Ūdens atmiņa nodzēšas tajā gadījumā, ja ūdeni vispirms iztvaicē, bet tad sasaldē un tad atkal izkausē. Izkrītot lietus veidā vai plūstot lejup ledāju kušanas rezultātā, ūdens atbrīvo sevi no informatīvajiem sārņiem, piešķirot cilvēcei aizvien jaunas iespējas apzināties savu lomu uz Zemes. Ar savu domu tīrību cilvēks ir spējīgs uzlabot veselību un vienlaikus arī sekmēt apkārtējās vides attīrīšanu. 4
Aizvien vairāk senatnes cilvēku viedums mūsdienu pasaulē gūst zinātnisku apstiprinājumu. Zināms, ka tā dēvētais svētais ūdens nebojājas un tam piemīt ārstnieciskas īpašības. Zinātnieki laboratorijā veica svētā un parasta ūdensvada ūdens fizisko un bioloģisko analīzi. Tad “svēto” pievienoja parastajam ūdenim dažāda tilpuma traukos, ievērojot attiecību: 10 grami svētā uz 60 litriem parastā. Gala analīze uzrādīja, ka parastais ūdens pārvērtās svētajā gan atbilstoši savai struktūrai, gan bioloģiskajām īpašībām. Tādējādi atliek vien iedomāties, līdz kādai pakāpei garīgā enerģija spēj attīrīt ūdeni un mainīt tā īpašības. Tostarp jāielāgo, ka dabā nepastāv kaut kāds absolūti tīrs ūdens, un pat laboratorijas apstākļos tādu vēl nevienam nekad nav izdevies iegūt.
Pētniekiem vien izdevies iegūt nelielu devu – 2,5 centimetrus augstu stabiņu – superattīrīta ūdens, un šis rezultāts visus ārkārtīgi pārsteidza. Izrādās, šā ūdens molekulu savienojums ir tāds, ka šāda stabiņa izjaukšanai nepieciešams 900 kilogramus liels spēks. Pa tāda ezera virsmu, kuru pildītu šāds ūdens, varētu bez piepūles pastaigāties vai pat slidot!
Japāņu zinātnieks Emoto Masaru sasaldēja ūdens lāses, bet tad izpētīja tās jaudīgā mikroskopā, kurā bija iebūvēta fotokamera. Viņa pētījums uzskatāmi nodemonstrēja atšķirības ūdens molekulārajā struktūrā mijiedarbībā ar apkārtējo vidi. Šī metode deva iespēju parādīt, kādā veidā cilvēka enerģētiskās vibrācijas – domas, vārdi un mūzika iedarbojas uz ūdens molekulāro struktūru. Masaru atklāja virkni pārsteidzošu atšķirību ūdens kristāliskajā struktūrā no dažādiem mūsu planētas avotiem. Piesārņotam ūdenim bija izjaukta un nejaušību ceļā veidojusies struktūra, savukārt ūdenim no kalnu plūsmām un urgām tā bija ģeometriski nevainojami veidota.
Tālāk Masaru izlēma paskatīties, kādu efektu ūdens struktūrā veic tieši mūzika. Viņš uz vairākām stundām novietoja destilētu ūdeni starp divām skandām, tad to sasaldēja un nofotografēja. Tāpat viņš izmantoja arī uz papīra izdrukātus vārdus, attiecīgās lapiņas, piestiprinātas traukam ar ūdeni, atstājot uz nakti. Tad atkal ūdeni sasaldēja un nofotografēja. Un šīs fotogrāfijas apliecināja to, ka ūdens mainās gluži kā dzīva substance, kas reaģē uz katru mūsu emociju vai domu.
Ir skaidrs, ka ūdens viegli mainās enerģijas vibrāciju ietekmē, neatkarīgi no tā, vai tā ir piesārņota vai tīra vide. Ūdens sevi izpauž kā domājoša substance, kas apmainās ar informāciju ar Visumu, un tam allaž ir ļoti svarīgi ziņojumi cilvēcei. Un agri vai vēlu ūdens mums pilnā mērā atdos to, ko paši esam ielikuši tā atmiņā.
