Foto no Kinofotofonodokumentu arhīva

Dzintara dziesmas vēsturē: Trauksmainās aptaujas spožā uzvarētāja “Es aiziet nevaru” 2

Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

1979.gada “Mikrofons”, kur atskanēja arī “Es aiziet nevaru”, bija trauksmaina aptauja. Noslēguma koncerts notika Dailes teātrī, un tajā piedalījās 19 komponisti ar 52 dziesmām. Par tām nobalsoja 6200 radio klausītāji. Vispirms aizliedza atskaņot Raimonda Paula un Valda Artava dziesmu “Trīs runči” Edgara Liepiņa izpildījumā, bet pēc koncerta Centrālkomiteja pieprasīja paskaidrojumu par otrās vietas ieguvēju, Imanta Kalniņa un Vika kopdarbu “Dziesma, ar ko Tu sācies”. Ja par Imanta Kalniņa dziesmu viss bija skaidrs, tad runču aizliegšana joprojām ir mīkla.

Kad jautāju Maestro, kā tapa “Es aiziet nevaru”, viņš stāstīja, ka toreiz bija jāraksta dziesmas viena pēc otras, jo koncertu bija ļoti daudz. “Modo” nospēlēja līdz pat 20 koncertiem mēnesī, tādēļ nebija laika gulēt uz veciem lauriem. Visu laiku bija jāraksta jaunas dziesmas, jāiedzied un jābrauc koncertēt. Sākotnēji šī dziesma izskanēja Mirdzas izpildījumā krievu valodā konkursā “С песней по жизни” Tallinā, kur ieguva pirmo vietu. Tā Mirdza tika uz Maskavu, kur piedalījās lielajā koncertā, ko translēja centrālā televīzija. Dziesmas nosaukums krievu versijā bija “Любовь Настала”, un arī Maskavā Mirdzai veicās ļoti labi. Viņa atkal izcīnīja pirmo vietu un saņēma smagu kristāla balvu, kas diemžēl esot saplīsusi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc tam dziesmai tika radīta latviskā versija ar Vizmas Belševicas vārdiem. Pazīstamā dzejniece, kura vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā, tolaik itin veiksmīgi darbojās kā vārdu autore dziesmām. Viņa ieguva pirmo vietu Mikrofona aptaujā gan ar “Es aiziet nevaru” 1979.gadā, gan nākamajā ar “Kamolā tinēju”. Kad dziesma tika radīta latviski, tad tā skanēja visur – gan “Modo” koncertos, gan Filharmonijā, Latvijas radio, aptaujas noslēguma koncertā, kur izcīnīja laureātes titulu. 1979.gada beigas bija zīmīgas Mirdzai Zīverei, jo “Melodija” izdeva viņas solo albumu “Viena diena manā mūžā” ar Zigmāra Liepiņa un Raimonda Paula dziesmām.

Tolaik bija izveidojies ļoti interesants un daudzsološs duets – Mirdza Zīvere un Imants Vanzovičs, par kuriem man ir ļoti spilgtas personiskas atmiņas. 1985.gada Sporta Laureāta režisoram bija ienācis prātā, ka man ne tikai jāvada šie sarīkojumi, bet arī vajadzētu kaut ko nodziedāt. Tika pierunāts Zigmārs Liepiņš uzrakstīt dziesmu “Komentētāja roks”, kas man bija jāiedzied. Es, protams, dikti spirinājos pretī, bet beigu beigās ar Zigmāru Vecrīgā šo dziesmu “ieklepojām”. Toreiz Sporta pilī 5000 skatītāju klātbūtnē es biju pagalam nobijies, tādēļ Imants un Mirdza mani turēja viens pie vienas rokas, otrs pie otras, lai es no satraukuma nenokrītu. Šī dziesma 30 gadus bija «noziedējusi». Es nevarēju atrast ne vārdus, ne melodiju. Zigmārs arī nezināja, kur tā melodija palikusi. Taču nesen pavisam nejauši to uz radio atnesa grupas “Vintāža” mākslinieciskais vadītājs Rihards Bērziņš.

Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja, kas ik mēnesi noskaidro populārākās melodijas. Šobrīd ikviens “Amigo Dzintara dziesmu” mājas lapā vai pa bezmaksas telefonu var nobalsot par sev tīkamāko dziesmu no deviņām februāra pretendentēm. Divas populārākās iekļūs finālā, lai pavasarī sacenstos par gada tautā iecienītākās dziesmas titulu.

SAISTĪTIE RAKSTI
Dzintara dziesmas vēsturē: Inese – Paula grūtā dziesma Lapčenokam
Dzintara dziesmas vēsturē: “Vakara dziesma” – trīs spēcīgu personību kopdarbs
Dzintara dziesmas vēsturē: “Priekšnojauta” Mirdzas Zīveres spožās karjeras sākums
Dzintara dziesmas vēsturē: Rets Grīnberga un Bumbieres duets – “Cik klusa nakts”
Dzintara dziesmas vēsturē: “Kā caur pelniem” – disko ritmi “Mikrofona” aptaujā
Dzintara dziesmas vēsturē: Skrastiņa ieklepotā likteņdziesma – “Kamolā tinēja”
Dzintara dziesmas vēsturē: Oda Latvijas skaistumam – “Kurzeme”
Dzintara dziesmas vēsturē: “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”, bāleliņi svešos karos
Dzintara dziesmas vēsturē: “Muļķe sirds” – dziesma, kuras panākumi pārsteidza Žoržu Siksnu
Dzintara dziesmas vēsturē: “Menuets” sastop Imantu Kalniņu un top “Dūdieviņš”
Dzintara dziesmas vēsturē: Raimonda Paula pirmā mīlas dziesma “Vēju stundā”
Dzintara dziesmas vēsturē: Megahits, no kura Pauls panākumus negaidīja – “Par pēdējo lapu”
Dzintara dziesmas vēsturē: Liepziedi, Bolderāja un uz pārdomām vedinošais “Atmiņu lietus”
Dzintara dziesmas vēsturē. Mirdzas Zīveres ēra “Rudens ogle”
Dzintara dziesmas vēsturē: Mirdzas Zīveres benefices gads – “Ardievas vasarai”
Dzintara dziesmas vēsturē: Noras Bumbieres triumfa gads un “Ķiršu lietus”
Dzintara dziesmas vēsturē: Dziesma, kas radās, labojot Cēsu baznīcas jumtu
Dzintara dziesmas vēsturē: Disko ritmi Raimonda Paula gaumē – “Tai pilsētā”
Dzintara dziesmas vēsturē. Divu Gunāru sadarbības slavas mirklis – “Kaktuss”
Dzintara dziesmas vēsturē. Spēcīga konkurente Paulam un Peteram – “Deviņvīru spēks”
Dzintara dziesmas vēsturē: Dziesma, ko Pauls dziedājis arī pats – “Latviešu jūrniekiem”
Dzintara dziesmas vēsturē: Kā dzima draiskais “Lauku gurķis Rīgas tirgū”
Dzintara dziesmas vēsturē: Noslēpumainā “Pusnakts stundā”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.