Dzintara dziesmas vēsturē: Skrastiņa ieklepotā likteņdziesma – “Kamolā tinēja” 1
Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2.
“Mikrofons – 80” bija pirmais gadījums aptaujas vēsturē, kad uzvarēja aktiera izpildīta dziesma – Imanta Skrastiņa dziedātā “Kamolā tinēja”. Noslēguma koncerts notika “Rīgas Sporta pilī”, kas, kā allaž, bija pārpildīta. Aptaujā piedalījās 24 komponisti ar 60 dziesmām, kas tam laikam bija ļoti daudz. Kopumā par aptaujas dziesmām nobalsoja 20 747 klausītāju, no kurām ceturtā daļa balsu jeb 5105 bija par uzvarētāju.
Imants Skrastiņš pats bija apjucis un jutās neērti savu vokālo kolēģu priekšā. Savukārt vārdu autore, dzejniece Vizma Belševica pēc koncerta bija no sirds aizkustināta un pateicās par solista izjusto izpildījumu. Līdz šim koncertam Imants Skrastiņš sevi personificēja ar Aleksandru Čaku, ko bija spēlējis jaunatnes teātra izrādē, un šis dzejolis arī sasaucas ar Čaku, ar viņa atzīšanos dziesmā “Miglā asaro logs”. Dziesmas “Kamolā tinēja” 12 rindās ir ietverts dzīvesstāsts, kas šķietamās vienkāršības un saprotamības dēļ uzcēla dziesmu popularitātes un slavas virsotnē.
Dziesma ir veltīta Raimonda Paula māsai Edītei, un tā radusies saistībā ar to pašu Latvijas Jaunatnes teātri. Režisore Lūcija Baumane pievērsās Fricim Bārdam, gaidot viņa simto dzimšanas dienu. Tad tika rīkots koncerts, kam Pauls rakstīja vairākas dziesmas. Viena no tām bija ar Jāņa Petera tekstu, četras ar Friča Bārdas vārdiem. Šai izrādei bija ļoti lieli panākumi. Pēc izrādes Pauls zvanījis Imantam Skrastiņam, un izskanējusi tāda frāze, ko tagad ļoti bieži min gan dziedātāji, gan nedziedātāji: “Vai Tu varētu ieklepot vienu no manām dziesmām?” Un tā ieklepojums ir paveikts, un kur dziesma ir aizgājusi, mēs ļoti labi zinām. Kādā televīzijas pārraidē Imants Skrastiņš tika nosaukts par Latvijas vecāko reperi. Viņam ļoti nepatīk, ka viņu sauc par dziedātāju.
Pēc koncerta avīzēs tika rakstīts, ka Skrastiņš dabūja balvu, bet komponistam no Seces puses tikusi vesta cūka. Es tur biju klāt un redzēju, ka tā nebija cūka, bet mīļš, balts un jauks sivēntiņš. Maestro paliek Maestro – kāds atskabargains viņš bija toreiz, tāds ir vēl joprojām, un sivēntiņš tika atstāts “Rīgas Sporta pilī”. Tam tika iedalīts viens kabinets, un, kā šis kabinets izskatījās pēc vienīgās nakts “Rīgas Sporta pilī”, mēs varam iedomāties. Starp citu, toreiz bija tāda mode – dāvināt dzīvas būtnes. Piemēram, arī es kādreiz pabiju Zaļeniekos pie Jelgavas un man uzdāvināja gaili. Ārkārtīgi skaistu gaili būrītī. Es to atvedu uz “Mikrofona” redakciju un atstāju pa nakti. No rīta redakcija izskatījās tik izrotāta, ka es steigšus viņu aizvedu mājās. Tur viņam īsti nebija vietas, tādēļ gailis pavadīja vairākas dienas vannas istabā, līdz aizvedu to pie savas mammas uz laukiem, kur viņš pie vistām nodzīvoja vēl trīs vai četrus gadus, uzticīgi pildīdams savus gaiļa pienākumus.
“Kamolā tinēja” popularitāte Imantu aizveda uz Ameriku, kur viņš uzstājās kopā ar Maestro, un arī uz lielo radio studiju, kur dziesmu iedziedāja Latvijas radio sieviešu vokālais ansamblis. Protams, Imants bija klāt un satikās ar meitenēm, tostarp arī ar Ritu Trenci. Un, pateicoties “Kamolā tinējai”, Imants ar Ritu satuvinājās. Mūžs un liktenis satinās tādā jaukā kamolā.
Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja, kas ik mēnesi noskaidro populārākās melodijas. Par sev tīkamāko kompozīciju ikviens mūzikas cienītājs var nobalsot www.dzintaradziesmas.lv, pa bezmaksas telefonu 807 000 00 vai draugiem.lv “Amigo” lapā.
