Dzīvā reportāža: Rīgas domes vēlēšanās rekordzema aktivitāte. Tikmēr eksperts atzīmē, ka zemā vēlētāju aktivitāte var sagādāt intriģējošus pārsteigumus 4
Plkst.01.31. No vēlēšanu iecirkņiem lielākais iedzīvotāju skaits nobalsojis tirdzniecības centrā “Gaiļezers”
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās vislielākais iedzīvotāju skaits – 2266 iedzīvotāji jeb 1,32% no kopējā balsojušo skaita – nobalsojuši Mežciemā esošajā 113.vēlēšanu iecirknī tirdzniecības centrā “Gaiļezers”, liecina aģentūras LETA apkopotie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Otrajā vietā ir Brasas apkaimē esošais 77.vēlēšanu iecirknis Banku augstskolā, kurā nobalsojuši 1777 iedzīvotāji jeb 1,04% no kopējā balsojušo skaita.
Savukārt trešajā vietā ir Ziepniekkalnā esošais 118.vēlēšanu iecirknis Rīgas Jauno tehniķu stacijā, kurā nobalsojis 1621 iedzīvotājs jeb 0,945% no kopējā balsojušo skaita.
Savukārt vismazākais balsojušo skaits reģistrēts Mangaļsalā esošajā 156.iecirknī kafejnīcā “Ekspedīcija”, kurā nobalsojuši 430 iedzīvotāji jeb 0,25% no kopējā balsojušo skaita. Tāds pats iedzīvotāju skaits nobalsojis arī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā izvietotajā 75.speciālajā vēlēšanu iecirknī.
Bolderājas apkaimē esošajā 30.vēlēšanu iecirknī Rīgas 19.vidusskolā nobalsojuši 445 iedzīvotāji jeb 0,26% no kopējā nobalsojušo skaita.
Plkst.00.53. Visvairāk iedzīvotāju nobalsojuši Purvciemā, Centrā un Ziepniekkalnā
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk iedzīvotāju nobalsojuši Purvciemā, Centrā un Ziepniekkalnā, liecina aģentūras LETA apkopotie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Purvciemā nobalsojuši 16 913 iedzīvotāji jeb 9,86% no kopējā nobalsojušo skaita. Centra apkaimē nobalsojuši 11 754 iedzīvotāji jeb 6,85% no kopējā nobalsojušo skaita, bet Ziepniekkalnā – 11 324 iedzīvotāji jeb 6,6% no kopējā nobalsojušo skaita.
Vēl 11 053 iedzīvotāji jeb 6,44% nobalsojuši Imantā, 10 136 iedzīvotāji jeb 5,91% – Ķengaragā, bet 10 131 iedzīvotājs jeb 5,9% – Pļavniekos.
Vismazākais nobalsojušo vēlētāju skaits bija Mangaļsalā, Vecāķos un Jaunciemā.
Mangaļsalā nobalsojuši 430 iedzīvotāji jeb 0,25% no kopējā nobalsojušo skaita, Vecāķos – 848 iedzīvotāji jeb 0,49%, Jaunciemā – 985 iedzīvotāji jeb 0,57%.
Plkst.00.37. Vēlēšanās rekordzema aktivitāte
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nobalsojuši kopumā 171 611 vēlētāji jeb 40,6% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, un tā ir vēsturiski zemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā vismaz kopš 1997.gada, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.
Savukārt par 1994.gada pašvaldību vēlēšanām Rīgā dati CVK mājaslapā nav pieejami. Arī CVK aģentūrai LETA nevarēja sniegt šos datus.
Balsstiesīgo skaits Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās bija 422 681.
Vienlaikus šajās Rīgas domes vēlēšanās lielāka iedzīvotāju aktivitāte bija iepriekšējā balsošanā – iepriekšējā balsošanā nobalsoja 81 320 iedzīvotāju jeb 19,24% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kamēr 2017.gadā pašvaldību vēlēšanās Rīgā iepriekšējā balsošanā nobalsoja 65 826 iedzīvotāji jeb 15,43% no balsstiesīgajiem.
Salīdzinājumam 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 58,72% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (iepriekšējā balsošanā – 15,43%), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 55,55% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (iepriekšējā balsošanā – 12,78%).
2009.gadā pašvaldību vēlēšanas notika paralēli ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām un kopumā Rīgā nobalsoja 58,93% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (iepriekšējā balsošanā – 9,86%).
2005.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 52,87% (iepriekšējā balsošanā – 6,76%). 2001.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 60,85% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet 1997.gada vēlēšanās – 49,58%.
Vēlēšanu iecirkņi sestdien strādāja no plkst.7 līdz 22. Šoreiz Rīgas domes vēlēšanās varēja balsot jebkurā no 156 vēlēšanu iecirkņiem.
Rīgas domes vēlēšanām iesniegti 15 kandidātu saraksti, un uz iekļūšanu Rīgas domē kopumā pretendē 707 kandidāti.
Plkst.00.08. Rīgas domes vēlēšanās rekordzema aktivitāte – nobalsojuši 40,6% vēlētāju
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nobalsojis kopumā 171 591 vēlētājs jeb 40,6% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, un tā ir vēsturiski zemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā vismaz kopš 1997.gada, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.
Savukārt par 1994.gada pašvaldību vēlēšanām Rīgā dati CVK mājaslapā nav pieejami. Arī CVK aģentūrai LETA nevarēja sniegt šos datus.
Balsstiesīgo skaits Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās bija 422 681.
Vienlaikus šajās Rīgas domes vēlēšanās lielāka iedzīvotāju aktivitāte bija iepriekšējā balsošanā – iepriekšējā balsošanā nobalsoja 81 320 iedzīvotāju jeb 19,24% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kamēr 2017.gadā pašvaldību vēlēšanās Rīgā iepriekšējā balsošanā nobalsoja 65 826 iedzīvotāji jeb 15,43% no balsstiesīgajiem.
Salīdzinājumam 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 58,72% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (iepriekšējā balsošanā – 15,43%), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 55,55% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (iepriekšējā balsošanā – 12,78%).
2009.gadā pašvaldību vēlēšanas notika paralēli ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām un kopumā Rīgā nobalsoja 58,93% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (iepriekšējā balsošanā – 9,86%).
2005.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 52,87% (iepriekšējā balsošanā – 6,76%). 2001.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 60,85% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet 1997.gada vēlēšanās – 49,58%.
Vēlēšanu iecirkņi sestdien strādāja no plkst.7 līdz 22. Šoreiz Rīgas domes vēlēšanās varēja balsot jebkurā no 156 vēlēšanu iecirkņiem.
Rīgas domes vēlēšanām iesniegti 15 kandidātu saraksti, un uz iekļūšanu Rīgas domē kopumā pretendē 707 kandidāti.
Plkst.22.38. Par nederīgām atzīs, iespējams, 300 aploksnes
97.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, neapzīmogotu aplokšņu dēļ par nederīgām atzīs, iespējams, 300 aploksnes, šodien preses konferencē žurnālistus informēja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.
Viņš skaidroja, ka šajā iecirknī iedzīvotājiem tika izdalīts vesels iepakojums neapzīmogotu aplokšņu, kuras atzīs par nederīgām, kad sāks skaitīt balsis. Pēc iecirkņa darbinieku paustā, ir aizdomas, ka šo vēstuļu skaits esot 300.
Kokins minēja, ka likums nosaka, ka ja aploksne ir saplēsta vai bez iecirkņa zīmoga, tad tā uzskatāma par nederīgu. Viņš nemācēja teikt, kāpēc tāda situācija radusies, tomēr skaidroja, ka tas esot “cilvēciskais faktors”.
Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka tas ir vienīgais šāds konstatētais gadījums, kā arī atzina, ka šai sakarā neko vairs nevar darīt, jo fakts, ka aploksnes nav apzīmogotas tika konstatēts par vēlu.
