Dzintars: policijas iecietība pret krievvalodīgajiem šovinistiem nav saprotama 149
Papildināts ar foto.
Nacionālā apvienība (NA) pieprasīs Valsts policijas vadības un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (“Vienotība”) skaidrojumu par policijas bezdarbību “Latvijas Krievu savienības” protesta gājiena laikā, ignorējot gājiena dalībnieku uzbrukumus latviskajiem aktīvistiem.
Šī gada 1. maijā “LKS” rīkoja kārtējo protesta gājienu pret pāreju uz izglītību latviešu valodā. Bez Tatjanas Ždanokas domubiedriem uz to ieradās arī divi latviešu aktīvisti ar plakātiem, kuros pauda nosodījumu cilvēkiem, kuri nevēlas apgūt valsts valodu. “Krievu savienības” atbalstītāji viņus sāka grūstīt, lamāt, izrāva un saplēsa plakātus.
“Mēs mierīgi stāvējām ar saviem plakātiem, nebļaustījāmies un nevienu neaiztikām. Satversme garantē tiesības pasākumos piedalīties ne vien rīkotāju domubiedriem, bet arī pretējo uzskatu pārstāvjiem un policijas uzdevums ir nodrošināt lai to varētu droši darīt. Taču, kad mūs sāka grūstīt, apsaukāt necenzētiem vārdiem, un plēst plakātus policija uz notiekošo tikai kādu laiku noskatījās. Bet kad beidzot iesaistījās, tad lūdza mūs panākt uz pārrunām, bet nepievērsa uzmanību cilvēkiem, kuri mums pirms brīža agresīvi uzbruka. Viņiem tika ļauts vienkārši aiziet, kaut arī lūdzām policiju šīs personas aizturēt,” notikušo atstāsta viens no aktīvistiem Ainis Sproģis.
Gan Sproģis, gan otras aktīvists Kristaps Pļaviņš uzsvēra, ka nepārstāv nekādu nacionālu vai politisku organizāciju, bet rīkojušies pilsoniskās iniciatīvas vadīti.“Ieradāmies šeit, lai atgādinātu gājiena dalībniekiem, ka šī valsts ir Latvija un šeit jāciena latviešu valodu. Vēlējāmies parādīt, ka mums nav vienalga un esam gatavi stāvēt un krist par savu valsti un valodu. Uzskatu, ka mums ir tiesības šādi rīkoties līdzīgi kā 16. marta pasākumos krievvalodīgiem “antifašistiem” tiek ļauts paust viņu viedokli un bļaustīties. Cilvēcīgi es policistus saprotu – viņi vēlējās mūs izvest no bīstamas vietas. Bet juridiski viņu pienākums būtu garantēt mūsu drošību turpat, kur atradāmies,” teica Pļaviņš.
Pēc “pārrunām” ar policiju abi jaunieši devās uz iecirkni, kur uzrakstīja iesniegumu par īpašuma bojāšanu (saplēstajiem plakātiem), kā arī goda un cieņas aizskaršanu.
Videomateriāli ar konfliktu nākamajā dienā tika plaši apspriesti sociālajos tīklos un izsaukuši arī politisku reakciju. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars informēja, ka gatavojas pieprasīt Valsts policijas vadības un iekšlietu ministra skaidrojumu par policijas bezdarbību. “Policijai bija jāaiztur agresīvie vīrieši, kuri saplēsa plakātu. Jaunieši uz šo likumpārkāpumu policijai skaidri norādīja. Nav saprotams, kādēļ policija izrādīja šādu iecietību pret šiem krievvalodīgajiem šovinistiem,” paskaidroja Dzintars.
Iekšlietu ministrs Kozlovskis trešdien vēl nebija gatavs sniegt savu vērtējumu par notikušo. Kā paskaidroja viņa preses sekretāre Daiga Holma – ministram nepieciešams laiks, lai iepazītos ar konflikta apstākļiem un izvērtētu policijas rīcību.
