Dzīvās sienas – skaistie dzīvžogi. Plusi un mīnusi, dažādi risinājumi 1
“Mums ir neliels dārziņš. Vēlos izveidot nelielu, līdz 1,20 m augstu dzīvžogu starp mūsu un kaimiņu dārzu. Vieta dzīvžoga stādīšanai ir apmēram 80 cm plata. Kādus augus tur varētu stādīt un kurā laikā to darīt? Kā kopt dzīvžogu, lai tas pēc iespējas ātrāk sāktu pildīt savas funkcijas? Kur var iegādāties stādus?” Rūta Alūksnē
Sadalīt, aizsegt, norobežot – tādas ir dzīvžoga galvenās funkcijas. Nereti šāda dzīvā siena ir vislabākais risinājums, lai norobežotu dārzu no ielas vai kaimiņu gruntsgabala. Piemājas dārzā visbiežāk izmanto vidēja auguma cirptus dzīvžogus.
Tūju dzīvžogs: kas var būt labāks par to?
Ja vēlas ātraudzīgu, biezu un skaistu dzīvžogu visu gadu, ieteicams izvēlēties mūžzaļos augus. Vislielākais augšanas spars ir rietumu tūjas liela auguma šķirnēm, kam gada laikā pieaugums ir apmēram 15 – 20 centimetru. Šie skujkoki ir ēncietīgi, visai mazprasīgi, labi aug arī pilsētas vidē, ir pietiekami ziemcietīgi un ar ilgu mūžu piemērotos augšanas apstākļos.
Blīvais tūju dzīvžogs lieliski sargā no svešiem skatieniem un putekļiem, mazina ielas troksni, noder arī nepievilcīgu skatu aizsegšanai.
Mākslīgai veidošanai piemērotas vairākas šķirnes.
‘Columna’ – veido šauru (ap 70 cm), līdz 7 m garu kolonnveida augumu, skujas tumši zaļas, spīdīgas.
‘Holmstrup’ – izaug līdz 4 m gara, apmēram 80 cm plata, ar blīvu zarojumu, dzinumi sakārtoti spirāliski. Vainags stāvs, ar ļoti stingriem zariem. Skujas koši zaļas.
‘Smaragd’ – ļoti dekoratīva, līdz 3 m gara un 1,2 m plata tūja ar koši dzeltenzaļām skujām, kas nemaina krāsu arī ziemā. Vainags veido konisku formu, tam ir blīvs zarojums. Zari nav tik stingri, toties elastīgi, lokani, nelūst no sniega smaguma. Aug mazliet lēnāk nekā ‘Columna’ (piecu gadu vecumā šo šķirņu tūjām augumā ir aptuveni pusmetra starpība).
Lai skuju kokaugi labi augtu, tos stāda barības vielām bagātā augsnē, bet, protams, tie spēj izdzīvot arī smiltīs. Dzīvžogā tūjas stāda 80 cm attālumā citu no citas. Tad ātrāk saskaras vainagi un veidojas blīvs, necaurredzams mūžzaļš nožogojums, kam netiek cauri pat kaķis.
Košumkrūmi, ierindā!
Norobežojošas sienas funkcijas labi pilda arī lapu krūmi, bet rudenī, nometuši savu lapu rotu, kļūst visai caurskatāmi, vējš zēģelē cauri kailajiem zariem. Ziemā šāds zaru režģis izskatās dekoratīvi un ir šāda dzīvžoga galvenā vērtība.
No lapu kokaugiem cērpamiem dzīvžogiem vairāk piemēroti augi ar smalku, blīvu zarojumu un labu pumpuru atjaunošanās spēju.
Tādus apgriežot, veidojas līdzens, neizrobots nožogojums. Dzīvžogā labi izskatās daudzi košumkrūmi, kas diezgan strauji stiepjas garumā un platumā (veido 20 – 40 cm pieaugumu), kā arī labi pacieš apgriešanu.
Irbeņlapu fizokarpi ‘Diabolo’ (ar tumši purpursarkanām lapām) un ‘Luteus’ (lapas plaukstot ir dzeltenas, vēlāk – dzeltenzaļas) jau ieguvuši zināmu popularitāti arī Latvijas dārzos, nereti tos stāda dzīvžogā, pie tam vienā augu rindā kombinējot dažādas krāsas. Tomēr labāk izskatās, ja dzīvžogā stāda vienas šķirnes augus. Miksējot stādījums gan iznāk košs un krāsains, bet sarkanlapu fizokarpi parasti aug spēcīgāk un pārņem dzeltenlapu krūmus, tādējādi izjaucot stādījuma ritmu. Lieliska šķirne cirptiem dzīvžogiem ir arī ‘Nana’ – ar nelielām, zaļām lapām. Krūms ir salizturīgs un diezgan ātraudzīgs, jau pāris gados tas veido blīvi sazarotu vainagu. Stādīšanas attālums fizokarpiem ir no 50 cm līdz 1 metram.