Plkst.22.14. Noslēgušās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas; slēgti visi vēlēšanu iecirkņi
Šodien plkst.22 pēc Latvijas laika ir noslēgušās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas un visi vēlēšanu iecirkņi ir slēgti.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz plkst.20 bija nobalsojuši kopumā vismaz 163 014 vēlētāji jeb 38,57% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.
Informācija par kopējo vēlētāju aktivitāti būs pieejama vēlāk.
Plkst.22.12. Ierosināts kriminālprocess par liegumu realizēt vēlēšanu tiesības
Valsts policija (VP) šodien ierosinājusi kriminālprocesu par gadījumu, kad kādai sievietei šodien ir liegts realizēt savas vēlēšanu tiesības, jo viņas paraksts par dalību vēlēšanās ir jau reģistrēts citā vēlēšanu dienā, aģentūrai LETA pavēstīja VP pārstāve Simona Grāvīte.
Viņa atzīmēja, ka kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 90.panta. Kriminālprocess sākts par notikušo faktu.
VP ierosinājusi kriminālprocesu par gadījumu, kad kādai sievietei šodien ir liegts realizēt savas vēlēšanu tiesības, jo viņas paraksts par dalību vēlēšanās ir jau reģistrēts citā vēlēšanu dienā
— LETA live (@LETA_live) August 29, 2020
Kopumā VP situāciju saistībā ar vēlēšanām vērtē kā mierīgu. Šodien policija arī sākusi vienu administratīvā pārkāpuma procesu par aģitācijas materiālu izvietošanu. Šajā gadījumā ir konstatēts, ka kāda persona Ķengaraga apkaimē dalījusi kādas partijas skrejlapas.
Ir arī sākts administratīvais process saistībā ar pašizolācijas neievērošanu. Šajā gadījumā vēlēšanu iecirkņa komisija, aizbraucot pie kāda vēlētāja, kurš pašizolācijas dēļ bija pieteicis vēlēšanu no dzīvesvietas, konstatēja, ka persona jau ir iepriekš nobalsojusi klātienē iecirknī, tādējādi neievērojot pašizolāciju.
Policija dienas laikā reaģēja gan uz saņemto informāciju, gan veica vēlēšanu iecirkņu apsekošanu. Tika saņemta atsevišķa informācija par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem, lielākoties pārbaudot šo informāciju, tā nav apstiprinājusies, bet vienā gadījumā ir sākta resoriskā pārbaude. Citi aģitācijas ierobežojumu vai sabiedriskās kārtības pārkāpumi līdz šim nav konstatēti.
Šoreiz Rīgas domes vēlēšanās var balsot jebkurā no 156 vēlēšanu iecirkņiem, taču, ja tas nav iecirknis, kurā vēlētājs reģistrēts, balsotājam ir jāieplāno laiks, kamēr izvēlētā iecirkņa pārstāvis sazināsies ar tā iecirkņa darbinieku, kura sarakstā vēlētājs sākotnēji ticis iekļauts.
Plkst.21.08.
Valsts policija (VP) šodien konstatējusi vienu pašizolācijas neievērošanas gadījumu, kad persona, kurai jāatrodas pašizolācijā, bija klātienē nobalsojusi Rīgas domes vēlēšanās.
Kā aģentūra LETA uzzināja VP, notikušo sākotnēji konstatējusi vēlēšanu iecirkņa komisija, aizbraucot pie kāda vēlētāja, kurš pašizolācijas dēļ bija pieteicis vēlēšanu no dzīvesvietas. Tomēr vēlēšanu komisijas darbinieki konstatējuši, ka šī persona jau iepriekš ir nobalsojusi klātienē iecirknī, tādējādi neievērojot pašizolāciju.
Par pārkāpumu sākts administratīvais process.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja aģentūrai LETA norādīja, ka jautājumi, kas ir saistīti ar pašizolācijas ievērošanu atrodas policijas pārraudzībā.
Savukārt Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins norādīja, ka viņa rīcībā nav informācija par konkrēto gadījumu, taču viņš pieļāva, ka šādas situācijas varētu būt vairāk nekā viena. Viņš atzīmēja, ka, it īpaši jauniešu vidū, ierobežojumi bieži tiek uztverti formāli. Tāpat viņš norādīja, ka vēlēšanu likumi nav savienojami ar Covid-19 ierobežošanas likumiem un otrādi. “Tas ir kā angļu un Eiropas kontaktligzdas,” atzīmēja Kokins.
Plkst.20.25. Aizbraucot pie pašizolācijā esoša vēlētāja, konstatē, ka persona jau nobalsojusi klātienē
Valsts policija (VP) šodien konstatējusi vienu pašizolācijas neievērošanas gadījumu, kad persona, kurai jāatrodas pašizolācijā, bija klātienē nobalsojusi Rīgas domes vēlēšanās.
Kā aģentūra LETA uzzināja VP, notikušo sākotnēji konstatējusi vēlēšanu iecirkņa komisija, aizbraucot pie kāda vēlētāja, kurš pašizolācijas dēļ bija pieteicis vēlēšanu no dzīvesvietas. Tomēr vēlēšanu komisijas darbinieki konstatējuši, ka šī persona jau iepriekš ir nobalsojusi klātienē iecirknī, tādējādi neievērojot pašizolāciju.
Par pārkāpumu sākts administratīvais process.
Plkst.20.23. Vēlētāju aktivitāte būs zemāka nekā iepriekšējās vēlēšanās
Šobrīd šķiet, ka vēlētāju aktivitāte Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs zemāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, tomēr šo prognozi varētu mainīt dati, kas iegūti līdz plkst.20, aģentūrai LETA sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Viņa minēja, ka pagaidām vēlētāju aktivitāte sestdienas vakarā nav zināma, tomēr līdz šim secināms, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanu dienā ir zemāka nekā 2017.gada pašvaldību vēlēšanās. Vienlaikus viņa akcentēja, ka balsot vēl ir iespējams līdz plkst.22, kā arī aicināja iedzīvotājus, kas vēl nav nodevuši savu balsi, to izdarīt.
Vaicāta, vai varētu cerēt, ka pēdējās stundās vēlētāju aktivitāte pieaugs, viņa bija atturīga, tomēr norādīja, ka parasti pēdējās stundās vēlētāju aktivitāte būtiski nepieaug. Viņasprāt, visdrīzāk saglabāsies esošā, vienmērīgā aktivitāte, tomēr konkrētākas tendences viņa atturējās prognozēt.
Tāpat viņa atzīmēja, ka līdz šim apkopotajos datos nav iekļauta to vēlētāju aktivitāte, kas izvēlējās balsot mājās, tomēr šī cilvēku daļa parasti veidojot nelielu procentu. Viņa pieļāva, ka šogad varētu būt pieaudzis to cilvēku skaits, kas vēlējās balsot mājās, tomēr šos datus viņa aicināja vaicāt Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijai.
Lūgta skaidrot, kāpēc šogad novērojama tik zema vēlētāju aktivitāte, Bērziņa norādīja, ka tā ir saistīta ar motivāciju. Viņa stāstīja, ka nereti šķiet, ka to ietekmē laikapstākļi, tomēr arī saulainās dienās bieži vien vēlētāji ir izbraukuši no savas pašvaldības un bauda silto laiku ārpus mājām.
Bērziņa skaidroja, ka vēlme piedalīties vēlēšanās cilvēkiem veidojas ilgākā laika periodā pirms vēlēšanām. “Mūsu gadījumā droši vien kampaņas elementi spēlē motivējošo lomu, kā arī tas, cik ļoti uzrunā kandidātu saraksts, cik interesantas tēmas piedāvā diskusijai, un cik plaši izvērsta aģitācijas kampaņa,” teica CVK priekšsēdētāja.
Viņa uzsvēra, ka vēlētāju aktivitāti ietekmē ļoti daudz dažādi faktori, un šogad to, iespējams, ietekmē arī Covid-19 izplatības drauds. Tāpat esot izskanējis arguments, ka vēlētāju aktivitāte nav tik augsta, jo vēlēšanas notiek vasaras beigās, tieši pirms mācību gada sākuma, tomēr Bērziņas ieskatā šis arguments neiztur kritiku, jo cilvēkiem bija laiks atgriezties no laukiem un izbraukumiem atpakaļ pilsētā.
