Dzirdes problēmas var skart jebkuru. Kad var palīdzēt audiologs? 4
Autors: Nauris Veits, OC “VISION” vadošais speciālists, audiologs
Mūsu pasauli, pat ja to neapzināmies, veido skaņu dažādība – rosīgi pilsētu centri, tehnoloģijas, sarunas, čuksti un smiekli… Lai arī tā var šķist īsta kakofonija, taču iztēlosimies, kāda būtu pasaule, ja čuksti paliktu nesadzirdēti, mūzika zaudētu savu skanējumu un sarunas izplēnētu klusumā. Tāda var būt dzīves realitāte tad, ja cieš mūsu dzirdes mehānisms. Taču pastāv profesija, kas labi orientējas sarežģītajos dzirdes labirintos un var atjaunot skaņu dažādību cilvēka dzīvē. Šī profesija ir audiologs – dzirdes aprūpes speciālists, kura pienākumos ietilpst dzirdes traucējumu diagnostika, kā arī dzirdes atjaunošana, saglabāšana un uzlabošana.
Dzirde kā dzīva automaģistrāle
Audiologa profesijas stūrakmens ir dzirdes funkcijas principa izpratne. Dzirde ir maņa, kas bez pārtraukuma strādā 24 stundas diennaktī, arī naktī – pretēji, piemēram, ožai, kas guļot atslēdzas. Taču iemesls, kādēļ mēs naktī netrūkstamies no miega katra sīkākā troksnīša dēļ, ir tāds, ka smadzenes var izvēlēties, kurām skaņām pievērst uzmanību un kuras – ignorēt. Šī smadzeņu īpašība ļauj mierīgi naktīs gulēt, piemēram, tiem cilvēkiem, kuru mājoklis atrodas blakus dzelzceļa sliedēm vai trokšņainam autoceļam.
Arī skaņas ceļu pa dzirdes orgāniem var salīdzināt ar dzīvu automaģistrāli. Skaņas vilnis, kas pārvietojas ar vairāk nekā tūkstoš kilometru stundā lielu ātrumu, pa ārējo ausi kā pa uzbrauktuvi nokļūst dzirdes kanālā, bet pēc tam – vidējā ausī, kurā gluži kā tranzīta mezglā skaņas vibrācija pa trim sīkākajiem kauliņiem cilvēka ķermenī – āmuriņu, laktiņu un kāpslīti – tiek transportēta uz iekšējo ausi. Iekšējā ausī esošais spirālveida orgāns jeb auss gliemezis kalpo par sava veida datu centru, kas skaņas vibrācijas pārveido elektriskos signālos, lai tie pa dzirdes nervu sasniegtu galapunktu – dzirdes centru smadzenēs.
Tur impulss tiek atšifrēts, un mēs saprotam, kas ir tas, ko dzirdam – mūzika, motora rūkoņa vai suņa rejas. Turklāt iekšējā ausī ir izvietots arī mūsu līdzsvara orgāns jeb vestibulārais aparāts, un arī tas ir nozīmīgs spēlētājs cilvēka skaņu uztverē – palīdzot orientēties telpā, tas ļauj saprast, no kuras puses nāk skaņa, un atbilstoši koordinēt ķermeņa atbildes reakciju. Dzirdes kontekstā tas ir svarīgāk, nekā pirmajā mirklī varētu šķist – ja, šķērsojot ielu, tuvojošās automašīnas skaņu dzirdam, bet nesaprotam, no kuras puses tā nāk, sekas var būt ļoti bēdīgas.
Auss pilnībā funkcionē, jau sākot ar cilvēka dzimšanas brīdi, savukārt dzirdes centri smadzenēs savu attīstību un nobriešanu turpina vēl vairākus sākotnējos dzīves gadus. Tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi šajā laikā dzirdei nenodarīt pāri, jo smadzeņu līmenī noticis dzirdes funkcijas bojājums ir neatgriezenisks un vairs nebūs kompensējams ne ar kādiem tehniskiem palīglīdzekļiem.
Audiologs – praktiķis un uzticības persona
Latvijā audiologs ir jauna un pagaidām vēl reta profesija. To mēdz jaukt ar audiologopēdu, taču šīs profesijas ievērojami atšķiras – audiologopēda uzmanības lokā galvenokārt ir runas attīstības jautājumi, savukārt audiologs fokusējas uz dzirdes aparāta funkcionēšanu un vēl precīzāk – uz dzirdes traucējumu novēršanas tehnisko pusi. Trīs galvenie audiologa darba pienākumu bloki ir dzirdes pārbaude, dzirdes korekcijas risinājumu piemērošana, kā arī nosacīta rehabilitācija – aprūpe un palīdzība, kad cilvēkam ar dzirdes bojājumu nepieciešams pierast pie jaunas situācijas savā dzīvē, kāda neapšaubāmi ir dzirdes aparāta lietošana, kas pieprasa apgūt virkni jaunu prasmju – nomainīt baterijas, pieregulēt skaņas līmeni, veikt aparāta apkopi un tīrīšanu utt.
Bez tehniskām zināšanām audiologa arsenālā jābūt arī labām komunikācijas prasmēm un attīstītai empātijai. Tikai tad, ja speciālists ir līdz niansēm izpratis, kā dzīvo un ko dara viņa klients un kāda ir viņa dzirdes un skaņu pieredze, iespējams atrast viņa vajadzībām vispiemērotāko risinājumu. Dzīvesveids un ieradumi ir viena no galvenajām tēmām, ko audiologs savas vizītes laikā ar klientu apspriež – kāda ir viņa ikdiena, darba specifika un brīvā laika nodarbes, vai cilvēks apmeklē koncertus, vai sporto vai varbūt iet medībās.
