Dzīres kara laikā: kā tagad dzīvo Norvēģijā? 1
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Ukraiņiem karš ir nesis nāvi un ciešanas, eiropiešiem nākas maksāt lielākus rēķinus par apkuri un elektrību, bet Putina režīma sāktais karš ir radījis arī ieguvējus. Viena no tām ir Norvēģija, kas guvusi milzu peļņu no naftas un gāzes eksporta. Norvēģijā sākušās diskusijas, cik ētiski ir iedzīvoties uz citu nelaimes rēķina.
Uz otra nelaimi izstiepies, uz savu saraujies. Šo vēl “Mērnieku laikos” aprakstīto principu pēdējā laikā iemieso Norvēģija, kas uz Ukrainas nelaimes rēķina tikusi pie negaidīti lielas peļņas. Krievijas iebrukums Ukrainā veicināja strauju energoresursu cenu kāpumu, un tas nāca par labu Norvēģijai, kas ir viena no lielākajām naftas un gāzes eksportētājām pasaulē. Norvēģija jau pirms tam bija ļoti bagāta valsts, bet tagad ir kļuvusi vēl bagātāka.
Protams, nebūtu pareizi vainot norvēģus par Putina režīma sākto karu, kurā Norvēģija ir skaidri nostājusies Ukrainas pusē un sniegusi ukraiņiem simtiem miljonu eiro vērtu palīdzību. Taču šī divdomīgā situācija likusi norvēģiem pārskatīt savu attieksmi pret valsts bagātības avotiem.
Eiropas Savienības valstis nolēmušas atteikties no Krievijas naftas un gāzes, bet tā rezultātā tieši Norvēģija kļuvusi par lielāko gāzes piegādātāju Eiropai. Septembra beigās tika atklāts “Baltic Pipe” gāzes cauruļvads, pa kuru Norvēģijas gāze caur Dāniju tiek piegādāta Polijai.
Naftas un gāzes bagātība
Naftas un gāzes eksports kopumā Norvēģijai pagājušogad sagādājis apmēram 113 miljardus eiro lielus ieņēmumus jeb ap 20 000 eiro uz katru iedzīvotāju. Norvēģijas valdības pro-gnozes liecina, ka šogad attiecīgā summa varētu sasniegt 130 miljardus eiro.
“Krievijas karš Ukrainā ir mainījis energoresursu tirgu, samazinājis enerģijas pieejamību un palielinājis cenas,” atzina Norvēģijas enerģētikas uzņēmuma “Equinor” (agrāk bija pazīstams ar nosaukumu “Statoil”) vadītājs Annešs Opedāls. “Lielais ieguves apjoms kombinācijā ar noturīgi augstām cenām veicināja ļoti labus finanšu rādītājus.”
Norvēģijas zaļie un kreiso spēku aktīvisti uzskata, ka norvēģu sabiedrībai vajadzētu aktīvāk dalīties ar negaidīto peļņu. “Diemžēl karš ir nācis par labu naftas un gāzes nozarēm. Norvēģijā par šo faktu valda kolektīvs klusums. Tas ir arī tādēļ, ka cilvēki nejūtas vainīgi par peļņu, ko viņi nevar ieraudzīt. Ja katram norvēģim izsniegtu pa 20 000 eiro, vainas sajūta noteikti būtu manāma,” laikrakstam “The Guardian” stāsta sociālistu aktīviste Ingrida Fiskā.
Norvēģijas sabiedrība kādreiz bija salīdzinoši trūcīga; no 1820. līdz 1920. gadam līdz pat miljons norvēģu labākas dzīves meklējumos emigrēja uz ASV, kur tagad dzīvo aptuveni 4,5 miljoni norvēģu izcelsmes amerikāņu. Taču mūsdienās Norvēģija ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē, lieli nopelni ir Ziemeļjūras naftas un gāzes atradnēm, kuru apgūšana sākās pagājušā gadsimta 60. gados. Tas, ka valsts iegūst daudz naftas un gāzes, gan vēl nenozīmē, ka arī tās tautai no šīs bagātības būs kāds labums. Spilgts piemērs ir Krievija un daudzas Āfrikas valstis, kur valdošā kliķe piesavinās visus resursus un lielākā daļa tautas dzīvo nabadzībā. Taču norvēģi rīkojās daudz gudrāk un nenotrallināja visu par naftas un gāzes pārdošanu iegūto naudu. Viņi izveidoja īpašu uzkrājumu fondu, kurā pašlaik ir sakrāti jau gandrīz 13 triljoni kronu (ap 1,2 triljoni eiro) jeb ap 250 000 eiro uz katru no 5,4 miljoniem Norvēģijas iedzīvotāju.
Lielas algas, augstas cenas
Kādreizējā emigrantu zeme Norvēģija tagad ir kļuvusi par magnētu imigrantiem; arī tūkstošiem latviešu ir devušies peļņā uz Norvēģiju. Vidējā alga pirms nodokļiem Norvēģijā ir ap 50 000 kronu (apmēram 4700 eiro) mēnesī. Taču jāņem vērā arī tas, ka dzīve Norvēģijā ir ļoti dārga, jo cenas ir vienas no augstākajām pasaulē. Pārtikas cenas Norvēģijā ir par 50% augstākas nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet alkohols un cigaretes ir pat vairāk nekā divas reizes dārgāki (cigarešu paciņa Oslo maksā ap 13 eiro).