Vaicāta, vai vēlētāju aktivitāte varētu pārsniegt 40%, Bērziņa atteicās izteikt kādas prognozes un uzsvēra, ka rezultāti būs zināmi jau pavisam drīz.
Plkst.20.20. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz šim nobalsojuši kopumā 38,57% vēlētāju
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz plkst.20 nobalsojuši kopumā vairāk nekā 163 014 vēlētāju jeb 38,57% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.
? Līdz 29.08. plkst. 20.00 kopā ar iepriekšējās balsošanas dienām ir nobalsojuši 163 014 vēlētāji jeb 38,57% no kopējā balsstiesīgo skaita!
? Vēlēšanu iecirkņi atvērtī līdz plkst. 22.00!
Plašāk par vēlētāju aktivitāti ➡️ https://t.co/ITSB6PSPzL#RDvēlēšanas #vēlēšanas2020 pic.twitter.com/kUVQXAgk7W— CVK_zinas (@CVK_zinas) August 29, 2020
Tostarp iepriekšējā balsošanā bija nobalsojis 81 320 jeb 19,24% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, bet sestdien līdz plkst.16 – 57 296 iedzīvotāji jeb 13,56% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Plkst.19.40. Traumas guvušas divas vecāka gada gājuma sievietes
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu divos iecirkņos paklūpot, traumas guvušas divas vecāka gada gājuma sievietes, aģentūru LETA informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).
Vienā gadījumā sieviete guva rokas traumu un tika nogādāta slimnīcā.
Otrā situācijā senjore guva vieglu galvas traumu un pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas tika nodota jeb palika tuvinieku uzraudzībā.
Plkst.19.15. Zemāka vēlētāju aktivitāte paver iespēju pārsteigumiem
Līdz šim novērotā vēlētāju aktivitāte, kas ir zemāka nekā aizvadītajās vēlēšanās, paver iespēju pārsteigumiem vēlēšanu rezultātos, aģentūrai LETA norādīja sociologs un pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Kā ziņots, vēlētāju aktivitāte arī pēc apkopotajiem datiem līdz plkst.16 saglabājas mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2017.gadā.
“Tas vedina domāt, ka faktiskie vēlēšanu rezultāti, varbūt, var ieviest vienu vai otru pārsteigumu,” sacīja sociologs.
Viņš tostarp skaidroja, ka pārsteigumi varētu parādīties visā spektrā. Kā piemēru sociologs min iespēju, ka mazāk populārās partijas, kas cer sasniegt 5% robežu, varētu saskarties ar pozitīvu pārsteigumu, jo relatīvi zemākas vēlētāju aktivitātes dēļ būtu nepieciešams skaitliski mazāks balsotāju daudzums.
Intriga, pēc Kaktiņa paustā, saglabājas arī attiecībā uz populārajām partijām.
Šeit būtisks jautājums ir, vai “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” (AP/P) kopējais saraksts būs spējis mobilizēt gados jaunos vēlētājus. Ierasti gados jaunākie vēlētāji ir mazāk aktīvi nekā citas sociālās grupas, piemēram, seniori, klāsta Kaktiņš.
“Latvijas apstākļos pēdējās desmitgadēs jauniešus politika interesē relatīvi mazāk – tas ir sekundārs jautājums,” skaidro sociologs, norādot, ka, lai gan vienmēr var aizbildināties ar citu faktoru ietekmi, tostarp laikapstākļu, primāri tas ir saistīts ar pilsonisko izpratni un interesi par politiku.
Vienlaikus Kaktiņš neizslēdz iespēju, ka arī politisko partiju “Saskaņa” varētu sagaidīt pārsteigumi.
“Vadoties pēc aptaujām, krievvalodīgie vēlētāji izskatās apjukuši,” atzīmē sociologs. Viņaprāt, viennozīmīgs faktors, kas nav gājis par labu politiskā spēka popularitātei un sniegumam, ir bijušā Rīgas domes mēra un pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova nepiedalīšanās partijas kampaņā.
Skaidrojot līdz šim novēroto, relatīvi zemāku aktivitāti nekā iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās, Kaktiņš atzīmē, ka šī kampaņa nav bijusi ļoti dinamiska vai aktīva.
“Šeit jāņem vērā fakts, ka šīs ir ārkārtas vēlēšanas, kas nozīmē, ka atsevišķas partijas sāka ar gariem zobiem”, sacīja Kaktiņš.
Tam visam turklāt sekoja Covid-19 radītā nezināšana par to, vai vēlēšanas vispār atsāksies, skaidro sociologs, raksturojot šo vēlēšanu kampaņas fāzi kā “putrainu”.
Vēlētāju aktivitāti ietekmē arī tādi faktori kā partiju rīcība un to dienas kārtība.
“Ja mēs redzam, ka partijas netrāpa mērķi, no vēlētāju skatpunkta, un runā par nesaprotamām lietām – tas ietekmēs arī vēlētāju aktivitāti,” apgalvo Kaktiņš.
Arī kampaņas gaitai, tās dinamika un tempam ir nozīme, tostarp jautājums šeit ir par to, vai partijas pašas iegriež kampaņu tā, lai izskatās, ka pastāv liela cīņa.
Plkst.19.07. VDD pārbaudījis saņemto informāciju par iespējamu prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu
Valsts drošības dienests (VDD) pārbaudot saņemto informāciju, nav guvis apstiprinājumu par iespējamu prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu, aģentūra LETA noskaidroja VDD.
Informācija bija saņemta par iespējamu balsu pirkšanu.
Dienests turpina darbu, lai nodrošinātu brīvu un demokrātisku Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu norisi.
Plkst.19.04. Vēlētāju skaits pakāpeniski sāk samazināties
Līdz ar pēcpusdienu pakāpeniski sāk samazināties vēlētāju skaits, kas gatavi nodot savu balsi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, savos novērojumos ar ziņu aģentūru LETA dalījās Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.
“Tā ir bijis vienmēr, ka, tuvojoties vakaram, cilvēku daudzums iecirkņos samazinās. Protams, mēdz būt tā, ka neilgi pirms iecirkņa slēgšanas kāds vēlas nobalsot, bet tādu gadījumu nav daudz,” norādīja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.
Pēc viņa sacītā, vēlēšanu iecirkņos darbs norit, kā plānos, savukārt, vēlētāju plūsma joprojām ir mierīga. Tāpat Kokins norādīja, ka pagaidām nekādi sarežģījumi nav konstatēti.
Plkst.18.16. Izvēli par atbalstāmo sarakstu izdara pēdējā brīdī
Virkne vēlētāju kādā iecirknī Pļavniekos izvēli par atbalstāmo sarakstu izdarījuši pēdējā brīdī, atrodoties jau pie iecirkņa vai tajā, novēroja aģentūras LETA, Rīgas Stradiņa universitātes un sabiedrisko mediju īstenotās vēlētāju aptaujas veicēji.
Piemēram, kāda sieviete ilgi stāvējusi pie iecirkņa, domājusi, par ko balsot, teikusi, ka ir apjukusi un viņas balss neko neizšķirot. Galu galā viņa gan izvēli izdarījusi un nobalsojusi.
Domāju, ka zemā aktivitāte ir problēma kura, beidzot, jāņem nopietni!
Noraidu tos viedokļus, ka – “nebalsoju, jo es nevienam neticu!” Šie neticīgie Tomi bieži pat savas kāpņu telpas priekšā nav ar mieru pieliekties, lai paceltu tur kāda nomestu cigarešu paciņu. BET- vaino citus.
— Gints Kauniste (@atjaunotiesisku) August 29, 2020
Plkst.18.02 Eksperts norāda uz “Saskaņā” vīlušos vēlētāju ietekmi
Rīga, 29.aug., LETA. Iespējams, ka vēlēšanās nepiedalīsies tā “Saskaņas” vēlētāju daļa, kas partijā ir vīlusies, komentējot salīdzinoši zemo rīdzinieku aktivitāti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.
