Dzintara dziesmas vēsturē: “Dzeltenie aizkari” nesa atpazīstamību Edvīnam Zariņam 0
Gunārs Jākobsons*
Pirms diviem gadiem pazīstamais mūziķis Edvīns Zariņš nosvinēja apaļu jubileju – 60 gadus, no kuriem divas trešdaļas pavadītas uz skatuves. Pēdējās divas desmitgades pagājušas kopā ar Bauskas kantri grupu “Dakota”, taču atpazīstamību Edvīns izpelnījās ar 1979. gadā pēc atgriešanās no dienesta armijā dibināto apvienību “Dālderi” un dziesmu “Dzeltenie aizkari”, kas 1981. gada “Mikrofona” aptaujā ieņēma 15. vietu.
Mūzikā Edvīns gan ir krietni senāk – no četru gadu vecuma mācījies spēlēt vijoli, 14 gadu vecumā ticis pie savas pirmās ģitāras un pievienojies vispirms skolas, tad Tramvaju un trolejbusu pārvaldes ansamblim. Tieši pēdējā grupā, kas neoficiāli tika saukta par “Prauliem”, viņš sāka sacerēt savas dziesmas un Gunāra Freidenfelda vadībā tika pie pirmās pieredzes uz lielās skatuves. Tas notika 1972. gadā “Liepājas dzintarā”, kur “Prauli”, ja nemaldos, ieguva 6. vietu. Šī grupa ir pazīstama arī ar to, ka tajā pa īstam dziedātājas karjerai pievērsās Mirdza Zīvere. Tā bija populāra un interesanta grupa. Rīgas ielās klīda jaunieši ādas jakās ar uzrakstu “Prauli” uz muguras. Sen tas bija. Par to liecina fakts, ka Edvīnam Zariņam apritējuši seši desmiti un viena no viņa “meitām” – grupa “Dakota” – jau ir precību gados.
Edvīns visu mūžu bijis azartisku spēļu piekritējs. Savulaik Čiekurkalnā azartiski spēlēts futbols, hokejs, iets boksa ringā. Bet, kad rokās nonākusi ģitāra, viņš esot pazudis mūzikas skavās un no tām vaļā vairs nav ticis. Kā viņš pats saka: kamēr trumpji rokā, ir jāspēlē, jāspēlē un vēlreiz jāspēlē.
Viņš ne tikai spēlē ģitāru, bet arī sacer mūziku, raksta tekstus, dzied un piedzied. Pašam šķietot, ka tas ir tikai mazliet, bet, manuprāt, tas nav maz, jo nebūtu īpaši grūti saskaitīt vairāk par simt viņa dziesmu. To vidū netrūkst arī hitu, kas skanēs vēl pēc 60 gadiem. Un viena no tām ir “Dzelteni aizkari”.
Es ilgus gadus domāju, ka vārdus “Nāc, iesim uz pasaku ieleju zaļo, kur visiem logiem dzelteni aizkari plīv” sacerējis pats Zariņš. Taču izrādās, ka teksta autore ir dzejniece Skaidrīte Kaldupe, kura sarakstījusi kādus desmit dzejoļu krājumus un vēl tikpat pasaku krājumu.
Šī dziesma “Mikrofona” aptaujā izskanēja 1981. gadā Rīgas Sporta pilī, kur pavisam piedalījās 26 dziesmas un par tām nobalsoja vairāk nekā 28 tūkstoši klausītāju. Spēcīgā konkurencē “Dālderi” iekļuva starp 15 labākajiem, taču, ja šodien atskatāmies uz tā laika populārāko dziesmu sarakstu, “Dzeltenie aizkari” ir biežāk spēlēta nekā viena otra augstāku vietu ieguvusī.
Lai arī “Dālderu” mūžs bija samērā īss, Edvīns turpina muzicēt joprojām un 2003. gadā tika atzīts par labāko kantri solistu valstī. Desmit gadu vēlāk viņu uzņēma arī Latvijas mūziķu slavas alejā Liepājā.
Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Jau šajā nedēļas nogalē Jelgavā uzzināsim gada tautā iemīļotākās dziesmas titula ieguvēju. Par to sacentīsies deviņas pretendentes: “Sestās Jūdzes” dziesma “Pieci soļi, nedēļa vai mūžs”, “Galaktikas” un Oranžā kora meiteņu dziedātā “Kopā tik un tā”, Dzintara Čīčas “Likteņlīnijas”, Aigariņa “Es Tevi gribu”, Santas Zapackas “Aiznes vējam”, “Meitene no Gulbenes”, ko izpilda grupa “Brīvdiena”, “Lauku Muzikanti” ar dziesmu “Nemodini mani”, “Balto Lāču” dziesma “Jezups”, kā arī Rikardiona “Odiņš”.
* Autors ir “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors “Latvijas Radio 2”.
