Dzintaru koncertzālē izgaismo Anša Cīruļa sienu gleznojumus 0
Atzīmējot vēsturiskās Dzintaru 80. gadu jubileju, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu ir īstenots īpašs projekts – izcilā latviešu grafiķa Anša Cīruļa sienu gleznojumu izgaismošana un informatīvās plāksnītes uzstādīšana, LA.lv uzzināja koncertzālē.
Vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir unikāls Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras paraugs ar nacionāla romantisma iezīmēm, un tās centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka, izcilā latviešu lietišķi dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa sienu gleznojumi “Jūra”, “Latvija” un “Lielupe”. Tie ir valsts nozīmes mākslas un vēstures objekti, kas līdz ar Dzintaru koncertzāli iekļauti Latvijas kultūras kanonā.
Lai izceltu šos sienu zīmējumus un to kultūrvēsturisko vērtību, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Anša Cīruļa sienu gleznojumi ir izgaismoti, uzstādītas arī plāksnes ar fresku nosaukumiem un informāciju par mākslinieku. Anša Cīruļa galerija jaunajā veidolā tika atklāti Jūrmalas pilsētas Goda zīmes pasniegšanai veltītā svinīgajā pasākumā.
“Atjaunotā vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir kā apslēpts dārgakmens, kas pamazām atklāj savas mirdzošās šķautnes. Koncertzālē ir ne tikai izcila akustika, tās ieejas vestibilu rotā latviešu mākslas meistara Anša Cīruļa sienu gleznojumi, kuri, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, tagad aplūkojami visā to krāšņumā,” uzsvēra Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis.
“Tā ir izcila prasme – atraisīt dvēseli mākslai. Un dažkārt nepieciešams pavisam maz – daži gaismas stari, lai mākslas darbs atplauktu, un lai mēs to ieraudzītu un saglabātu atmiņā un sirdīs. Latvijas izcilo meistaru darbi ir mūsu kultūras mantojums, ko baudām šodien un saglabājam nākamajām paaudzēm,” pauž mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.
Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.