Pēc eksperta paustā, skaidri ir redzams, ka līdzdalība, salīdzinot ar 2017.gada domes vēlēšanām, ir zemāka. Viņa ieskatā, nekas arī neliecina, ka tā varētu uzlaboties un kļūt lielāka. Ikstens pieļāva iespēju, ka daļu cilvēku atbaida lietus, kas sākās pēcpusdienā. Tāpat viņš neizslēdza varbūtību, ka daļa “Saskaņas” vēlētāju uz vēlēšanām neaizies.
“Protams, to rādīs vēlēšanu rezultāti un par tiem pagaidām ir pāragri spriest. Manuprāt, “Saskaņas” vēlētāju vidū ir kaut kāds atslābums un neapmierinātība, pat vilšanās,” sacīja Ikstens.
Runājot par tā saucamo latvisko partiju atbalstītāju iespējamu lielāku aktivitāti, eksperts norādīja, ka dati, kas bija pieejami ap plkst.12, ļāva izteikt tādu minējumu.
Jautāts, kā cilvēku salīdzinoši mazā aktivitāte ietekmēs vēlēšanu rezultātus, Ikstens sacīja, ka tradicionāli tas nozīmē, ka cietīs tās partijas, kurām ir mazāk motivēts un disciplinēts vēlētājs. Šajās vēlēšanās, viņaprāt, tas attieksies uz partiju apvienību “Jaunā Vienotība”, “Zaļo un zemnieku savienību” un uz “Attīstībai/Par!”.
Runājot par vēlētāju aktivitāti pēc plkst.16, Ikstens uzsvēra, ka, skatoties vēsturiski, dienas pusē nekāds milzīgais uzrāviens nebūs un “diez vai mēs varam cerēt uz milzīgiem brīnumiem”.
Tikmēr sociālajā tīklā “Twitter” Ikstens dalījās ar prognozi, ka līdzdalība nepārsniegs 50% un būs vēl zemāka nekā 1997.gadā, kad tā sasniedza 49,58%.
Diezgan droši var prognozēt, ka līdzdalība nepārsniegs 50% un būs vēl zemāka nekā 1997.g. (49,58%). Būšu pārsteigts, ja līdzdalība pārsniegs 45%.
— Jānis Ikstens (@JanisIkstens) August 29, 2020
Plkst.16.54. Saņemta informācija par iespējamu prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu
Valsts drošības dienests (VDD) šodien līdz plkst.16 saņēmis informāciju par iespējamu prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu un patlaban turpinās informācijas pārbaude, aģentūru LETA informēja VDD.
Tāpat līdz sestdienas pēcpusdienai konstatētas atsevišķas ar vēlēšanu organizatoriskiem jautājumiem saistītas nepilnības, par ko informētas vēlēšanu iecirkņu komisijas un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Patlaban šie jautājumi veiksmīgi atrisināti.
Dienests turpina darbu, lai nodrošinātu brīvu un demokrātisku Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu norisi.
Tikmēr dienas pirmajā pusē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saņēmis piecus signālus par iespējamiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.
Vienā gadījumā KNAB saskatīja pamatu veikt padziļinātu apstākļu izvērtēšanu, un tas saistīts ar preses izdevuma, iespējams, neatļautu atrašanos tirdzniecībā, ja vēlēšanu dienā un dienu pirms tās izdevumā publicēta politiskā reklāma.
Aģentūra LETA pārliecinājās, ka kāds sociālā tīkla “Twitter” lietotājs aicinājis KNAB pievērst uzmanību tam, ka lielveikalā ir pieejami krievu valodā rakstoši izdevumi, kuru pirmajā lapā redzama partijas “Saskaņa” politiķu – Nila Ušakova, Jāņa Urbanoviča un uz Rīgas domi kandidējušā Konstantīna Čekušina fotogrāfija, kuru rotā uzraksts “Par Saskaņu”.
KNAB sociālā tīkla lietotājam atbildējis, ka informācija saistībā ar iespējamo pārkāpumu nosūtīta atbildīgajiem kolēģiem.
Labdien @maximaveikals ! Tas tā normāli, ka vēlēšanu dienā jūsu veikali pārkāpj aģitācijas likumu un reklamē Ušakovu? pic.twitter.com/niXDG95cva
— Kaspars Zandbergs (@Kaspars_Zn) August 29, 2020
Plkst.16.36. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz šim nobalsojuši kopumā 32,79% vēlētāju
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši kopumā vairāk nekā 138 600 vēlētāju jeb 32,79% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.
?Līdz 29. augusta plkst. 16.00 nobalsojuši 138 616 vēlētāji jeb 32,79% no kopējā balsstiesīgo skaita!
?Vēlēšanu iecirkņi atvērtī līdz plkst. 22.00!
Plašāk par vēlētāju aktivitāti ➡️https://t.co/ITSB6PSPzL#RDvēlēšanas #vēlēšanas2020 pic.twitter.com/5oRhXBjSFE— CVK_zinas (@CVK_zinas) August 29, 2020
Tostarp iepriekšējā balsošanā bija nobalsojuši 81 320 iedzīvotāju jeb 19,24% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, bet sestdien līdz plkst.16 – 57 296 iedzīvotāji jeb 13,56% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Vēlēšanu iecirkņi sestdien strādā no plkst.7 līdz 22.
Plkst.16.20. Vairāki mēra amata kandidāti vēlēt devušies bez ieteiktās sejas aizsargmaskas
Vairāki mēra amata kandidāti sestdien savu balsi Rīgas domes vēlēšanās atdeva, iecirknī nelietojot mutes un deguna aizsegu, novēroja aģentūra LETA.
Lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus Centrālā vēlēšanu komisija ir aicinājusi visus vēlētājus lieto mutes un deguna aizsegu. Vienreizlietojamās sejas maskas ir iespēja saņemt arī vēlēšanu iecirknī. Kā novēroja aģentūra LETA, vairākos iecirkņos tās izvietotas vēlētājiem labi redzamās vietās.
Aģentūrai LETA sestdien iecirkņos izdevās sastapt vairāku partiju mēra amata kandidātus. Mutes un deguna aizsegu nelietoja Jaunās konservatīvās partijas mēra amata kandidāte Linda Ozola, kā arī viņas vīrs, ar kuru kopā viņa ieradās vēlēt.
Tāpat to nelietoja “Gods kalpot Rīgai” mēra amata kandidāts Oļegs Burovs un “Saskaņas” mēra amata kandidāts Konstantīns Čekušins.
Savukārt sejas aizsegu lietoja aģentūras LETA sastaptais “Jaunās Vienotības” vēlēšanu saraksta līderis, mēra amata pretendents Vilnis Ķirsis.
Sociālajos tīklos ievietotajā nacionālās apvienības Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK video redzams, ka muti un degunu iecirknī bija aizsedzis arī tās kopā ar Latvijas Reģionu apvienību izveidotā saraksta līderis Einārs Cilinskis.
Mūsu @EinarsCilinskis ir nobalsojis! #DzīvaRīga #vēlēšanas2020 #Rīga pic.twitter.com/bHyO2WKafR
— Nacionālā apvienība (@VL_TBLNNK) August 29, 2020
Sejas aizsargmasku, atrodoties iecirknī, lietoja arī Valsts prezidents Egils Levits un viņa kundze Andra Levite.
Visos aģentūras LETA apmeklētajos vēlēšanu iecirkņos visi sastaptie to darbinieki lietoja mutes un deguna aizsegus vai sejas vairogus, kā arī vienreizlietojamos cimdus.
Rīgas 80.vidusskolā izvietotā 99.vēlēšanu iecirkņa sekretāre Ieva Gaigale pat atzina, ka iecirkņu darbiniekiem nav viegli strādāt sejas aizsegos un respiratoros, caur kuriem viņus grūtāk sadzird vecāka gadagājuma cilvēki. Tāpat iecirkņa darbiniekiem svīst rokas vienreizlietojamos cimdos, tāpēc tos regulāri jāmaina.