Spirejas ir lēnaudzīgākas, tās nesakuplo tik ātri kā citi krūmi. Apgriežot dzinuma galotni, spireja izdzen ne vairāk par četriem sānzariem, kamēr ātraudzīgajam fizokarpam parādās desmit, pat divdesmit. Spirejām patīk auglīga, labi drenēta augsne. Tās spēj pielāgoties arī sausākai un nabadzīgākai augsnei, bet tā nedrīkst būt skāba. Mīl saulainu vietu, taču pacieš arī nelielu noēnojumu. Spirejas ir izturīgas pret atmosfēras piesārņojumu, arī slimības un kaitēkļi tām kaitē reti. Cirptiem dzīvžogiem piemērota diezgan izplatītā pelēkās spirejas šķirne ‘Grefsheim’ – zied vasaras sākumā uz iepriekšējā gada dzinumiem ar baltiem čemurveida ziediem. Krūmam ir gari, pārkareni zari, pelēcīgas lapas.
Dzīvžogos var audzēt arī Vanhuta spireju, tā ir viena no skaistākajām. Šim 1,5 – 2 m augstajam krūmam ir tumši zaļa lapu virsma, apakšpusē tās ir zilganas. Zied maija beigās un jūnijā, tad spirejas pārkarenie zari ir noklāti baltām vairogveida ziedkopām.
Daudz skaistu šķirņu ir Japānas spirejai, piemēram, ‘Anthony Waterer’ (ap 80 cm augsta, plaukšanas laikā lapas ir sarkanīgas, ziedi karmīnsarkani, zied jūlijā un augustā) un ‘Goldflame’ (ap 70 cm augsta, lapas plaukstot ir sarkani oranžas, tad krāsojas dzeltenas, visbeidzot kļūst gaiši zaļas; zied jūlijā, augustā purpursārtiem ziediem).
Filadelfus jeb neīstos jasmīnus dzīvžogos stāda 50 cm attālumā. Tie veido skaistu, blīvu sienu, apgriež pēc ziedēšanas. Var ieteikt, piemēram, parastā filadelfa šķirni ‘Aureus’, kam plaukstot lapas ir spilgti dzeltenas, vasaras pirmajā pusē dzeltenas, vēlāk – zaļgandzeltenas. Zied jūnijā nelieliem (līdz 2,5 cm diametrā), baltiem ziediem. Stāvu, ļoti biezu krūmu veido Lemuāna filadelfs ‘Erectus’, tas piemērots gan brīvi augošiem, gan formējamiem dzīvžogiem. Zied jūnijā un jūlijā ar vienkāršiem, sniegbaltiem, ļoti smaržīgiem ziediem līdz 3 cm diametrā.
Lai filadelfi spēcīgi attīstītos, tiem nepieciešama trūdvielām bagāta, ūdenscaurlaidīga mālsmilts augsne. Spēcīgi attīstītā sakņu sistēma tiem ļauj augt arī sausās augsnēs, tiesa, šādos apstākļos augšana ir vājāka.
Ceriņi ātri aug un pieņemas skaistumā, taču, audzējot cirptos dzīvžogos, augiem ir maz ziedu. Var izvēlēties jebkuru no sugām, piemēram, mataino ceriņu. Tas ir ziemcietīgs, neveido sakņu atvases un labi pacieš apgriešanu. Ziedi smaržīgi, zied 12 – 16 dienas. Divas nedēļas pēc parastā ceriņa – jūnija vidū – zied Ungārijas ceriņš. Tas ir aukstumizturīgs, pacieš piesārņotu pilsētas gaisu, neveido sakņu atvases un labi pakļaujas apgriešanai.
Ceriņiem piemērota saulaina vieta un vidēji smaga smilšmāla vai mālsmilts augsne. Tie slikti padodas vietās ar augstu gruntsūdens līmeni vai tur, kur ilgi turas lietus vai sniega ūdeņi.
