Koncertam bija divas daļas. Pirmajā, drošs paliek drošs, skanēja instrumentālā mūzika, bet otrājā daļā – piecas dziesmas ar latviešu tautasdziesmu tekstiem un vēl deviņas estrādes dziesmas, tostarp arī “Mežrozīte”. Kas tolaik notika filharmonijas zālē! Tas nav aprakstāms. Tā bija patiesi latviska estrādes mākslas pirmā masveida visas tautas atzinība. Un par to es atļaušos tēlaini izteikties, citējot rindiņas, ko vēlāk rakstīja Jānis Peters: “Mežrozīte” izšķīda tautā kā šīs rozītes augļu sīrups, triekts pret akmeņiem. “Mežrozīte” pludoja, liesmoja, lipinājās, iespiedās visās brīvajās vietās – kafejnīcās, pusnaktī nākot no viesībām, pusdienlaikā, rokas atpūtinot un tā tālāk. 0
Tas bija patiešām latviešu estrādes dziesmas triumfs, un, pateicoties “Mikrofonam”, tā aizskanēja arī tālāk par Rīgu – visā Latvijā. Aizskanēja, aizšalca… Gadi nāk un gadi iet, bet viņa sarkdama zied un zied.
Jāatzīmē, ka dziesmas ziedēšana ir notikusi ne tikai ar tās pirmo izpildītāju Zigfrīdu Račiņu. Pēc tam to ir izpildījuši ļoti daudzi. Pēc Račiņa – Ojārs Grīnbergs, Zigfrīds Muktupāvels un “Bet Bet”, Intars Busulis kopā ar kori “Kamēr”, Dzintars Čīča, 80-to gadu sākumā arī “Eolikai” šī dziesma bija repertuārā. Tad vēl Sandra Ķuze. Interesanti, ka “Mežrozīte” kā melodija ir pārgājusi pāri samērā šaurajam estrādes dziesmas rāmim un to ir spēlējuši arī kā instrumentālu versiju, piemēram, Aivars Hermanis. Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu koris Arvīda Platpera vadībā arī ir to iedziedājis. Nacionālais simfoniskais orķestris ir spēlējis šo melodiju, tā ir skanējusi dziesmu svētkos. Arī Līga Robežniece, bērnu ansamblis “Ērkšķrozītes” un vēl daudzi citi. Vēl vairāk – ir pat vesela Zanes Lūses gleznu sērija “Mežrozīte”.
Bez “Mežrozītes” triumfa un Raimonda Paula pirmā autorkoncerta 1968. gads palicis atmiņā kā īpašs vēl kāda izcila notikuma dēļ, tāpēc saucu to par triptihu. Togad Jānis Lūsis tālajā Mehiko izcīnīja zelta medaļu. Nākamajā rītā aizgāju uz darbu, un radio mājā jau mēģināja simfoniskais orķestris Leonīda Vīgnera vadībā. Lūdzu orķestrim nospēlēt kādu uvertīru, kas veltīta Jāņa Lūša fenomenālajam sniegumam. Viņi to paveica, un viss “Mikrofons” tika veltīts Jānim Lūsim.
Atliek vien vēlēties vēl daudzus šādus gadus un notikumus, kas ceļ un nostiprina mūsu tautas pašapziņu un lepnumu vienam par otru un pašiem par sevi. Bet “Mežrozīte” lai turpina sarkdama ziedēt no paaudzes paaudzē vēl daudzus un ilgus gadus.
Tikmēr labākās tradīcijas Latvijas iemīļotākās mūzikas žanrā turpina kopt “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Tajā mūzikas mīļotāji katru mēnesi izvēlas populārākās dziesmas, bet noslēguma balsojumā noteic tās melodijas, kas kļūst par daļu no latviešu kultūras mantojuma. Savukārt LNT un Latvijas Radio 2 raidījumi “Dzintara dziesmas” pulcē pašmāju mūziķus, padarot ikvienam pieejamas tautā iemīļotākās dziesmas un stāstus par tām.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=tmkGlm9i-eI