Plkst.16.01. Policija sākusi vienu administratīvo procesu par partijas skrejlapu dalīšanu Ķengaragā
Valsts policija (VP) sākusi vienu administratīvo procesu par gadījumu, kad Ķengaraga apkārtnē iedzīvotājiem dalītas kādas partijas skrejlapas, aģentūru LETA informēja VP.
Policija konstatējusi, ka kāda persona minētajā mikrorajonā apkārtnē dalījusi kādas partijas skrejlapas, līdz ar to likumsargi sākuši administratīvo procesu par aģitācijas materiālu izvietošanu. Partijas nosaukumu policija neatklāj.
Administratīvais process patlaban sākts par faktu. Priekšvēlēšanu aģitācijas likums par aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu fiziskai personai paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 1400 eiro.
Citi noteiktie aģitācijas ierobežojumu vai sabiedriskās kārtības pārkāpumi Rīgā līdz šim nav konstatēti.
Plkst.15.39. Nesen galvaspilsētā deklarētie iedzīvotāji neizpratnē
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņem neizpratnes pilnus zvanus no rīdziniekiem, kuri nesenās deklarēšanās dēļ nevar piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, aģentūrai LETA pastāstīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Viņa teica, ka kopumā šī diena ir mierīga un bez izteiktām problēmām, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka vēlēšanas notiek tikai vienā pašvaldībā. “Citreiz, kad pašvaldību vēlēšanas notiek visā Latvijā, saņemam vairāk iedzīvotāju zvanu,” stāstīja Bērziņa.
CVK priekšsēdētāja norādīja, ka aizvien tiek saņemti zvani no iedzīvotājiem, kuri Rīgā deklarēti pēc 31.maija un nav vēlētāju sarakstos.
Kā skaidroja Bērziņa, likums nosaka, ka dalībai šajās vēlēšanās iedzīvotājam jābūt deklarētam Rīgā vismaz 90 dienas pirms vēlēšanām. Daļa šo rīdzinieku esot neizpratnē, kāpēc nav iekļauti vēlētāju sarakstā.
CVK pārbaudot katru šādu gadījumu un secinot, ka iedzīvotāji deklarējušies Rīgā pēc 31.maija.
Tāpat CVK saņemot zvanus no iedzīvotājiem, kuri pieteikuši balsošanu dzīvesvietā, un jautā, cikos pie viņiem ieradīsies. Bērziņa skaidroja, ka balsošanai dzīvesvietā nav iedalīti konkrēti laiki, tāpēc var gadīties, ka pie vēlētāja aizbrauc no paša rīta, bet var gadīties arī, ka īsi pirms plkst.22.
Bērziņa arī pastāstīja, ka šodien konstatēts kāds gadījums, ka vēlēšanu iecirknī novērotājs filmēja vēlētāju bez viņa ziņas, kas nav atļauts. Filmētājs saņēma aizrādījumu un šo darbību pārtrauca.
Plkst.14.52. Vēlēšanu iecirkņu vadītāji par cilvēki plūsmu pēcpusdienā
Cilvēku plūsma sestdienas pēcpusdienā ir vienmērīga un aktivitāti varētu raksturot kā mērenu, tādu viedokli ziņu aģentūrai LETA pauda atsevišķi aptaujātie vēlēšanu iecirkņu vadītāji.
Kā pavēstīja 123.iecirkņa priekšsēdētāja Diāna Zemīte, salīdzinot ar citām vēlēšanām, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās iedzīvotāju plūsma ir daudz vienmērīgāka.
Runājot par to, kā iecirkņa darbinieki ir sagatavojušies darbam Covid-19 apstākļos, Zemīte skaidroja, ka visiem iecirkņiem sanitārais protokols ir viens. Četras reizes stundā ir jādezinficē virsmas un koplietošanas priekšmeti. Lietotajām pildspalvām ir atsevišķa kaste, lai tās pēcāk varētu dezinficēt, tomēr Zemīte atzīmēja, ka to ir pietiekamā daudzumā, lai tās nevajadzētu izmantot otro reizi.
Jautāta, kas iecirknī notiks pēc plkst.22, 123.iecirkņa priekšsēdētāja sacīja, ka tiks aizplombēta vēlēšanu urna un varēs sākties balsu skaitīšana.
Zemīte sacīja, ka šodien kāds no vēlētājiem nejauši iemeta urnā pildspalvu, bet vakar kāda māmiņa atļāvusi savam bērnam urnā iemest tukšu vēlēšanu zīmi, kas tiks atzīta par nederīgu vēlēšanu zīmi.
Runājot par balsu skaitīšanu, iecirkņa priekšsēdētāja uzsvēra, ka tad, kad atvērs vaļā vēlēšanu urnu pirmais darbs būs pārbaudīt, vai uz vēlēšanu aploksnēm ir iecirkņa zīmogs. Aploksnes tiks sašķirotas derīgajās un nederīgajās. Zemīte norādīja, ja urnā būs kāda cita vēlēšanu iecirkņa aploksne, tā būs uzskatāma par nederīgu.
“Tās mēs arī atbilstoši protokolējam, iesaiņojam un nododam Centrālajai vēlēšanu komisijai, kā nederīgas. Ja urnā ir iemesta tukša vēlēšanu zīme bez aploksnes, arī tā nebūs derīga,” pavēstīja Zemīte, kuras pārziņā ir iecirknis Friča Brīvzemnieka pamatskolā.
Kad šie priekšdarbi ir veikti, tiek taisītas vaļā aploksnes un apskatīts to saturs. Iecirkņa priekšsēdētāja atgādināja, ka apzīmogotā aploksnē ir jāatrodas tikai vienai vēlēšanu zīmei. Ja aploksnē zīme nav ielikta vai tajā ieliktas vairākas vēlēšanu zīmes, arī tā nebūs derīga. Tad, kad ir sašķirotas vēlēšanu zīmes, tās tiek ieskenētas un iecirknī tiek skaitīti ievilktie plusi un mīnusi.
Runājot par to, cik lielā mērā cilvēki, apmeklējot iecirkni, ir jau pieņēmuši lēmumu, par ko balsos, Zemīte sacīja, ka vēlētāji ir ārkārtīgi dažādi. Ir tādi, kas atnāk un zina, par ko balsos, ir arī tādi, kas apsēžas un jau iecirknī sāk lasīt partiju programmas.
20.iecirkņa priekšsēdētāja Kristiāna Lasmane pavēstīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējām trim dienām, šodien vēlēšanu process notiek lēnāk. Pirmajās trīs dienās iecirknī nobalsoja 500 vēlētāji, bet patlaban vēlētāji nāk, pūļi neveidojas un nenotiek arī drūzmēšanās – vēlēšanas notiek mierīgi.
Jautāta par vēlēšanām, kas notiek Covid-19 laikā, Lasmane uzsvēra, ka gan iecirkņi, gan arī paši vēlētāji apstākļiem ir pielāgojušies. Iecirknī, saskaņā ar sanitāro protokolu, notiek virsmu un koplietošanas priekšmetu dezinfekcija, savukārt vēlētāji ierodas arī ar savām maskām un pildspalvām.
“Pats vēlēšanu process nav mainījies, ja nu vienīgi laiks ir mazliet pastiepts garāks, lai nenotiktu drūzmēšanās. Nenotiek nekas ārkārtējs,” sacīja Lasmane, kuras iecirknis atrodas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā.
Arī 125.iecirkņa priekšsēdētājs Krišs Kāpostiņš uzsvēra, ka rīdzinieku aktivitāte ir mērena, iespējams, nedaudz mazāka. Šajā iecirknī iepriekšējās dienās nobalsoja 755 cilvēki, tātad vidēji 220 cilvēki dienā.
