Foto no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva

Dzintara dziesmas vēsturē: Liepziedi, Bolderāja un uz pārdomām vedinošais “Atmiņu lietus” 0

Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Gunāra Freidenfelda un Gunāra Selgas dziesma “Atmiņu lietus” nāca klajā laikā, kas saistās ar traģiskiem notikumiem pasaulē. Tas bija 1972.gads, Minhenes Olimpiskās spēles, kuru laikā tika sagrābti 11 ķīlnieki un vēlāk nogalināti. Es atrados 300 metru attālumā no šīs ēkas, kur tagad izveidota piemiņas vieta. Tādēļ par šo gadu ir īpašas atmiņas. Tāpat arī par mūsu šķēpmetēja Jāņa Lūša izcīnīto olimpisko sudraba medaļu.

Klausoties “Atmiņu lietu”, uzvēdī arī atmiņas par tā laika dziesmu tapšanu. Tolaik bija tā, ka komponists Gunārs Freidenfelds uzrakstīja meldiņu un tad devās pie dzejnieka Gunāra Selgas pēc vārdiem. Tā radās arī šī dziesma – ar ļoti nopietnu, sentimentālu zemtekstu. Tas ir veltījums Bolderājai, kur Gunārs pavadījis pārdesmit gadus, mācījies 19.vidusskolā, kur spēlēja trompeti pūtēju orķestrī, tāpēc dziesmā tiek pieminētas liepas un liepziedi, saulrieti un atmiņas, kas smaržo pēc liepām. Gunāram tā ir īpaša vieta, kur viņš joprojām mēdz laiku pa laikam iegriezties.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dziesmu iedziedāja Ojārs Grīnbergs, kurš jau tolaik bija gana slavens mākslinieks. Pēc dienesta padomju armijā, kur karavīru ansambļa “Zvaigznīte” sastāvā 1966.gadā bija uzvarējis “Liepājas Dzintarā”, Ojārs darbojās Rīgas estrādes orķestrī. Tur viņš dziedāja līdz pat 1974.gadam, bet pamanījās arī piedalīties dažādos citos projektos, piemēram, Filharmonijas ansamblī. Ojāra izpildītās dziesmas divas reizes uzvarējušas “Mikrofona” dziesmu aptaujā – “Dziesma nenosalst” 1969. gadā un “Teic, kur zeme tā” kopā ar Noru Bumbieri, Margaritu Vilcāni un Viktoru Lapčenoku 1971. gadā.

1972.gadā “Mikrofona” aptauja nenotika, un vēlāk “Atmiņu lietum” tika piešķirta 4.vieta tā gada dalībnieču konkurencē. Uzvarēja Valtera Kaminska “Vakara dziesma”, atstājot aiz sevis Gunāra Freidenfelda hītu “Kaktuss” un Raimonda Paula “Vella kalpu dziesmu”.

Neatceros, kad šī dziesma parādījās radio, bet atceros brīdi, kad tā skanēja galvenajā dziesmu topā. Dziesma pretendēja ne tikai uz pirmo trijnieku, bet vienu brīdi pat uz pirmo vietu. Tas bija Gunāra Freidenfelda laiks. Nākamajā gadā viņa dziesma ierindojās otrajā vietā, diemžēl aptauja un noslēguma koncerts joprojām nenotika, un lauri izpalika. Vēlāk, 2002.gadā, viņš ieguva Latvijas mūzikas ierakstu balvu, kas ir ļoti cildens muzikālā mūža vērtējums.

Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja, kas ik mēnesi noskaidro populārākās melodijas. Par septembra populārākajām dziesmām kļuvušas grupas “Brīvdiena” “Meitene no Gulbenes” un Linitas, A.Ruļļa un grupas “Laika Vilciens” kompozīcija “Apskāvienos vien”. Tās pievienojas divām augusta finālistēm, kas pavasarī cīnīsies par gada populārākās dziesmas titulu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.