Parastais ligustrs ir augsnes ziņā neizvēlīgs, sausumizturīgs krūms ar stāviem zariem, ļoti piemērots cirptiem dzīvžogiem. Piemēram, šķirnes ‘Atrovirens’ krūmi veido vienmērīgi blīvu, smalklapainu vainagu, nav strauji augoši. Lapas zaros saglabājas līdz novembrim, rudenī tās nemaina krāsu. Augus stāda pusmetra attālumā citu no cita.
Alpīno vēreni plaši izmanto sabiedriskajos apstādījumos, taču šie vasarzaļie, agri plaukstošie krūmi ar zaļgandzelteniem ziediem un sarkanām ogām var būt itin pievilcīga robežšķirtne starp divu kaimiņu gruntsgabaliem.
Stādīšana
Vislabāk dzīvžogu stādīt tranšejā, ko rok 60 cm dziļu un 50 – 70 cm platu, lai sakņu sistēma izkārtotos brīvi un nevajadzētu konkurēt par barības vielām. Tranšeju piepilda ar labu, auglīgu augsni, pievienojot nedaudz pilnmēslojuma. Ielabošanai lieti noderēs auglīga melnzeme, satrūdējuši kūtsmēsli, kūdra un komposts.
Lai precīzi iestādītu taisnu rindu, ieteicams visā dzīvžoga garumā nostiept auklu un stādīt gar to.
Kailsakņus stāda pavasarī, tiklīdz atkususi zeme (līdz pat pumpuru plaukšanai), vai rudenī (no septembra līdz oktobrim). Konteinerstādus var stādīt visu vasaru līdz pat vēlam rudenim. Labāk to darīt, kad laiks ir apmācies un nespīd saule. Pēc iestādīšanas zemi ap stādu saknēm uzmanīgi pieblīvē un stādījumus kārtīgi aplej.
Formas uzturēšana
Dzīvžoga veidošana jāsāk jau pēc iestādīšanas nevis tad, kad tas sasniedzis vēlamo augstumu. Tā ir visbiežāk pieļautā kļūda dzīvžogu veidošanā, tāpēc stādījums izaug skrajš, tā apakšējā daļā ir tikai kaili stumbri bez lapām. Pareizi būtu dzīvžogam izvēlēties kompaktus, veselīgus augus ar vairākiem dzinumiem. Lapu krūmiem tos pēc stādīšanas saīsina apmēram par trešdaļu, lai veicinātu sīkā zarojuma veidošanos pie dzinumu pamatnes. Pirmajā augšanas sezonā augi vairs nav jācērp.
Otrajā gadā no aprīļa līdz augustam dzīvžogu regulāri (3 – 4 reizes) nedaudz apgriež. Šajā laikā mērķis ir palielināt dzinumu blīvumu un izveidot vēlamo formu.
Kad dzīvžogs sasniedzis vajadzīgo augstumu, tas jācērp katru gadu vismaz divas reizes sezonā (no aprīļa līdz augusta sākumam). Tiklīdz jauno dzinumu gali izskatās izspūruši kā astes un sāk bojāt dzīvžoga formu, tos ar šķērēm saīsina. Katru reizi cērp nedaudz augstāk par iepriekšējo griezuma vietu, atstājot apmēram 1 cm no jaunajiem dzinumiem. Nedrīkst lapu krūmus apgriezt vēlu rudenī, citādi jaunie dzinumi nepaspēj nobriest un var apsalt.
Lai saglabātu taisnas līnijas, jānovelk aukla vai kā citādi jāiezīmē cirpšanas augstums. Jācērp tā, lai pakāpeniski veidotos trapeces forma, jo dzīvžogam apakšdaļā jābūt platākam nekā augšdaļā. Trapeces forma nodrošina pietiekamu gaismas piekļuvi apakšējiem zariem, lai dzīvžogam neveidotos kaila apakša.
Skaists un veselīgs būs tikai rūpīgi un pareizi kopts dzīvžogs. Ir jāzina, kā to darīt. Piemēram, Japānas spirejām, kam ziedkopas attīstās tā paša gada dzinumu galos, ik gadu agri pavasarī apgriež trešdaļu vai pat pusi no iepriekšējā gada pieauguma – augs jauni, spēcīgi dzinumi un ziedēšana būs bagātīgāka. Kad spireju dzinumi saīsināti, izgriež vecos un sausos zarus. Pelēkās spirejas ‘Grefsheim’ krūmam tūlīt pēc ziedēšanas izgriež noziedējušos zarus. Izaugs jauni dzinumi, kas ziedēs nākamajā gadā.
Ceriņu un filadelfu dzīvžogus apgriež uzreiz pēc noziedēšanas un līdz jūlijam pielīdzina atkārtoti.
