Dzīvais, svētais jeb strukturētais ūdens – domājoša susbtance, apstiprina zinātnieki 4
Autors – Signe Koļcova
Zināms, ka ūdens ir visizplatītākā viela uz Zemes tās virsmas slānī. Pat cilvēks – atbilstoši dažādām teorijām – sastāv vismaz no 70 līdz 80% ūdens. Tomēr, neskatoties uz to visu, var pilnībā droši apgalvot, ka ūdens vienlaikus ir arī ļoti maz izpētīta viela.
Kosmoss kā visa radītājs tieši ūdeni izvēlējies par dzīvības pamatu. Pirms vairākiem miljardiem gadu aukstajā gāzu un putekļu mākonī, no kura izveidojās Zeme, jau bija ūdens ledus putekļu veidā. Un nav tādas vielas, minerāla, kalnu ieža, dzīva ķermeņa uz Zemes, kurā nebūtu ūdens. Ūdenim planētas dzīvē ir noteicošā loma, jo visas klimata izmaiņas, visus nosacījumus dzīvībai veido ūdens vide, un tajā valdošā aprite vērsta galvenokārt tieši uz dzīvo būtņu eksistēšanu un attīstību. Saules uzsildīts pie ekvatora, ūdens gigantiskās jūras straumju plūsmās pārnes siltumu uz polārajiem apgabaliem, tādējādi regulējot temperatūru uz visas planētas.
Katru minūti saule iztvaicē okeāna virsmā aptuveni vienu miljardu tonnu ūdens, un katru minūti šis tvaiks, uzsūcot milzīgu daudzumu saules enerģijas, atdod to Zemes atmosfērai. Pateicoties šai enerģijai, pūš vēji, līst lietus, veidojas vētras.
Tikai ūdens Zemes apstākļos ir sastopams visos trijos iespējamajos agregātstāvokļos: cietā, šķidrā un gāzes veidā, turklāt lielākā daļa ūdens īpašību nemaz neiederas pieņemtajos fizikas principos. Maksimāli tīram ūdenim piemīt tādas īpašības, ka tam pat grūti noticēt. Un tieši savas anomālības dēļ ūdens allaž piesaistījis zinātnieku uzmanību. Lai gan, izrādās, tikai uz 21. gadsimta robežas atminēja ūdens galveno noslēpumu. Izrādījās, ūdeni veido supermolekulas, tā dēvētie klasteri jeb šūnas, proti, tam piemīt molekulārā sešstūru struktūra. Šī struktūra mainās, ja uz ūdeni dažādos veidos iedarbojas – ķīmiski, mehāniski, elektromagnētiski un tostarp arī informatīvi. Šo iedarbību ietekmē ūdens molekulas spēj pārkārtoties un tādējādi iegaumēt jebkuru informāciju.
Strukturālās atmiņas fenomens ļauj ūdenim sevī uzņemt, uzglabāt un apmainīties apkārtējā vidē ar datiem, ko sevī nes gaisma, doma, mūzika, lūgsnas vai visparastākais vārds. Līdzīgi tam, kā katra dzīvā šūna sevī glabā ziņas par visu organismu, katra ūdens šūna spēj sevī uzglabāt informāciju par visu mūsu planetāro sistēmu. Zinātnieki pauž, ka ūdens eksistē mums pilnīgi negaidītā formā, ko dēvē par diferenciālo fāzes stāvokli, kas ūdeni šajā aspektā padara apbrīnojami līdzīgu parastam datoram.
