Proti, tas nozīmē, ka cilvēks, kurš galvenokārt sastāv no ūdens, patiesībā arī ir programmējama sistēma: jebkādi ārējie faktori, tostarp arī cilvēku savstarpējā saziņa, maina organisma šķidrās vides bioķīmisko struktūru. Tas notiek šūnu līmenī, programmējas pat pati DNS molekula, līdz pat tās pilnai sabrukšanai. Un tas nozīmē, ka traucējumi individuālajā programmā, kas jebkura organisma ūdenī ielikta molekulārā līmenī, arī ir patiesais iemesls slimībām, kas izpaudīsies vēlāk. 4
Zinātnieki apstiprinājuši, ka mēs varam caur ūdens vidi iedarboties viens uz otra domām, jūtām un vārdiem, kā arī programmēt paši sevi un citus. Vēl vairāk – caur kopējo enerģētiski informatīvo lauku ūdens saglabā saikni ar cilvēku, kurš uz to iedarbojies, pilnīgi neatkarīgi no tā, kādā attālumā viņš atrodas. Un, ja ar viņu kaut kas notiek, arī šā ūdens struktūrā notiek izmaiņas.
Taču šeit visvairāk pārsteidz cits fakts, proti – ja iedarbojas uz ūdeni, kas atcerējies konkrētā cilvēka iedarbību, tad arī viņa uzvedību un veselību skars izmaiņas. Ar to izskaidrojama virkne melnās maģijas noslēpumu, kad īstenojas manipulācijas ar cilvēka organisma šķidrumiem – asinīm, limfu, siekalām. Pētnieki apgalvo, ka, piemēram, asinis patiešām jūtot to avotu, no kura tās ņemtas. Ko darīt ar asinīm, kuras vajadzības gadījumā paņem no cilvēka, ja ikviena darbība ar šīm asinīm var (ne)atgriezeniski iedarboties uz organismu? Pilnībā skaidras atbildes nav.
Cilvēka darbība novedusi pie tā, ka 80% gadījumu infekciju saslimšanu galvenais iemesls ir ūdens. Diemžēl cilvēki pārlieku nevērīgi izturas pret to, ko daba vienkārši dāvā. Arī vispārējais enerģētiski informatīvās vides piesārņojums spēj mainīt ūdens struktūru un tādējādi iedarboties uz mūsu dzīvi. Labi zināmi gadījumi, kad vaļi un delfīni pēkšņi metas krastā un iet bojā, lai gan ūdens sastāvs nekādi nav mainījies. Izrādās, lieta tāda: ja kādu ārēju faktoru iedarbībā mainās ūdens struktūra – ne jau sastāvs vai ķīmiskās piedevas, bet gan tieši ūdens struktūra –, tas ļoti strauji ietekmē arī dzīvos organismus.