Lapu koku dzīvžogus apgriež divas vai trīs reizes gadā – pirms pumpuru plaukšanas pavasarī, kā arī jūlijā.
Mūžzaļos dzīvžogus apgriež pavasarī, kamēr nav sākuši augt jaunie dzinumi, pielīdzina, sākot no augusta beigām. Lai tūjas spēcīgi augtu un zari attīstītos vienmērīgi no apakšas līdz augšai, regulāri jāgriež gan sānzari, gan galotnes dzinumi. Jo biežāk apgriež sānzarus, jo vairāk tūjas zarojas, tā jau dažu gadu laikā var iegūt necaurredzamu dzīvžogu.
Jārēķinās, ka mākslīgi veidota dzīvžoga kopšana ir pietiekami grūta un darbietilpīga nodarbe. Ja krūmu apgriešanai izmanto mehāniskās šķēres, tas paņem daudz laika. Ar elektriskajām dārza šķērēm darbs vedas raitāk. Instrumentiem jābūt asiem, lai griezuma vieta veidotos gluda.
Pēc cirpšanas vēlams dzīvžogu laistīt un papildus mēslot. Piebaro katru gadu no aprīļa beigām līdz jūnija beigām. Ja augiem trūkst mitruma, pirms mēslošanas tos kārtīgi salaista. Stādījumu apdobēs palaikam ieteicams uzbērt apmēram 5 – 7 cm biezu mulčas slāni – ziemā tas pasargā sakņu sistēmu no sala, bet vasarā no pārkaršanas. Mulčas segums arī ilgāk saglabā augsnē mitrumu un neļauj dzīvžogā ieaugt nezālēm.
Kur meklēt stādus?
Alūksnes pusē nav daudz stādaudzētavu, kur varētu iegādāties dzīvžogam piemērotus augus. Kokaudzētavā “Ievugravas” (Jaunannas pagastā) nopērkami Rietumu tūju šķirņu, filadelfu, irbeņlapu fizokarpa ‘Dart’s Gold’ un ‘Luteus’, parastā ligustra, alpīnās vērenes un dažādu spireju šķirņu stādi. Dzīvžogu stādmateriālu piedāvā arī dārzkopības firma “Sprogas” (Jaunalūksnes pagastā). Plašākā sortimentā tos var iegādāties Kalsnavas kokaudzētavā (Madonas novada Jaunkalsnavā) – tur pārdošanā ir tūjas ‘Columna’, ‘Smaragd’, ‘Holmstrup’, pelēkā spireja ‘Grefsheim’, alpīnā vērene ‘Schmidt’, irbeņlapu fizokarpa šķirnes ar sarkanu lapojumu ‘Diabolo’, ‘Mindia’, ‘Red Baron’, ‘Summer Wine’, tostarp ‘Nana’. Strenču kokaudzētavā (Trikātas pagastā) tirgo tūju ‘Columna’, ‘Holmstrup’, ‘Smaragd’ stādus, kā arī fizokarpus ‘Diabolo’, ‘Luteus’, ‘Red Baron’, alpīnās vērenes šķirni ‘Schmidt’, pelēko spireju ‘Grefsheim’ un citas spireju šķirnes. Bagātīgs stādu piedāvājums ir arī kokaudzētavā “Meža Rasas” (Krustpils novada Vīpes pagastā). Protams, vēl dižākā sortimentā tos pārdod SIA “Kokaudzētava Baltezers” (Ādažu novadā).
PADOMI • Cērpamiem dzīvžogiem nav ieteicams izmantot krūmus ar ērkšķainiem dzinumiem – bārbeles, vilkābeles, Kaukāza plūmes. To apgriešana kopējam nav patīkama. Ērkšķainus krūmus noteikti nevar stādīt bērnu rotaļlaukumu tuvumā. • Ja dārzā skraida suns, vienmēr jārēķinās ar kādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, ko dzīvnieks varētu sagādāt. Suņu postījumi dārzā mēdz būt visai ievērojami – izrakņātas bedres, nograuzti augi, iezīmēts skujkoks (parasti dzīvžoga galā). Augi no tā stipri cieš, skujas kļūst dzeltenas un iet bojā. Tūjas no suņupuikām var pasargāt, stādījuma galā skujkokam priekšā novietojot lielu akmeni.
|
Konsultēja SIA “Kokaudzētava Baltezers” vadītājs VARIS KAZAKS un SIA “Deko Dārzs” daiļdārzniece, ainavu tehniķe AGITA RUSMANE.
