“Dzintara dziesmas vēsturē”: “Puķu nakts” ar maināmiem pilsētu vārdiem 0
Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors “Latvijas Radio 2”
Zigmara Liepiņa līdzdalība “Mikrofona” aptaujā sākās pirms vairāk nekā 40 gadiem, kad viņš no 1973. līdz 1982. gadam bija ansambļa “Modo” taustiņinstrumentālists, dziesmu autors un vēlāk arī vadītājs. Lai varētu koncertēt, bija nepieciešams repertuārs, un Zigmars to radīja. Viņa kontā ir tādi hiti kā “Vēl ir laiks”, “Viss kārtībā”, “Ceļojums”, “Sentiments”, “Dziesma par rozīti” un daudzi citi, kas 80. gadu sākumā palīdzēja komponistam nonākt popularitātes viļņa virsotnē.
Ar “Mikrofonu” viņš bija cieši saistīts, jo līdz 1985. gadam aptaujā startēja vismaz desmit Zigmara dziesmu. Pirmsākumi dalībai aptaujā komponista statusā meklējami 1975. gadā, kad ārkārtīgi iecienīta bija viņa dziesma ar Alfrēda Krūkļa vārdiem “Ķiršu lietus”. Sākumā tā bija iecerēta ar Ojāra Vācieša dzeju, bet, Noras Bumbieres rosināts, komponists tomēr izšķīrās par Alfrēda Krūkļa tekstu. 1974. gadā to ierakstīja “Latvijas Radio” 1. studijā, un nākamajā gadā “Ķiršu lietus” bija populārākā dziesma, taču togad “Mikrofona” aptauja oficiāli nenotika, un Zigmars nesaņēma pelnītos laurus.
“Puķu nakts” aptaujā nonāca piecus gadus vēlāk, kad “Mikrofona” darbība jau bija atjaunota. Tā bija viena no “Modo” tālaika repertuāra kompozīcijām, ko Zigmars sarakstīja kopā ar Jāni Peteru. Klausītājiem dziesma tīri labi gāja pie sirds un īpaši dedzīgi tika uzņemta koncertos, jo “Puķu naktij” viegli var piešķirt lokālu piesitienu. Tajā ir vārdi “Pilsētā, pilsētā, pilsētā”, kuru vietā solisti lika konkrētu trīszilbju pilsētu nosaukumus, piemēram, Liepājā, Valmierā vai Rēzeknē, kur nu tobrīd notika koncerts, un klausītājus tas sajūsmināja.
1980. gada aptaujā, kuras noslēguma koncerts notika Rīgas Sporta pilī un tika translēts televīzijā, “Puķu nakts” ieņēma 4. vietu no 24 komponistu iesniegtajām 60 dziesmām. Kopumā par aptaujas dalībniecēm nobalsoja gandrīz 21 tūkstotis klausītāju, un uzvarētāja laurus plūca dziedošais aktieris Imants Skrastiņš ar “Kamola tinēju”.
Ar “Puķu nakti” saistās kāds interesants stāsts. Uz tās bāzes vēlāk radās cita labi zināma Zigmara dziesma “Vēl ir laiks” ar Kaspara Dimitera vārdiem. Tajā ir vārdi “Latvijā, Latvijā, Latvijā, rudens tāls vasarai pieskāries, Latvijā, Latvijā, Latvijā, mūsu ceļš vasarai cauri ies”. Ar to tolaik bija gana, lai dziesmai līdz aptaujai nemaz neļautu nonākt. Varas pārstāvji bija kļuvuši stipri nikni un uz koncertu Dzintaru koncertzālē bija ieradušies pat ar suņiem, neļaujot publikai celties kājās pēc šīs dziesmas izskanēšanas.
Lai arī gandrīz visas Zigmara dziesmas iekļuvušas “Mikrofona” aptaujas “olimpiskajā sešiniekā” un 1985. gadā “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” sasniedza augstāko pakāpienu, daudzas no tām gājušas pa sarežģītiem un ērkšķainiem ceļiem. Iemesli bija dažādi. Piemēram, “Sena kalpa dziesma”, kas 1987. gadā ieņēma 4. vietu, savā ziņā bija rokoperas “Lāčplēsis” priekšvēstnese, atmodas ieskaņas melodija. Publika toreiz koncertā lūdza atkārtojumu, bet kaut kā dīvaini aši sekoja nākamās dziesmas pieteikums un atkārtojums izpalika. Savukārt 1984. gadā Slampē, kad skanēja 10. vietu ieņēmusī dziesma “Diskžokejs”, televīzijā grupa kopplānā netika parādīta. Vairāk tika rādītas mūziķu muguras un pakauši. Taču no tā klausītāju mīlestība pret Zigmaru Liepiņu un viņa dziesmām nav cietusi.
Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Nupat par aizgājušās sezonas tautā iemīļotāko dziesmu kļuvusi Dzintara Čīčas izpildītā “Likteņlīnijas”. Ceturtā aptaujas sezona sāksies jau šā gada septembrī.