Tādēļ nav brīnums, ka parasti klienta attiecības ar savu audiologu izvēršas ilgstošas – izveidojoties savstarpējai sapratnei, dzirdes klienti mēdz savas dzirdes uzraudzību turpmāk uzticēt vienam konkrētam speciālistam. Pateicoties plašajam profesijas tvērumam, audiologs tipiskā situācijā – klientam bez blakus sūdzībām un slimībām – var nodrošināt palīdzību no A līdz Z, un tikai gadījumos, kad nepieciešama medicīniska iejaukšanās, cilvēks tiek nosūtīts pie kāda cita speciālista – parasti pie otolaringologa jeb LOR speciālista.
Kad var palīdzēt audiologs?
Kaut arī dzirdes problēmas var skart jebkuru, tomēr visvairāk tās ietekmē seniorus – statistika rāda, ka aptuveni 30% no iedzīvotājiem virs 50 gadu vecuma ir dzirdes traucējumi, un šī proporcija pieaug līdz ar gadu skaitu. Vēl viena iedzīvotāju grupa ar izplatītiem dzirdes traucējumiem ir to profesiju pārstāvji, kuriem ilgstoši nācies strādāt paaugstināta trokšņa apstākļos. Vēl aizvien nereti varam redzēt, ka ceļu būves darbiniekam, zāģējot asfaltu, austiņas uz ausīm gan ir (ja ir), taču blakusstāvētājiem – nav. Līdzīgi ir daudzās citās “skaļajās” sfērās – celtniecībā, autoservisos, tipogrāfijās, dažādās ražotnēs, nereti arī mednieku vidū.
Divi izplatītākie dzirdes traucējumu veidi, ko dzirdes speciālistiem nākas risināt, ir konduktīvie traucējumi un sensorneirālie traucējumi. Konduktīvie traucējumi ir izmaiņas ārējā vai vidusausī, kas kavē skaņas nokļūšanu iekšējā ausī; pie šī traucējumu veida pieder, piemēram, šķidruma uzkrāšanās, sēra “korķu” vai tūskas dēļ aizkritušas ausis vai arī strukturālas izmaiņas tajās. Šie traucējumi var skart gan vienu, gan abas ausis reizē, un tie parasti ir veiksmīgi risināmi, atgriežot dzirdi normālā stāvoklī.
Savukārt otra tipa dzirdes traucējumi – sensorneirālie traucējumi – rodas tad, ja bojāta iekšējā auss vai dzirdes nervs, kas savieno ausi ar smadzenēm. Šeit ietilpst arī ar vecumu saistītie, profesijas un ārējās vides izraisīti bojājumi. Tie parasti skar abas ausis un bieži vien ir neatgriezeniski. Reizēm novērojama arī abu dzirdes traucējumu kombinācija. Lai arī ierasts ar jebkuru šādu sūdzību griezties pie LOR speciālista, liela daļa dzirdes problēmu diemžēl nav medicīniski risināmas un ir nepieciešams vienkārši pielāgoties dzīvei ar noteiktas pakāpes dzirdes zudumu – visos šajos gadījumos palīdzēs audiologs.
Kādēļ svarīgi dzirdes traucējumus pamanīt laikus?
Kā jau jebkura cilvēka maņa, arī dzirde caurauž visas cilvēka dzīves dimensijas. Pirmkārt jau tai ir izšķiroša nozīme saziņā ar apkārtējo pasauli, bez kuras nav iespējama pilnvērtīga sociālā mijiedarbība un sabiedriskā dzīve, kas sliktākajā gadījumā var novest arī pie izolācijas sajūtas un mentālās veselības apdraudējuma. Bez tam no dzirdes lielā mērā atkarīga arī mūsu drošība – nesadzirdot brīdinājuma signālus un dažādus drošības paziņojumus, pieaug nelaimes gadījumu risks situācijās, kad drošība ir tiešā veidā atkarīga no dzirdes, piemēram, tuvojoties automašīnai. Visbeidzot tas, cik daudz un ko dzirdam vai nedzirdam, veido mūsu kopējo dzīves kvalitāti.
Tādi dzīves aspekti kā mūzika, kvalitatīvas sarunas vai dabas skaņas nebūt nav maznozīmīga ikdienas sastāvdaļa, gluži otrādi – tie uztur mūsu apmierinātību ar dzīvi un laimes sajūtu. Tieši tādēļ jebkādiem simptomiem, kas varētu liecināt par dzirdes traucējumiem, ir jāpievērš nopietna uzmanība. Kaut arī dzirdes traucējumu atpazīšanā, ārstēšanā un korekcijā Latvijā ir noiets tāls ceļš, vēl aizvien vērojama stigmatizācija un pašstigmatizācija – sabiedrība nerespektē līdzcilvēku dzirdes traucējumus, savukārt paši indivīdi ar dzirdes problēmām kautrējas par tām runāt un griezties pēc profesionālas palīdzības.
Taču cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem nav jājūtas atstātiem vieniem ar savām rūpēm. Griežoties pēc profesionālas palīdzības pie audiologa, cilvēks ne tikai saņem dzirdes aprūpi – viņš arī veic ieguldījumu savā labklājībā un attiecībās ar pasauli un sev svarīgajiem, bruģējot ceļu atpakaļ uz pilnvērtīgu dzīvi.
