Dzintras Vilks mākslas krāšņumā 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Traģiskajā laikā, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā, tomēr turpinām informēt par kultūras notikumiem, kas var nest kaut nedaudz līdzsvara. “Klusā daba ar gājputnu” – tā nosaukta izcilās tekstilmākslinieces Dzintras Vilks personālizstāde, kas līdz 8. maijam apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs, aptverot autores kopš 2015. gada radītus darbus.
“Es piederu pie tekstilmāksliniekiem, kas savu izpausmi būvē uz klasiskām un senām tehnikām. Vienkārtnis, atlass, gobelēns, trinītis, ziemeļnieks, persietis – aušanā; lāpīšana, šūšana, brodera tehnika, izšuvums, adījums, tamborējums – darbojoties ar adatu un diegu, bez stellēm. Savas domas izklāstā es izmantoju vienu no seno audumu pamatelementiem – raksta, motīva ritmisku atkārtojumu. Gandrīz katrs mans darbs ir bez sākuma un gala. Arī tas ir no dabas noskatīts – bezgalīgs, harmonisks ritma atkārtojums – kā gadalaiku mija,” stāsta meistare. Viņa ieguvusi izglītību Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1969–1972) un Latvijas Mākslas akadēmijā (1973–1978). Par saviem galvenajiem skolotājiem un iedvesmotājiem tekstilmākslā uzskata Edīti Pauls-Vīgneri un Rūdolfu Heimrātu. Dzintras Vilks darbi iemīļoti gan Latvijā, gan arī izstādīti un ieņēmuši vietu privātās un muzeju kolekcijās visā pasaulē – ASV, Austrālijā, Dānijā, Itālijā, Honkongā, Kanādā, Krievijā, Meksikā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Vācijā, Spānijā un citur.
Ieskanas Liepājas zvaigžņu festivāls. Gan klasiķu Baha, Bēthovena, Brāmsa, Dvoržāka un citu komponistu mūzika, gan latviešu komponistu Artura Maskata un Andra Dzenīša skaņdarbu pirmatskaņojumi, kā arī ļoti plaša izcilu mākslinieku plejāde – Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO), ērģelniece Iveta Apkalna, pianists Reinis Zariņš, flautiste Dita Krenberga, vijolniece Vineta Sareika, kā arī diriģenti Gintars Rinkevičs, Guntis Kuzma un Andris Poga… Tik vērienīgu programmu piedāvās Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls, kas no 4. līdz 12. martam norisināsies Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”. 4. martā festivālu atklās LSO, kas diriģenta Gunta Kuzmas vadībā kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, pianistu Reini Zariņu un flautisti Ditu Krenbergu pirmatskaņos Artura Maskata Trīskāršo koncertu “Bērnības taureņu dejas”. Sestdien, 5. martā, uz festivāla skatuves mirdzēs Berlīnē dzīvojošā latviešu vijolniece Vineta Sareika, kura ir pirmā vijole pasaulslavenajā “Artemis Quartet”. Koncerta īpašais notikums – pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša Otrā simfonija “Silts vējš”, kam iedvesma smelta, vērojot dabu garos pārgājienos gar Latvijas jūras krastu.
Festivāls paziņojis, ka Krievijas soprānu Hiblu Gerzmavu, kura atbalsta Putina politiku Ukrainā un Krimā, noslēguma koncertā 12. martā nomainīs Ukrainas operdziedātāja, soprāns Ludmila Monastirska.
Uz skatuves atgriežas “Aīda”. Svētdien, 6. martā, uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atgriezīsies viens no zelta klasikas iestudējumiem – Džuzepes Verdi “Aīda”. Pie diriģenta pults stāsies ievērojamais itāliešu maestro Pjērs Džordžo Morandi un titullomā debitēs Tatjana Trenogina. Radamesa lomā – Andris Ludvigs, Amonasro – Rihards Mačanovskis, Ramfiss – Pavlo Balakins, Amnerisas lomā Latvijas skatītāji pirmo reizi iepazīs krievu mecosoprānu Annu Matisu. “Aīdas” izrādes notiks arī 9. un 12. martā. Iestudējums pirmizrādīts 1998. gadā ar Ilmāra Blumberga scenogrāfiju un kostīmiem un Māras Ķimeles režijā.
Noslēdzas “Vīnes klasika”. Piektdien, 4. martā, festivālā “Vīnes klasika” Rīgas Sv. Jāņa baznīcā grandiozi izskanēs Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēms”, ko iedzīvinās Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā un orķestris “Sinfonietta Rīga” kopā ar izciliem Latvijas solistiem – soprānu Guntu Gelgoti, mecosoprānu Ievu Paršu, tenoru Jāni Kurševu un basu Paulu Putniņu. Bet sestdien, 5. martā, to noslēgs skaistākās dziesmas un operetes no Vīnes “Zelta laikmeta”. Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas solisti – Marlēna Keine un Rinalds Kandalincevs kopā ar čellisti Ievu Upatnieci, klarnetistu Mārtiņu Circeni un pianisti Agnesi Egliņu.
