Japāņu zinātnieks Emoto Masaru sasaldēja ūdens lāses, bet tad izpētīja tās jaudīgā mikroskopā, kurā bija iebūvēta fotokamera. Viņa pētījums uzskatāmi nodemonstrēja atšķirības ūdens molekulārajā struktūrā mijiedarbībā ar apkārtējo vidi. Šī metode deva iespēju parādīt, kādā veidā cilvēka enerģētiskās vibrācijas – domas, vārdi un mūzika iedarbojas uz ūdens molekulāro struktūru. Masaru atklāja virkni pārsteidzošu atšķirību ūdens kristāliskajā struktūrā no dažādiem mūsu planētas avotiem. Piesārņotam ūdenim bija izjaukta un nejaušību ceļā veidojusies struktūra, savukārt ūdenim no kalnu plūsmām un urgām tā bija ģeometriski nevainojami veidota. 2
Tālāk Masaru izlēma paskatīties, kādu efektu ūdens struktūrā veic tieši mūzika. Viņš uz vairākām stundām novietoja destilētu ūdeni starp divām skandām, tad to sasaldēja un nofotografēja. Tāpat viņš izmantoja arī uz papīra izdrukātus vārdus, attiecīgās lapiņas, piestiprinātas traukam ar ūdeni, atstājot uz nakti. Tad atkal ūdeni sasaldēja un nofotografēja. Un šīs fotogrāfijas apliecināja to, ka ūdens mainās gluži kā dzīva substance, kas reaģē uz katru mūsu emociju vai domu.
Ir skaidrs, ka ūdens viegli mainās enerģijas vibrāciju ietekmē, neatkarīgi no tā, vai tā ir piesārņota vai tīra vide. Ūdens sevi izpauž kā domājoša substance, kas apmainās ar informāciju ar Visumu, un tam allaž ir ļoti svarīgi ziņojumi cilvēcei. Un agri vai vēlu ūdens mums pilnā mērā atdos to, ko paši esam ielikuši tā atmiņā.
