Dzintara dziesmas vēsturē: Jurciņa vienīgā dziesma “Vālodzīte” kļuvusi par tautasdziesmu 0
Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2
Tikai viena dziesma un tā pati tik iemīļota, ka tiek uzskatīta par tautasdziesmu. Tā īsumā varētu raksturot 1984.gada Mikrofona aptaujā otro vietu ieguvušo Pētera Jurciņa kompozīciju “Vālodzīte”.
Pēteris Jurciņš “Vālodzītei” sarakstīja gan mūziku, gan vārdus, kas tolaik bija retums. Taču vēl neparastāk bija tas, ka tā bija vienīgā dziesma, kurā viņš sevi pieteica komponista statusā. Kā dzejnieks viņš bija krietni produktīvāks un izdeva vairāk nekā 10 dzejoļu krājumus. Pēc dzejoļiem kārojuši tādi pazīstami komponisti, kā Ādolfs Skulte, Valters Kaminskis un Marģers Zariņš.
Jāsaka, ka dziesmas «tēvs» bija ārkārtīgi interesanta personība. Man bija tā laime ar viņu strādāt kopā Latvijas radio, kur Pēteris no 1987. līdz 1993.gadam strādāja Literāro raidījumu redakcijā. Pirms tam viņš bija skarbas profesijas pārstāvis – savulaik bijis milicijas izmeklētājs Aucē, Liepājā, Aizputē un citur. Kā kārtības sargs aizkalpojās līdz pulkvežleitnanta pakāpei, taču Pēterim tuva bija dzeja, teātris, mūzika un dziesma. Un tā 1984.gadā radās viņa populārākais gabals – “Vālodzīte” un tika izdots dzejoļu krājums ar tādu pašu nosaukumu.
Dziesmas popularitāti nevar sasaistīt tikai ar tās sākotnējo izpildītāju Žoržu Siksnu. To dziedājuši daudzi solisti, un tā vienmēr uzņemta ar ovācijām. Tomēr Žoržam bija nozīmīga loma dziesmas skanējuma veidošanā. Kad Raimonds Pauls ieteica ierakstīt «Vālodzīti», Žoržs pajautāja, vai var uz ierakstu Radio 1.studijā paņemt līdzi savu klarneti un kaut ko piespēlēt. Ierakstu vadīja Kārlis Rūtentāls un viņš uz šo ideju raudzījās skeptiski, jo tolaik orķestrī bija daudzi izcili klarnetisti. Tomēr noteica: “Nu labi, paņem to klarneti līdzi”. Un tā šajā Aļņa Zaķa aranžējumā ieskanējās klarnete, kas vēlāk kļuva par dziesmas firmas zīmi.
Flautas skaņas atgādinošā balsī dziedošā vālodze radošo cilvēku aprindās bija iemīļota jau pirms Pētera Jurciņa un, iespējams, ir viens no visvairāk apdziedātajiem putniem Latvijā. 1972.gadā režisors Jānis Streičs Rīgas kinostudijā uzņēma spēlfilmu «Vālodzīte» pēc Voldemāra Bāla stāsta «Ilga – Vālodzīte». Arī pēc Pētera Jurciņa aiziešanas aizsaulē, 2004.gadā, vālodzes daudzināšanas tradīcija turpinās. Viņa dzimtajā vietā – Nautrēnu pagasta Rogovkā – ik gadu Pēterdienas svētkos pulcējas Latgales un visas Latvijas literāti, un šī diena veidojas par Latgales dzejas dienu. Nav aizmirsts arī par jauno paaudzi – jau 15 gadus tiek rīkots skatuves runas konkurss, ko sauc “Vālodzēni”.
Savukārt Žoržs Siksna vairāk nekā 30 gadus pēc «Vālodzītes» turpina dziedāt uz skatuves. Kopā ar saviem draugiem un cīņu biedriem – Roberto, Kasparu Antesu un Rinaldo Riču viņš apbraukā Latviju ar koncertiem.
Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja, kas ik mēnesi noskaidro populārākās melodijas. Ikviens “Amigo Dzintara dziesmu” mājas lapā www.dzintaradziesmas.lv vai pa bezmaksas telefonu 807 00000 var nobalsot par sev tīkamāko dziesmu no deviņām aprīļa pretendentēm. Divas
populārākās aprīļa dziesmas būs pēdējās, kuras iekļūs finālā, lai sacenstos par gada tautā iecienītākās dziesmas titulu.