“Iecirkņa darbības pirmajā stundā sestdien nobalsoja 19 cilvēki. Patlaban balstiesīgie nāk viļnveidīgi, kas, iespējams, ir saistīts ar sabiedriskā transporta grafiku. Vienā brīdī cilvēki atnāk piecu līdz septiņu cilvēku lielās grupās, bet tad atkal ir brīdis, kad iecirknī neatrodas neviens vēlētājs,” sacīja Kāpostiņš, kura vadībā atrodas iecirknis Āgenskalna Valsts ģimnāzijā.
Jautāts, kāds priekšstats radies par vēlētājiem, iecirkņa vadītājs sacīja, ka cilvēki līdz 40 vai 50 gadiem ir jau izlēmuši un uzturas iecirknī piecas līdz desmit minūtes. Mazliet ilgāk uzkavēties iecienījuši vecāka gada gājuma cilvēki, kuri, iespējams, internetā nav pētījuši partiju piedāvājumus un, lai pieņemtu lēmumu, viņiem ir vajadzīgs mazliet vairāk laika, viņš teica.
Plkst.14.30. Eksperte par Rīgas domi un koalīcijas izveidi un vēlētāju aktivitāti
Gribētu, lai aktivitāte Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir virs 60%, taču to ir samērā grūti prognozēt, aģentūrai LETA atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore Ieva Bikava.
Viņa atklāja, ka šodien bija gaidījusi lielāku vēlētāju aktivitāti. Lai arī kopumā nobalsojuši jau 25,52%, šodien savu balsi ir atdevuši mazliet virs 6%. Tajā pašā laikā Bikava pauda prieku, ka pirms lielās vēlēšanu dienas, rīdzinieki ir bijuši aktīvāki, salīdzinot ar 2017.gadu.
Vienlaikus Bikava vēl cer, ka lietaino laikapstākļu dēļ cilvēki vēl bauda brīvdienu un dosies vēlēt vēlāk. Viņa atzina, ka gribētos, lai aktivitāte ir virs 60%, taču piebilda, ka ir samērā grūti paredzēt aktivitāti.
Kā norādīja RSU lektore, pēc Rīgas mēra amata kandidātu debatēm var spriest, ka viens koalīcijas variants varētu būt līdzīgs Saeimas esošai koalīcijai. Pēc viņas sacītā, atvērts jautājums ir, kas būs mazākie koalīcijas partneri – “Jaunā konservatīvā partija” vai “Zaļo un zemnieku savienība”. Tajā pašā laikā pastāv iespēja sadarboties ar “Gods kalpot Rīgai”.
Kā sacīja Bikava, cerams, ka Rīgas domes jaunajam sastāvam koalīciju izdosies izveidot ātrāk nekā Saeimai, jo, ņemot vērā īso sagatavošanās laiku, Rīgas domes deputātiem būs jādomā par nākamā gada budžetu.
Plkst.14. Visvairāk šodien nobalsojuši Purvciema iecirkņos
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz šim visvairāk iedzīvotāju ir balsojuši vēlēšanu iecirkņos Purvciemā, liecina aģentūras LETA apkopotie Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) dati.
Purvciemā izvietotajos kopumā 14 vēlēšanu iecirkņos līdz sestdienas plkst.12, iekļaujot balsis, kas nodotas iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 10 620 iedzīvotāju.
Seko Rīgas centrs, kur 11 iecirkņos līdz šim nobalsojuši 7619 iedzīvotāji, kā arī Ziepniekkalns, kur deviņos iecirkņos līdz šim nobalsojuši 7017 iedzīvotāji.
Imantā izvietotajos 10 vēlēšanu iecirkņos līdz šim nobalsojis 6681 iedzīvotājs, Āgenskalnā izvietotajos septiņos vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 6279 iedzīvotāji, Ķengaragā izvietotajos 11 vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 6162 iedzīvotāji, Pļavniekos izvietotajos deviņos vēlēšanu iecirkņos līdz šim nobalojuši 6137 iedzīvotāji, Teikā izvietotajos astoņos vēlēšanu iecirkņos – 5757 iedzīvotāji, bet Mežciemā izvietotajos piecos iecirkņos – 4076 iedzīvotāji.
Plkst.13. Valsts policija un KNAB informē
Valsts policija (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) līdz šim nav konstatējusi aģitācijas ierobežojumu vai sabiedriskās kārtības pārkāpumus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, aģentūra LETA noskaidroja VP.
Policija apsekojusi vēlēšanu iecirkņus un pārbaudījusi saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem.
Arī KNAB aģentūrai LETA atzina, ka birojs vēlēšanu dienā saņēmis atsevišķus signālus par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem, tomēr pēc iepazīšanās ar šo informāciju nav saskatāma pamata sākt administratīvā pārkāpuma procesu.
KNAB atgādina, ka šodien iekštelpās un ārtelpās aizliegts izvietot aģitācijas materiālus, piemēram, bukletus, plakātus, uzlīmes. Tāpat ir aizliegta aģitācija televīzijā, radio un internetā, kā arī par maksu popularizēta satura izvietošana sociālajos tīklos.
Arī Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins aģentūrai LETA apstiprināja, ka pašreiz nekādas problēmas nav bijušas un starpgadījumi vēlēšanu iecirkņos nav novēroti.
Kokins uzsvēra, ka vēlēšanu norisē viss ir labi organizēts, paskaidrojot, ka Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas locekļiem savstarpēji ir sadalīti iecirkņi, kura norisēm katrs seko līdzi, lai nebūtu nekādas problēmas.
Plkst.12.45. Pārsteigtie “Saskaņas” atbalstītāji
Daži “Saskaņas” atbalstītāji bijuši pārsteigti, partijas Rīgas domes vēlēšanu kandidātu sarakstā neatrodot kādreizējo mēru Nilu Ušakovu, kurš šobrīd strādā Eiropas Parlamentā.
Daži iedzīvotāji, kuri bija ieradušies atdot savu balsi Bolderājā esošajos 22. un 31.iecirknī, pēc novēlēšanas aģentūrai LETA teica, ka bijuši pārsteigti, sarakstā neatrodot Ušakova vārdu.
Savukārt citi teica, ka esot nobalsojuši par Ušakovu un pauda izbrīnu, uzzinot, ka viņa vārds sarakstā nemaz nav, kā arī vaicāja, kur tad viņš ir?
Tikmēr kāds vēlētājs 8.iecirknī komisijas pārstāvjiem pastāstījis, ka vēlēšanu aploksnē ielicis divu partiju kandidātu sarakstus.
Viņam paskaidrots, ka tā darīt nedrīkst un viņa balss netiks skaitīta. Savukārt cits vēlētājs iecirknī aizmirsis pasi, kurai vēlāk atnācis pakaļ, aģentūrai LETA pastāstīja iecirkņa pārstāvji.
Plkst.12.35. Vēlētāju aktivitāte līdz plkst.12
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz plkst.12 nobalsojuši kopumā gandrīz 107 900 vēlētāju jeb 25,52% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.
Tostarp iepriekšējā balsošanā bija nobalsojuši 81 320 iedzīvotāju jeb 19,24% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, bet sestdien līdz plkst.12 – nedaudz vairāk kā 26 500 iedzīvotāju jeb 6,28% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Līdz 29. augusta plkst. 12.00 nobalsojuši 107 862 vēlētāji jeb 25,52% no kopējā balstiesīgo skaita!
❗️Vēlēšanu iecirkņi atvērtī līdz plkst. 22.00!
Plašāk par vēlētāju aktivitāti ➡️https://t.co/ITSB6PSPzL#RDvēlēšanas #vēlēšanas2020 pic.twitter.com/W6zIdTbBG1— CVK_zinas (@CVK_zinas) August 29, 2020
Plkst.12.11.
Valsts policija (VP) līdz šim nav konstatējusi aģitācijas ierobežojumu vai sabiedriskās kārtības pārkāpumus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, aģentūra LETA noskaidroja VP.
Policija apsekojusi vēlēšanu iecirkņus un pārbaudījusi saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem.
