt. Britu korespondente Emma Greiema-Harisone izdevumam “The Guardian” no Kabulas ziņojusi, ka talibi pilsētā braukā policijai atņemtās automašīnās un aicina tirgotājus atkal atvērt veikalus, bet iedzīvotājus atgriezties darba vietās. Sieviešu ielās vairs nav. Tās paliek mājās, baidoties, ka, izejot bez pavadoņa, var tikt sistas un sodītas par to, ka nav pienācīgi aizsegušas sejas un augumus.
Ne visām mājās ir talibu pieprasītās burkas vai hidžabi. Kāda vecāka gadagājuma sieviete, kas izgājusi pēc produktiem, žurnālistei stāstījusi, ka talibu patruļas dzen mājās tās, kuras, viņuprāt, ģērbušās nepiedienīgi.
Ielās cītīgi aizkrāso reklāmas, kurās redzamas sievietes. No TV kanāliem pazuduši līdz tam ikdienā rādītie indiešu un turku seriāli un komercreklāmas. To vietā nākuši Korāna lasījumi.
Par pārsteigumu var uzskatīt, ka Afganistānā populārajā telekanālā “ToloNews” pēc vairāku dienu pauzes kā raidījuma vadītāja atkal parādījās sieviete. Iespējams, talibi mēģina radīt iespaidu, ka vairs nav tik radikāli.
Kustības līderi apmeklē lielākos uzņēmumus un medicīnas iestādes, stāstot, ka sievietes drīkstēs palikt darbā. Viņiem izdevies pierunāt palikt amatā agrākā prezidenta Ašrafa Gani valdības veselības ministru Vahīdu Madžrūhu.
Tāpat bijušais Afganistānas prezidents Hamids Karzajs un Augstākās nacionālā izlīguma padomes vadītājs Abdulla Abdulla palikuši valstī, kopīgā videouzrunā apgalvoja, ka “strādā pie mierīgas varas pārejas”. Pēc aģentūras AP rīcībā esošās informācijas, galvaspilsētā notiek sarunas par valdības izveidošanu.
Mērķis ir iekļaut jaunajā valdībā arī ar talibiem nesaistītus politiķus. Pārrunas slepeni uzsāktas vēl pirms prezidenta Gani gāšanas. Sagaidāms, ka republikas vietā drīzumā pasludinās Afganistānas islāma emirātu.
Emīrs tajā visdrīzāk būs “Taliban” līderis, 60 gadus vecais Haibatulla Ahundzada, kuru ciena kā prominentu reliģisko rakstu zinātāju un islāma tiesnesi. Taču talibu kustība nav monolīta, tajā ir vairāki novirzieni. Tiem ir savi līderi, kuriem arī ir ambīcijas.
