Dzintars: Rīgā cīņa būs starp trīs spēkiem 70
Par Nacionālās apvienības piedāvājumu gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām tās atbalstītāji izteikušies diezgan kritiski, tomēr partijas līdzpriekšsēdētājs RAIVIS DZINTARS uzskata, ka izskanējušie pārmetumi nav pamatoti.
Mākslinieks un publicists Agris Liepiņš, kurš pazīstams kā nacionālu uzskatu cilvēks, nesen “LA” publicēja pārdomu rakstu par t. s. latvisko partiju piedāvājumu gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām. Citēju: “Latvisko partiju vidū lielāko vilšanos sagādā Nacionālā apvienība (..) Aplūkojot Nacionālās apvienības eventuālos mēra kandidātus, rodas jautājums – kurš gan par viņiem balsos?! Ja nav ko likt, prātīgāk būtu neizvirzīt savu kandidātu vispār.” Jāpiebilst, ka vēlāk redakcijā saņēmām līdzīgas atsauksmes arī no citiem lasītājiem. Tie nav nekādi “troļļi”. Ko NA viņiem atbildēs?
Raivis Dzintars: Kritika ir laba lieta, tas mudina izvērtēt trūkumus un uzlabot darbu. Taču es gribētu aicināt nacionāli noskaņotus cilvēkus ne tikai kritizēt, bet arī palīdzēt. Mūsu mērķis ir stipra organizācija, kas apvieno līdzīgu politisko uzskatu cilvēkus. Taktikas jautājumos, protams, viedokļi var atšķirties, un mēra kandidāta izvēle arī ir taktikas jautājums. Neviens kandidāts nekad nebūs pilnīgi labs visiem. Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, kad mēs pirmo reizi izvirzījām Baibu Broku, daudzi teica: “Viņu taču neviens nezina… ” Galu galā Broka parādīja ļoti labu rezultātu. Iespējams, mēs varētu atrast kādu, kas būtu labāks kā kandidāts, bet ne kā mērs. Starp partiju publiski nosauktajiem mēra kandidātiem Baiba Broka neapšaubāmi ir viszinošākā un spējīgākā reāli vadīt Rīgas pilsētu.
Vai tik nav tā, ka visi pārējie uzrunātie atteicās, jo šaubās, ka varēs konkurēt ar Ušakovu?
Protams, lai piedalītos tik nopietnā cīņā, acīm ir jādeg, un Baibai Brokai tās deg. Ne visiem kļūt par Rīgas domes priekšsēdētāju ir aicinājums. Piemēram, iepriekš bija izskanējis Saeimas deputāta Riharda Kola vārds, taču viņš ir atklāti pateicis, ka ārpolitika un diplomātija ir tā joma, ar ko saistās viņa nākotnes plāni. Brokas priekšrocība ir tā, ka viņa nešaubās un ir gatava uzņemties šo atbildību. Jau iepriekšējās vēlēšanās viņa parādīja, ka ir reālākā alternatīva Ušakovam, bet aizvadītajos gados, strādājot Rīgas domes opozīcijā, viņa ir ieguvusi arī lielāku pieredzi un zināšanas.
Pirms četriem gadiem viņa bija “jauna seja” – tieši tas, ko daudzi vēlētāji politikā vēlas redzēt, ko parādīja balsojums. Taču vai šīs iespējas tika izmantotas? Jūs paši ar steigu izvirzījāt viņu tieslietu ministres amatam, un Rīgas domē Broka atgriezās tikai tāpēc, ka neieguva vajadzīgo pielaidi valsts noslēpumam.
Rīgā sevi var apliecināt, tikai atrodoties pozīcijā. Tas nav parlaments, kur arī opozīcijai ir dažādas iespējas. Rīgas dome ir veidota Putina labākajās tradīcijās, kur opozīcijai ārkārtīgi mazas iespējas piedalīties darbā. Tāpēc arī bija partijas lēmums – izmantot Brokas potenciālu valdības darbā. Viņa tam atsaucās nevis tāpēc, ka viņai darbs Rīgas domē šķita nesvarīgs un garlaicīgs, bet tāpēc, ka cienīja partijas viedokli.
Viņas draudzība ar Ušakovu ģimeni – jūs tas nemulsina?
Kurš ir mērījis šo draudzību? Baiba Broka bija pazīstama ar Ivetu Strautiņu ļoti sen, savulaik viņas abas strādāja tieslietu ministra Gaida Bērziņa birojā. Pie Nila Ušakova Strautiņa sāka strādāt vēlāk, un pagāja vēl laiks, pirms kļuva par viņa sievu. Vai tas būtu labs paraugs, ja Broka tagad izliktos, ka Strautiņu vairs nepazīst, un taisnotos, ka nav jau īsti draudzene.
Jautājums – vai vēlētāji noticēs, ka privātajā dzīvē cilvēki ir labi draugi, bet politikā – nikni pretinieki?
Ir politiķi, kuri noliegs jebkuru draudzību, tikai lai iegūtu varu, tieši tāpat kā noliegs savus ideālus. Es tomēr domāju, ka atklātība un principialitāte atmaksājas. Ja īslaicīga izdevīguma vārdā sāk novērsties no cilvēkiem, tad tikpat viegli vēlāk var nodot arī savus politiskos principus. Ir labi un pareizi, ka cilvēki atbildīgi izturas pret izvēli, šaubās un pārbauda. Visi šie jautājumi Baibai Brokai parasti tiek uzdoti, arī tad, kad viņa tiekas ar partijas biedriem un atbalstītājiem, taču viņa uz tiem atbild godīgi, un šaubas zūd. Piemēram, ir tāda nacionāli domājošu motociklistu brālība “Dieva suņi”, kuras biedri ir aktīvi sociālajos tīklos. Arī viņi sākotnēji bija skeptiski par Broku kā NA kandidāti, taču pēc pirmās komunikācijas viņu viedoklis būtiski uzlabojās. Nacionāli noskaņotu cilvēku resurss Latvijas politikā nav nemaz tik liels, un mēs nevaram atļauties ar to bezrūpīgi mētāties.