Atgādinām, ka šodien ir spēkā klusuma periods pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un ir aizliegts izvietot aģitācijas materiālus. Kam ziņot, ja redzi iespējamu pārkāpumu? ? pic.twitter.com/4pokk3Ll5h
— Valsts policija (@Valsts_policija) August 29, 2020
Plkst.11.21. Valsts drošības dienests ziņo par iespējamu balss pārdošanu
Valsts drošības dienests (VDD) saņēmis informāciju par iespējamu vēlētāja balss pārdošanu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, taču informācija par nelikumību nav apstiprinājusies.
Tāpat iepriekšējās balsošanas dienās dienests konstatēja atsevišķas ar vēlēšanu norises organizāciju saistītas nepilnības, par ko tikušas informētas vēlēšanu iecirkņu komisijas un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Šie jautājumi veiksmīgi atrisināti.
Saņemta arī informācija par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem, kas atbilstoši kompetencei nosūtīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tālākai izskatīšanai.
Šodien līdz plkst.10 VDD nav saņēmis informāciju par cita veida pārkāpumiem, kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Plkst.11.18. Vēlētāji atsakās vilkt sejas maskas
Daži vēlētāji Rīgas 80.vidusskolā izvietotajā 99.vēlēšanu iecirknī atteikušies vilkt sejas maskas, pastāstīja iecirkņa sekretāre Ieva Gaigale.
Viņa teica, ka iedzīvotāji pamatā nāk ar savām sejas maskām un pildspalvām, īpaši gados vecāki. Tomēr ir arī tādi, kuriem tos izsniedz iecirknī.
Un ir arī tādi cilvēki, kuri atsakās lietot individuālās aizsardzības līdzekļus. Iecirkņa pārstāve uzsvēra, ka spiest to darīt nedrīkst.
Viņa arī atzina, ka iecirkņu darbiniekiem nav viegli strādāt sejas aizsegos un respiratoros, caur kuriem viņus grūtāk sadzird vecāka gadagājuma cilvēki. Tāpat iecirkņa darbiniekiem svīst rokas vienreizlietojamos cimdos, tāpēc tos regulāri jāmaina.
Arī 78. un 79.iecirkņos, kas atrodas Rīgas 49.vidusskolā, vairums vēlētāju iecirknī ierodas bez sejas aizsargmaskas, kā arī reti kurš dezinficē rokas. Turklāt iecirknī ir nodrošināta iespēja saņemt sejas aizsargmaskas, dezinfekcijas līdzekļus un vienreiz lietojamos cimdus. Savukārt visiem darbiniekiem ir sejas aizsargvairogi, cimdi un dezinfekcijas līdzekļi. Nodrošināta arī divu metru distance.
Iecirknī ierodas gan jaunas ģimenes ar bērniem, gan individuāli pieaugušie, gan vecāka gada gājuma cilvēki. Vēlēt ierodas vairāk sievietes.
Plkst.10.53. Valsts prezidents ar kundzi dodas vēlēt
Šodien Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti apmeklēja 123.vēlēšanu iecirkni, kas atrodas Friča Brīvzemnieka pamatskolā. Sniedzot komentāru žurnālistiem pēc nobalsošanas, valsts pirmā amatpersona sacīja, ka viņš kā rīdzinieks sekojis līdzi vēlēšanu kampaņai un partiju piedāvājumiem.
“Vēlēšanu kampaņas rezultātā, man ir skaidrs un izkristalizējies viedoklis par pirmo, otro, trešo vietu manā preferenču sarakstā. Es nobalsoju par to, kas, manuprāt, bija labākais, lai gan jāsaka, ka neviens saraksts nav ideāls,” sacīja valsts pirmā amatpersona.
Prezidents teica, ka balsošanā esot aktīvi licis krustiņus un svītrojis.
Levits uzsvēra, ka Latvijā tā ir vēlēšanu tiesību īpatnība, ka vēlētājam ir ne tikai iespēja izvēlēties attiecīgo partiju vai sarakstu, bet arī konkrētus kandidātus. Pēc viņa paustā, tādas tiesības vēlētājiem ir nedaudzās valstīs un viņš tās arī izmantoja.
?Tiešraide! Valsts prezidents Egils Levits kopā ar dzīvesbiedri Andru Leviti izdara savu izvēli Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. #IzvēliesNākotni.
Posted by LTV Ziņu Dienests on Piektdiena, 2020. gada 28. augusts
Plkst.10. Arnis Kaktiņš par statistiku un vēlēšanām
Priekšvēlēšanu laikā publicētie dati par partiju popularitāti neietekmē vēlēšanu rezultātu, RīgaTV 24 ziņu raidījumam “Ziņu top 5” sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš
“Mēs reizi gadā aptaujājam iedzīvotājus, prasot, vai partiju popularitātes datiem var uzticēties, un absolūtais mazākums saka, ka tā ir uzticama manta. Ja lielākā daļa iedzīvotāju saka, ka partiju popularitātes datiem neuzticas, vai varētu būt, ka tie kaut ko ietekmē? Visdrīzāk – nē,” skaidroja Kaktiņš.
Plkst.9.44.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz šim visvairāk iedzīvotāju ir nobalsojuši vēlēšanu iecirkņos Purvciemā, liecina aģentūras LETA apkopotie Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) dati.
Purvciemā izvietotajos kopumā 14 vēlēšanu iecirkņos līdz šim – iepriekšējā balsošanā un sestdienas rītā – nobalsojuši 8168 iedzīvotāji.
Seko Rīgas centrs, kur 11 iecirkņos līdz šim nobalsojuši 6535 iedzīvotāji, kā arī Ziepniekkalns, kur deviņos iecirkņos līdz šim nobalsojuši 5196 iedzīvotāji.
Imantā izvietotajos 10 vēlēšanu iecirkņos līdz šim nobalsojuši 4950 iedzīvotāju, Āgenskalnā izvietotajos septiņos vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 4907 iedzīvotāji, Teikā izvietotajos astoņos vēlēšanu iecirkņos – 4706 iedzīvotāji, Ķengaragā izvietotajos 11 vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 4557 iedzīvotāji, bet Pļavniekos izvietotajos deviņos vēlēšanu iecirkņos līdz šim nobalojuši 4410 iedzīvotāju.
Plkst.9.37.
Dodies uz vēlēšanām, taču esi atbildīgs, aicina Veselības ministrija.
✉️ Esi atbildīgs pret savu un citu veselību – dodoties šodien atzīmēt savu izvēli Rīgas domes vēlēšanās, ievēro piesardzības pasākumus!
? Attēlā izpēti, kas jāņem vērā, lai pasargātu sevi un citus no infekcijas slimībām. pic.twitter.com/jh3f4Ohrul
— Veselības ministrija (@veselibasmin) August 29, 2020
Plkst.9.20
Sestdien Rīgas ārkārtas vēlēšanās, visticamāk, liela vēlētāju plūsma nav gaidāma, aģentūrai LETA teica Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins.
Viņš pastāstīja, ka šorīt visi vēlēšanu iecirkņi atvērušies bez problēmām un ziņu par kādiem starpgadījumiem nav.
Kokins prognozēja, ka šodien iecirkņos vēlētāju plūsma būs vienmērīga.
“Tie, kuri bija steidzīgi, tie nobalsoja jau iepriekš,” teica Kokins, skaidrojot, ja iepriekšējā balsošanā ir lielāka aktivitāte, tad, visticamāk, vēlēšanu dienā tāda nebūs.
Viņš arī teica, ka varbūt cilvēki kļūs aktīvāki pēc plkst.12, jo tie, kuri vēlējās balsot no rīta, to jau esot izdarījuši.
