4
Biedrības “Baltijas asociācija–Transports un Loģistika ” (BATL) prezidente Inga Antāne pārmet, ka vienota transporta koridora izveide nav Latvijas valsts prioritāte un ka darba grupā to nespēj izstrādāt…
“LDz Loģistika” jau ir šis vienotais piedāvājums. Tas dzīvē jau darbojas. Paskatieties kaut vai uz konteineru pārvadājumu palielināšanos par 30%. Antānes kundzei nav īsti izpratnes, kā piedāvājums veidojas. Savukārt no termināļu puses nav iedoti skaidri skaitļi, kādas ir to izmaksas pārkraušanā. Vismaz pēdējās trīs reizes viņa nav bijusi uz Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdēm. Uzņēmējiem vairāk jāstrādā pie tā, kā veidot savu biznesu, nevis tikai sēdēt uz Krievijas naftas un oglēm. Situācija pasaulē mainās.
Ja no Krievijas puses gaidāms kravu samazinājums, vai varam cerēt uz kravu ģeogrāfijas paplašināšanu no vietām, par kurām liecina jūsu komandējumu saraksts?
Jā, tas ir otrs virziens, kurā strādājam, lai daļēji diversificētu kravu apjomu no Krievijas un Baltkrievijas. Cītīgi strādājam ar Ķīnu, pērn novembrī pirmais konteineru testa vilciens atnāca no Ķīnas 12 dienās plānoto 15 vietā…
…un te stāvēja, lai gaidītu svinīgo pienākšanu Rīgas stacijā.
Jā, tas bija ļoti nozīmīgs brīdis. Šogad sadarbībā ar Dīsburgas ostu noorganizējām divus atpakaļvilcienus uz Ķīnas pilsētu Kašgaru, kas plānoto desmit dienu vietā aizgāja septiņās. Šo sadarbību kā veiksmīgu novērtē mūsu sadarbības partneri, kas jau skatās uz mums nevis kā uz solītājiem un papīru parakstītājiem, bet gan kā uz reāliem darītājiem. Mūsu kaimiņvalstis to vēl nav paveikušas. Mēs to sagatavojām trīs mēnešos. Tagad uzdevums šādu vilcienu kustību nodrošināt daudz regulārāk. No valsts puses mēs esam parādījuši, ka varam un kādos laikos varam (esam hronometrējuši visas procedūras) un cik tas izmaksā, bet regularitāte atkarīga no uzņēmējiem.
Vai nav iluzori cerēt uz Rietumeiropas kravām? Ja skatāmies kartē, taisnākais ceļš no Ķīnas uz un no Dīsbergas ved caur Baltkrieviju, ne Latviju.
Šādu jautājumu: kāpēc ne Varšava, bet Rīga, man uzdeva Ķīnā. Pirmkārt, taisnākais ceļš uz Baltijas jūru. Otrkārt, cik reižu nākas mainīt riteņu platumu sliežu platumu dēļ un cik tas sadārdzina? Mēs no Ķīnas robežas līdz Latvijas ostām atvedam kravas pa vienu sliežu platumu. Tiem, kas vēlas nogādāt kravu lielākā ātrumā no Ķīnas līdz Skandināvijai, mēs esam visātrākie un visizdevīgākie. Ar Ķīnu reālais darbs sākās, kad atgriezos satiksmes ministra postenī, un tagad redzam pirmos rezultātus.
Šobrīd ķīniešu “viens ceļš, viena josta” ved vairākos virzienos, un mēs esam viens no tiem. “China Daily” rakstīja, ka Latvija no Baltijas valstīm ir pirmā, kas iekļāvusies Zīda ceļā. Neskatoties uz skeptiķu viedokļiem, mums ir izdevies Zīda ceļam uztaisīt Dzintara atzaru. Arī no Lielā akmens pie Minskas mēs būsim taisnākais ceļš uz Ziemeļeiropu. Esam noslēguši vienošanos ar “China Merchants Group” grupu, kas ir šī industriālā parka attīstītāji.
Lielu plusu iedeva Laimdotas Straujumas kā premjerministres vizīte, un tagad ļoti palīdzētu vēl kādas augstākas amatpersonas vizīte Ķīnā.
Paralēli strādājam ar Irānu, Indiju, Azerbaidžānu, lai diversificētu savu kravu tirgu.
