Foto no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Dzintara dziesmas vēsturē: Oda Latvijas skaistumam – “Kurzeme” 2

Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2.

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Raimonda Paula un Jāņa Petera sarakstītā, Viktora Lapčenoka nodziedātā “Kurzeme” ir viena no tām latviešu skaistajām dziesmām, kas tika “apdalīta” politisko peripetiju dēļ. 1973.gadā “Mikrofona” aptaujas koncerts nenotika, tādēļ tā nesaņēma oficiālus uzvarētājas laurus, lai arī bija izpelnījusies visvairāk klausītāju balsu.

Šīs dziesmas pirmsākumi saistās ar Oļģertu Dunkeru, kurš jau ilgus gadus atdusas Liepupes kapsētā. Tieši viņš rosināja sarakstīt dziesmas tekstu filmai “Klāvs – Mārtiņa dēls”, un Raimonds Pauls izteicis vēlēšanos, lai tekstu raksta Jānis Peters. Tā radās pazīstamā “Ances romance”, kas savulaik Margaritas Vilcānes izpildījumā bija ļoti pazīstama visā Latvijā. Pats Peters ir īsts kurzemnieks, tāpēc prata piemeklēt vislabākos vārdus dziesmai par savu dzimto pusi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Abu autoru sadarbība sākās visai interesantā veidā dažus gadus agrāk. Vidzemes pusē, Zvejniekciemā reiz esot satikušies Margarita Vilcāne, Ojārs Grīnbergs, Maestro un Jānis Peters. Peters sacījis, ka Raimonda Paula dziesmu teksti viņam šķietot pārāk vecmodīgi un sentimentāli. Nezinu, kā Maestro reaģējis, klāt nebiju. Taču zināms, ka viņš vēlāk piezvanījis dzejniekam un teicis: “ja esi tik gudrs, tad raksti pats.” Tā radās dziesma “Zilā”, kas 1971.gada “Mikrofona” aptaujā izcīnīja otro vietu. Tā bija abu lielisko meistaru pirmā kopdziesma, kam sekoja visas pārējās – apmēram tūkstotis! Starp citu, dziesminieks, tā viņš sevi dažkārt sauc, Jānis Peters necieš terminus – dziesmas teksts un teksta autors -, jo viņš ir dzejnieks. Tas skanot tāpat, kā gleznas krāsotājs, jēdziena gleznotājs vietā. Un labāk, viņaprāt, skanot – dziesmas vārdi.

Par spīti popularitātei, “Kurzeme” netika iekļauta Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku simtgades repertuārā, un runāja, ka tā ir aizliegta.

Protams, nevar nepieminēt arī rīdzinieku, Teikas puiku Viktoru Lapčenoku. Tā ir viena no pirmajām “Modo” izpildītajām dziesmām. Kā Viktors man kādreiz stāstīja, viņam “Kurzeme” ļoti patikusi – gan teksts, gan meldiņš. Tā viņu esot saviļņojusi. Tā ir dziesma par Latviju, kas skāra sirdi, – ļoti latviska un himniska dziesma. Un Viktors Lapčenoks teica, ka to ierakstīt skaņuplatē bijis ļoti viegli un vienkārši.

Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja, kas ik mēnesi noskaidro populārākās melodijas. Šobrīd ikviens mūzikas cienītājs www.dzintaradziesmas.lv, pa bezmaksas telefonu 807 000 00 vai draugiem.lv “Amigo” lapā var nobalsot par sev tīkamāko dziesmu no deviņām novembra pretendentēm. Divas populārākās iekļūs finālā, lai pavasarī sacenstos par gada tautā iemīļotākās dziesmas titulu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.