Dzintara dziesmas vēsturē. Gandrīz himna – “Manai dzimtenei” 3
Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2
Tuvojas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, tāpēc, šķiet, būtu tieši laikā parunāt par Raimonda Paula dziesmu ar Jāņa Petera vārdiem “Manai dzimtenei”, kas tapa 1972. gadā.
Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks “Manai dzimtenei” pirmo reizi izpildīja kādā no Raimonda Paula autorkoncertiem. 1974. gada “Mikrofona” aptaujā tā tika atzīta par populārāko, bet, tā kā diemžēl noslēguma koncerts togad nenotika, par uzvarētāju tā netika pasludināta. Pēc tam pašdarbības ansambļi iekļāva dziesmu arī savā repertuārā. Tad arī dzima ideja šo svinīgo un patriotisko estrādes melodiju piemērot korim un veltīt Dziesmu svētku jeb Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku simtgadei.
Tomēr dziesmas “Manai dzimtenei” ceļš uz Dziesmu svētkiem nebija viegls. Tautā tā tika ļoti mīlēta uzreiz, un šī melodija ir viena no pirmajām, kas ikvienam nāk prātā, domājot par Dziesmu svētkiem. Taču toreizējam kultūras ministram nebija drosmes “Manai dzimtenei” iekļaut simtgades svētku repertuārā. Tā 1973. gada Dziesmu svētkos tika dziedāta nevis “Manai dzimtenei”, bet gan Paula dziesma “Manai pilsētai”. To dziedāja vīru kori un atskaņoja pūtēju orķestri.
Interesanti, ka tajā pašā laikā Paulam tika izteikta kritika, ka viņš neraksta jaunas dziesmas, kas piemērotas tieši Dziesmu svētkiem. Tad gan Pauls iebildis un atļāvies norādīt uz dziesmu “Manai dzimtenei”, un viņam tika apsolīts, ka turpmāk tā tiks dziedāta visos Dziesmu svētkos.
Jau nākamajos dziedāšanas svētkos Pauls, Kokars un Peters ar asarām acīs Mežaparkā klausījās un skatījās, kā šo dziesmu uztver tauta. Tā “Manai dzimtenei” sāka skanēt visos turpmākajos Dziesmu svētkos, izņemot pēdējos. Un tomēr “Manai dzimtenei” tajos izskanēja – koncerta oficiālajai daļai beidzoties, to pieprasīja kori un publika…
1990. gadā, kad Daugavpilī notika pirmie Latgales Dziesmu svētki pēc piecdesmit gadu pārtraukuma, sveicot svētku dalībniekus, Raimonds Pauls, toreiz būdams kultūras ministrs, par mūzikas iedvesmojošo spēku teica: “Dziesmā pēc piecdesmit gadiem Latgale atkal apliecina vienotību, savu garīgo patstāvību un mūžīgo esību Latvijā. Lai esam vienoti skanīgajā dziesmā Daugavas krastos un Mežaparkā un saskanīgā sadziedāšanā svētkos un ikdienā visā Latvijā!”. Šie vārdi tik ļoti sasaucas ar dziesmu “Manai dzimtenei”… Un Latgales Dziesmu svētki bija pirmie Dziesmu svētki pēc tam, kad tika nobalsots par Latvijas Neatkarības deklarāciju.
Dziesma “Manai dzimtenei” stiprina nacionālo pašapziņu, vairo tautas spēku, iedvesmo. Tā faktiski reiz bija mūsu tautai gandrīz himnas vietā. Pauls pats saka, ka dziesmā “Manai dzimtenei” ir viņa nostāja, viņa tēvzemes izjūta.
Latvijai un dzimtenes mīlestībai joprojām tiek veltītas daudz dziesmas, un tās vislabākajās tradīcijās Latvijas iemīļotākās mūzikas žanrā apkopo arī “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Tajā mūzikas mīļotāji katru mēnesi izvēlas populārākās dziesmas, bet noslēguma balsojumā, kas šogad notiks 13. jūnijā, nosaka melodijas, kuras kļūs par daļu no latviešu kultūras mantojuma.