Plkst.9.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pirmajā stundā vēlētāju aktivitāte bija mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2017.gadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pirmajā darbības stundā nobalsojis 1691 iedzīvotājs jeb 0,4% no balsstiesīgajiem, kamēr iepriekšējās vēlēšanās vēlēšanu iecirkņu darbības pirmajā stundā nobalsoja 4426 jeb 1,04% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Vienlaikus šajās Rīgas domes vēlēšanās lielāka iedzīvotāju aktivitāte bija iepriekšējā balsošanā – iepriekšējā balsošanā nobalsoja vairāk nekā 81 315 iedzīvotāju jeb 19,24% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kamēr 2017.gadā pašvaldību vēlēšanās Rīgā iepriekšējā balsošanā nobalsoja 65 826 iedzīvotāji jeb 15,43% no balsstiesīgajiem.
Tādējādi līdz šim Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nobalsojuši 19,64% vēlētāju.
Plkst.8.40.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz šim nobalsojuši 83 000 vēlētāju jeb 19,64% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.
Tostarp iepriekšējā balsošanās bija nobalsojuši 81 300 iedzīvotāju jeb 19,24% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, bet sestdien vēlēšanu iecirkņu pirmajā darbības stundā – gandrīz 1700 iedzīvotāju jeb 0,4% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Vēlēšanu iecirkņi sestdien strādā no plkst.7 līdz 22.
Plkst.8.20.
Rīgas 41.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas 15.vidusskolā, pārsteigti par vēlētāju kūtrumu vēlēšanu rītā.
41.vēlēšanu iecirkņa vadītājs aģentūrai LETA pastāstīja, ka iepriekšējās balsošanas dienās vēlētāji nāca nepārtraukti, no iecirkņa atvēršanas brīdim līdz slēgšanai. “Domājām, ka arī šoreiz jau septiņos būs rinda, bet te līdz plkst.7.30 viens vēlētājs,” stāstīja iecirkņa vadītājs.
Iecirkņa darbinieki esot gatavi vēlēšanu dienai. Iecirkņa vadītājs uzsvēra, ka problēmas līdz šim nav bijušas, jo process ir ļoti labi organizēts. Arī vēlētāji esot ļoti atbildīgi, ierodas ar savām sejas maskām un tamlīdzīgi.
Viņš arī pastāstīja, ka iepriekšējās balsošanas dienās 91 cilvēks gribējis pārreģistrēt vēlēšanu iecirkni.
Aģentūra LETA novēroja, ka visur iecirknī izlikti roku dezinfekcijas līdzekļi, sejas maskas un ir pieejamas pildspalvas. Pie iecirkņa ieejas stāv darbinieks, kurš visiem apmeklētājiem lūdz dezinficēt rokas. Arī paši darbinieki regulāri izmanto dezinfekcijas līdzekļus. Vairums darbinieku valkā sejas maskas vai aizsargus.
38.iecirkņa, kas izvietots J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolā, vadītājs Eduards Harčuks sacīja, ka šorīt ir ļoti maza vēlētāju aktivitāte – vēlēt rīta agrumā ieradušies apmēram desmit cilvēki. Viņš uzskata, ka vēlētāju aktivitāte apstiprina to, ka iecirkņi plkst.7 nav jāver vaļā.
Pēc viņa teiktā, iepriekšējās dienās iecirknis ļoti labi ticis galā ar lielajām rindām. Uzņemot apmēram 770 vēlētāju, iecirknis varēja nodrošināt divu metru distanci, iedot masku un garantēt roku dezinfekcijas līdzekļus. Harčuks pauda pārliecību, ka arī šodien tā nebūs problēma. Tāpat arī paši vēlētāji atbildīgi vilkuši maskas.
Vienlaikus iecirkņa vadītājs sacīja, ka līdz ar Covid-19 uzliesmojumiem, varētu būt mazāka gados vecāku vēlētāju aktivitāte.
Visiem komisijas locekļiem ir sejas maskas vai vairogi, kā arī redzamās vietās izvietoti norādījumi par drošības pasākumiem Covid-19 laikā.
Kāds vēlētājs aģentūrai LETA pastāstīja, ka izvēli bija grūti izdarīt. Kā atzina vēlētājs, iepriekš domāja vispār neiet vēlēt – nevienam no kandidātu solījumiem neticot, jo līdz šim neviens, viņaprāt, nav izdarījis iepriekš solīto pa šiem gadiem. Tomēr vēlētājs uzsvēra, ka vēlēt ir jāiet, neskatoties uz piedāvājumu. “Ceru, ka Rīgas dome beidzot sāks strādāt rīdzinieku labā,” sacīja vēlētājs.
Arī Vecmīlgrāvī, kultūras pilī “Ziemeļblāzma” izvietotajā 94.iecirknī no rīta novēlēt atnākuši vien daži rīdzinieki. Īsi pēc iecirkņa atvēršanas savu balsi atdeva trīs vēlētāji. Pirmie balsotāji bija pusmūža vai seniora vecuma cilvēki, novēroja aģentūra LETA. Iecirkņa darbinieki ir laipni un ievēro epidemioloģiskās drošības prasības.
Plkst.7.37.
Rīgas 42.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas Austrumu izpilddirekcijā, šodien sagaida gana lielu velētāju aktivitāti, aģentūrai LETA pastāstīja iecirkņa vadītāja.
Pie vēlēšanu iecirkņa šorīt ap plkst.7 valda pilnīgs tukšums un klusums. Neviens vēlētājs vēl nav ieradies izdarīt savu izvēli.
Vēlēšanu iecirkņa vadītāja pastāstīja, ka iecirknis ir gatavs garajai darba dienai un arī cilvēku regulēšanai, ja pieplūdums būs pārāk liels.
Iecirknī strādā četri vēlētāju reģistrēšanas galdi, un vēlētāju organizēšana tiek veikta, ieejai izmantojot galvenās durvis, bet izejai citas. Iecirknī vienlaikus atļaus uzturēties pieciem līdz sešiem vēlētājiem.
Iepriekšējās balsošanas dienās nekādas problēmas nav novērotas, bet cilvēku aktivitāte bijusi gana liela, norādīja iecirkņa vadītāja. Viņa teica, ka, vadoties pēc iepriekš nobalsojušo skaita, aktivitāti iecirknī šodien prognozē lielu.
Tāpat viņa pastāstīja, ka samērā daudz vēlētāju izvēlas mainīt savu iecirkni, tādi bijuši 74.
Pie iecirkņa durvīm izvietota brīdinājuma zīme par Covid-19 un to ierobežojošiem pasākumiem. Visiem iecirkņa darbiniekiem ir sejas maskas, uz katra galda roku dezinfekcijas līdzekļi, galdi ar divu metru atstatumu. Iecirknī pieejamas arī pildspalvas un sejas maskas.
Plkst.7.17:
?Šodien Rīgas domes vēlēšanu diena!?
?Vēlēšanu iecirkņi vēlētājiem atvērti ?.?? -??.??.
❗Dodoties balsot, paņem līdzi ???? vai ???????? ???????̄?? (???)!
ℹ https://t.co/AaXCmnFaIR#RDvelēšanas #DodiesBalsot #IzdariIzvēli pic.twitter.com/R7dSKgtGf7— CVK_zinas (@CVK_zinas) August 29, 2020
Plkst.7: Vēlēšanu diena ir klāt! Iecirkņi ir atvērti no plkst.7.00 līdz 22.
Rīgas domes vēlēšanām iesniegti 15 kandidātu saraksti, un uz iekļūšanu Rīgas domē kopumā pretendē 707 kandidāti.
Ar kandidātiem, sarakstu līderiem un citu noderīgu informāciju attiecībā uz Rīgas domes vēlēšanām vari iepazīties šeit vai šeit!
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās vēlētāju sarakstos ir reģistrēti 422 681 balsstiesīgs pilsonis, tām ir reģistrējušies arī 1357 citu pašvaldību iedzīvotāji, kuriem Rīgā pieder nekustamais īpašums.
SVARĪGI!
Rīgas domes vēlēšanās varēs balsot jebkurā iecirknī, bet vēlēšanu organizatori aicina rīdziniekus doties uz to iecirkni, kurā viņi ir reģistrēti, līdzi ņemot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes paziņojumu, lai vēlētāja vārdu ātrāk var atrast sarakstā.
