4
Vai dāņu investors Larss Tūsens “Air Baltic” izrāda kādu aktivitāti kā līdzīpašnieks?
Larss Tūsens iegādājās esošā investora akcijas, un viņam ir viena vieta padomē, kura nekādi nevar ietekmēt kompānijas darbu. Līdz šim nekādus pārmetumus, ka kaut ko darām nepareizi, neesam saņēmuši. Šobrīd svarīgākais ir, ka pie stratēģiskā investora meklēšanas strādā finanšu konsultants “Lazard Frères”, kuram līdz gada beigām jānāk klajā ar piedāvājumu kompānijas tālākai attīstībai.
Vai no stratēģiskā investora sagaidāt, ka tas atpirks valsts 80% kapitāldaļu?
Piedāvājums būs novembrī, bet mūsu uzstādījums ir tāds, ka valstij jāsaglabā ietekme nacionālajā aviokompānijā, ka lidostai “Rīga” jāpaliek par “Air Baltic” bāzes lidostu, jāsaglabā esošie savienojumi un jāizveido jauni. Gaidām priekšlikumus, kā Latvijas valstij pareizāk rīkoties.
Vai līdzšinējie stratēģiskā investora meklējumi Tuvajos Austrumos un Ķīnā vairs neskaitās? “Lazard” strādā no nulles?
“Lazard” strādā pa visu pasauli un piedāvājumi var nākt no visas pasaules – Amerikas, Ķīnas, Austrālijas, Indijas, Eiropas. Tiks izvēlēts labākais piedāvājums Latvijas valstij.
Un kāds ceļš būtu ejams “Lattelecom” un LMT?
Šo jautājumu, lūdzu, Arvilam Ašeradenam.
Zinu, ka Ekonomikas ministrija ir valsts kapitāldaļu turētājs, bet jūs kā ministrs atbildat par sakariem.
Svarīgākais ir tas, lai, mainoties tirgus konjunktūrai, Latvijas valsts nezaudētu savu aktīvu vērtību. Latvijas valstij kā akcionāram ir jāsaglabā ietekme – mazākumā vai vairākumā, bet jābūt noteicošai situācijai. Lai nebūtu tā, kā kādreiz bija ar “Air Baltic” Flika laikā – valstij bija vairākums akciju, bet nebija noteikšanas.
Vai valstij ir jābūt īpašniecei pār stratēģisko telekomunikāciju infrastruktūru?
Mans uzskats, ka noteikti. Kabeļu šahtas un optiskie kabeļi ir valstij nozīmīgi. Ja mums būs jālemj par “Lattelecom” un LMT, tad atsevišķi jānodala stratēģiskā infrastruktūra. Viennozīmīgi. Pat ja tiks lemts par apvienošanos, man ir svarīgi, lai tas nav viena gada darījums – tā sakot, saņemam naudu un apēdam. Mēs nedrīkstam pazaudēt ne ietekmi, ne ieņēmumus no šīm kompānijām. Šobrīd no saņemtajām dividendēm Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nodrošina virszemes apraidi. Labāk lai gotiņa katru gadu dod pienu, nevis to nokaujam un saņemam naudu.
Kā jums kā telekomunikāciju sakaru lietotājam liekas – kam ir nākotne?
Parādās dažādi reitingi, pēc kuriem spriežot, esam paklupuši interneta ātrumā vai iespējās. Pabraucot pa pasauli, esmu pārliecinājies, ka tik labi sakari un bez pārrāvumiem kā Latvijā nav nekur – internets, Wi-Fi, mobilie sakari. Tehnoloģijas ļoti strauji virzās uz priekšu, un uzņēmumiem jātiek tām līdzi.
Par laikrakstu piegādi. Kad “Latvijas Pastam” augustā esam nodevuši nākamā gada abonēšanas cenas, tad budžeta diskusijās Finanšu ministrija sāk meklēt, kur ietaupīt. Līdz šim jau vairākkārt tā ir ieminējusies par dotāciju atņemšanu laikrakstu piegādēm lauku reģionos. Kāda ir jūsu pozīcija valdībā?
Noteikti jāatbalsta piegādes, jo nevaram to visu uzlikt izdevējiem. Pretējā gadījumā cilvēkiem lauku rajonos avīzes nenesīs. Uzlikt par pienākumu kapitālsabiedrībai “Latvijas Pasts” darīt ko nerentablu nedrīkstam, tāpēc šī funkcija valstij jāsaglabā. Nedrīkst būt tā, ka tikai tur, kur lielāks cilvēku skaits – Rīgā un lielajās pilsētās –, kur to var nodrošināt ar peļņu, tur avīzes saglabā. Pats esmu lauku iedzīvotājs, un man ir svarīgi, lai visa Latvija dzīvo. Valsts atbalsts saglabāsies. Ar “Latvijas Pastu” esam sarunājuši, ka pēc 2019. gada, līdz kuram ir spēkā esošie noteikumi, slēgt nevis gadskārtējos līgumus, bet ilgas darbības līgumus. Lai izdevējiem ir skaidrs uz ilgāku posmu un nebūtu uztraukumu, kā būs. Šī sociālā funkcija ir jāsaglabā.