Nevar noliegt, ka lielākā daļa norvēģu dzīvo gana pārtikušu dzīvi, un tas vēl vairāk pastiprina iespaidu, ka tagadējā situācija ir ļoti netaisnīga: kamēr ukraiņiem jādomā, kā savilkt galus kopā un izvairīties no Krievijas raķetēm, Ziemeļeiropas bagātākā valsts izbauda papildu ienākumus. “Protams, šī nauda nav mūsu; tā pieder kara upuriem. Ja mēs nesāksim runāt, ko iesākt ar šo milzīgo naudas daudzumu, citas valstis sāks mūs ienīst. Viņi domās, ka mēs esam alkatīgi,” atzīst Oslo universitātes ekonomikas profesors Kārls Ūve Mēne. Pirmās pazīmes jau ir bijušas, piemēram, pagājušogad Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis izteicās, ka Norvēģijai vajadzētu dalīties ar savu milzīgo peļņu.
Norvēģi palīdz ukraiņiem
Norvēģijas valdība norāda, ka pagājušogad dažādām humānās palīdzības programmām pasaulē atvēlēja 8,6 miljardus kronu (ap 800 miljoni eiro). Šogad šī summa varētu būt 6,3 miljardi kronu (ap 580 miljoni eiro), bet papildus tam vēl jāskaita ievērojamas summas, ko Norvēģija plāno piešķirt Ukrainai. Līdz šim Norvēģija sniegusi Ukrainai militāro palīdzību apmēram 500 miljonu eiro vērtībā, piemēram, nesen norvēģi nosūtīja Ukrainai ap 10 000 artilērijas šāviņu, ko izmantot cīņā ar Krievijas iebrucējiem. Tāpat uz Ukrainu tiek sūtīta arī cita veida palīdzība, piemēram, ukraiņi saņēmuši 10 pontonu tiltus.
“Savā ziņā šī nauda jau pieder tiem, kas cīnās Ukrainas ierakumos. Viņi cīnās ne tikai par savu valsti, bet arī par Rietumu demokrātiju,” savā komentārā atzina norvēģu laikraksts “DN”. Norvēģijas Zaļās partijas pārstāvis Rasmuss Hansons sarunā ar izdevumu “Politico” norāda, ka visu no naftas un gāzes cenu kāpuma iegūto papildu peļņu vajadzētu ieguldīt īpašā solidaritātes fondā, no kura varētu finansēt Ukrainas atjaunošanu pēc kara.
Elektromobiļu bums
Pieredze gan rāda, ka naftas un gāzes cenas ir ļoti svārstīgas, pēc pagājušā gada straujā kāpuma pēdējā laikā ir vērojams būtisks gāzes cenu kritums. Norvēģijā pirms dažiem gadiem bija diskusija, vai nevajadzētu vispār nokaut vistu, kas norvēģiem dēj zelta olas, atsakoties no naftas un gāzes ieguves industrijas, kas piesārņo vidi un veicina globālo sasilšanu. Tagadējā valdība gan nolēma, ka Norvēģijas naftas un gāzes industrija ir jāsaglabā, bet tai jākļūst videi draudzīgākai. Norvēģijā intensīvi tiek attīstītas dažādas zaļās enerģijas tehnoloģijas, piemēram, jūrā tiek būvēti vēja ģeneratoru parki.
Zaļā domāšana ienākusi arī norvēģu ikdienā. 2022. gadā Norvēģijā jau gandrīz 80% pārdoto jauno automašīnu bija elektromobiļi (Eiropas Savienībā attiecīgais rādītājs bija tikai 8,6%). Paredzams, ka līdz 2025. gadam Norvēģijā visas jaunās automašīnas būs tādas, kas nerada videi kaitīgas izplūdes gāzes.
Taču ne jau visi Norvēģijas iedzīvotāji ir bagātnieki, kas var atļauties vizināties jaunos elektromobiļos un neraizēties par cenu kāpumu. Norvēģijā ir diezgan daudz arī salīdzinoši trūcīgu cilvēku, kam pārtikas un energoresursu cenu kāpums sagādājis lielas problēmas. Elektrības cena pagājušogad brīžiem pat pārsniedza 50 centus par kilovatstundu, tādēļ daudziem norvēģiem bija grūti samaksāt lielos rēķinus. Pilsētās vērojamas arvien garākas rindas pie zupas virtuvēm un pārtikas paku izsniegšanas punktiem. “Norvēģija kļūst bagātāka, bet tas neattiecas uz visiem norvēģiem. Valsts gūst peļņu, bet man ir grūti samaksāt rēķinus: šādus vārdus esmu dzirdējis no daudziem cilvēkiem,” laikrakstam “The Guardian” stāsta Oslo luterāņu mācītājs Lāšs Martins Dāls, kura baznīcā tiek sniegta palīdzība daudziem trūkumcietējiem, arī Ukrainas kara bēgļiem.
“Norvēģija kļūst bagātāka, bet tas neattiecas uz visiem norvēģiem. Valsts gūst peļņu, bet man ir grūti samaksāt rēķinus.” šādus vārdus esmu dzirdējis no daudziem cilvēkiem.
