Dzintara dziesmas vēsturē”: “Pērkonu vasara” – Jāņa Sildega artava “Mikrofona” aptaujā 0
Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors “Latvijas Radio 2”
Kopš 70. gadu nogales spēkā pieņēmās pozitīvā tendence – “Mikrofona” aptaujā piedalīties aizvien jauniem komponistiem. 1981. gadā to skaits jau sasniedza 21, un viņu vidū bija arī Jānis Sildegs, kura dziesma “Pērkonu vasara” ar Dainas Avotiņas vārdiem ierindojās aptaujas 10. vietā.
Jānis Sildegs man ir vienlaikus tuvs un tāls vārds. Tuvs tādēļ, ka savulaik Jānis nāca uz “Latvijas Radio” studiju, nesa savas dziesmas un pats piedalījās to ieskaņošanā 1. studijā. Bet tāls tādēļ, ka viņa jau vairāk nekā divus gadu desmitus nav kopā ar mums. Varētu teikt, ka Jānis bija talants bez diploma. Viņam bija valdzinošas melodijas, lieliski aranžējumi un izcila harmoniskā izjūta. Viņš bija ražīgs komponists, spēcīgs ansambļa vadītājs un arī veiksmīgs administrators.
Mācījās Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, pēc tam iestājās konservatorijā, bet to nepabeidza. Tad pārgāja uz darbu restorānā “Luna”, kas atradās netālu no Laimas pulksteņa. Tas bija ne vien lielisks restorāns ar karbonādēm un soļanku, ko atceros vēl šodien, bet arī ar jaukiem ansambļiem, kas vakaros priecēja apmeklētājus ar brīnišķīgu mūziku. Tur spēlēja Jānis Sildegs kopā ar saksofonistu Miervaldi Jonānu, ar bundzinieku Dzintaru Beķeri, kā arī ar man ļoti tuvu mākslinieku trompetistu Gunāru Rozenbergu. Dažreiz uzspēlēja arī Egils Straume.
Raimonds Pauls uzaicināja Jāni Sildegu uz Rīgas Estrādes orķestri jeb REO, kur viņš bija pianists, spēlēja sintezatoru. Tas bija ļoti radošs periods Sildega dzīvē gan kā mūziķim, gan kā komponistam. Tieši tad radās ārkārtīgi populārā dziesma “Aijas smaids”, par kuru stāstot man pašam gribas smaidīt. Ne reizi vien portālos esmu lasījis, ka “Aijas smaids” 1970. gada “Mikrofona” aptaujā ierindojās 2. vai 3. vietā, kas, protams, nav taisnība. Tomēr nevar noliegt, ka tā bija populāra un joprojām ir viena no zināmākajām Sildega dziesmām.
Ogrē dzimušā kaislīgā makšķernieka Jāņa Sildega vārds daudziem joprojām saistās ar VEF kultūras pili, kur viņš rakstīja dziesmas pašdarbnieku ansambļa solistiem, un tāpat arī ar Carnikavas ansambli “Sono”, kas kādreiz konkurēja ar slaveno “Selgu”. “Sono” toreiz dziedāja gan Māra Krievkalne, gan Ēriks Kamarūts, gan kā “programmas nagla” arī Zdzislavs Romanovskis ar savu vīrišķīgi samtaino balsi un mūžīgo ģitāru.
Mūža nogalē Jānis Sildegs spēlēja zivju restorānā pie Nacionālā teātra. Kādu dienu septembrī viņš piecēlās no klavierēm un izgāja laukā, jo bija kļuvis slikti. Jānis apsēdās uz soliņa turpat pretī tramvaja pieturai, un uz tā soliņa viņš arī palika.
Viņam pēdējos dzīves gados bija ļoti liela slodze, 15 gadu strādāja bez atpūtas, bez atvaļinājumiem. Daudz koncertēja, spēlēdams akordeonu, kas prasa ne vien spēlētprasmi, bet arī fizisku spēku. Tam klāt nāca dažādas veselības likstas, un tā Jānis Sildegs no mums atvadījās.
Aiz sevis viņš ir atstājis daudz dziesmu – mūsu fonotēkā to ir ap simts. Tās rakstītas jau kopš 1970. gadu sākuma, un karjeras sākumposmā piedzīvots arī tam laikam nozīmīgs notikums, kad iznāca viņa skaņuplate. Tomēr “Mikrofona” aptauju komponists ar savām dziesmām lutināja reti.
Viens no Sildega iecienītākajiem solistiem bija Viktors Lapčenoks, kurš arī iedziedāja “Pērkona vasaru”. Dziedātājs to pirmoreiz ieraudzīja “Latvijas Radio”, aši pārsprieda dažas nianses ar komponistu, un dziesma tikpat ātri tika ierakstīta. Viktors neatceras, ka šo dziesmu koncertos būtu dziedājis īpaši bieži, tomēr savulaik tā radioprogrammās skanēja un bija gana iecienīta.
Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Jūnijā noslēdzās aptaujas trešā sezona, un par tās uzvarētāju kļuva Dzintars Čīča ar dziesmu “Likteņlīnijas”. Ceturtā aptaujas sezona sāksies septembrī.
