“Reizi gadā pat slotaskāts var izšaut.” Neliels ieskats dzinējmedībās: disciplīna, piesardzība un skaistums 27
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vienas no populārākajām medībām Latvijā visos laikos ir bijušas medības ar dzinējiem. Mednieki šādās medībās izvietojas ap mastu, tas ir, ap vienu vai vairākiem kvartāliem, bet dzinēji parasti veidojot ķēdi, trokšņodami dodas cauri mastam, virzot mastā esošos dzīvniekus mednieku virzienā.
Šādu medību pozitīvais efekts noteikti ir kolektīva kopā sanākšana, medību tradīciju uzturēšana un izkopšana, jauno mednieku un medību kandidātu izzināšana un pieredzes palielināšana. Lai medības būtu baudāmas un to norise visām iesaistītajām pusēm patīkama, svarīgi ir divi būtiski pamatprincipi. Pirmkārt, ir jābūt sakārtotai dzinējmedību infrastruktūrai, kā arī jāsagatavo pašas medības, otrkārt, medību vadītājam medības ir jāvada, bet medību dalībniekiem bez iebildumiem jāpakļaujas medību vadītāja likumīgiem rīkojumiem un stingri jāievēro disciplīna.
Lai slotas kāts nešautu…
Disciplīna un piesardzība jāievēro visur, ne jau velti ir teiciens, ka reizi gadā pat slotaskāts var izšaut, domāju, ka tieši tāds – atbildīgs, uzmanīgs un piesardzīgs – ir mednieku formējums Kandavā “Mežrags”.
Veiksmīgi beidzies otrais masts, medījums savākts, šāvieni pārbaudīti, dodamies uz pusdienu vietu, kur uz trijkāja virs ugunskura, burbuļus mezdams un fantastisku aromātu izdalīdams, vārās meža velšu virums. Mute vārda tiešā nozīmē pieskrien pilna ar siekalām, bet šodienas medību vadītājs Ivars Frīdemanis ir nepielūdzams – vispirms līnija ar atskaiti, bet ēšana pēc tam.
Mednieki ātri sastājas līnijā, Ivars trāpīgos šāvējus sveic ar egles zariņu, bet pūdelētāji saņem labsirdīgu nopēlumu – biežāk jāapmeklē šautuve. Vēl īsa analīze par pēdējo mastu, un dodamies pie galda. Noķeru brīdi, kad medību vadītājs ar gardu muti notiesājis pusdienas, un pajautāju, kādas ir viņa prasības pret dzinējiem un vai pašam medībās iznāk pavērot dabu.
“Zini, atklāti sakot, vadot medības, laika nekam citam praktiski neatliek, jādomā par drošību medību norises laikā, jāpārbauda katrs šāviens, labi, ka ir palīgi, kas palīdz nolikt medniekus, koriģē dzinējus, izseko sašautos dzīvniekus: šajā jomā neaizvietojami ir labi apmācīti, ar GPS sistēmām aprīkoti suņi. Dabas baudīšanai pievēršos gaides medībās vai dienās, kad medību procesu vada kolēģi. Par mūsu dzinējiem varu pateikt tikai to labāko. Sen pagātnē tie laiki, kad, lai iestātos medniekos, bija jānoiet noteikts laiks par dzinēju. Piekrītu, ka šādā veidā varēja medību kandidātu labāk iepazīt, tomēr – tie jau visi mūsējie, mūsu acu priekšā dzimuši un auguši. Dzinējam jāzina daudz: kā ieturēt līniju, sazināties ar dzinēju vadītāju, noteikt savu atrašanās vietu mežā, palīdzēt savākt nomedītos dzīvniekus, un mednieku mājā visiem kopīgi veikt medījuma pirmapstrādi, bonusā saņemot godam nopelnīto medījuma porciju.
Tu jau pats redzi, mums medījuma izdzīšanā piedalās arī daiļais dzimums, bet vakarā priekšauts virsū, gumijas cimdi rokās, un dīrā tā, ka šņakst.”
Vai medības ir iespējams apvienot ar dabas vērošanu?
Dabas dāvanas un skarbums
Gluži kā saukta uzrodas Inese, dzinēja ar krietnu stāžu, tālāk laiks viņas teiktajam. “Laikam jau pats liktenis bija lēmis, lai es nonāktu šajā statusā. Manu darba vietu bieži apmeklēja šī medību kolektīva vadītājs un dvēsele Viesturs Valdis Dreimanis. Gandrīz vai katrā tikšanās reizē viņš mani aicināja par dzinēju, bet es atteicos, tad viņš ķērās pie nelielas viltībiņas un nosauca mani par pārāk lepnu, lai es ietu par dzinēju. Es, pēc dabas būdama drīzāk kautrīga, nevis lepna, uz šo āķi uzķēros, bet tagad varu būt ļoti gandarīta, ka esmu šo lielisko cilvēku vidū.
Man vārds “medības” izsaka ļoti daudz, tā ir kopābūšana ar līdzīgiem cilvēkiem, tā ir dabas baudīšana un izzināšana, un par to, lai es pilnvērtīgāk apgūtu šos procesus, daudz ar mani savā pieredzē un zināšanās ir dalījies tieši Viesturs. Katrā procesā jau noteikti atmiņā iespiežas kāds no spilgtākajiem mirkļiem. Man tādu ir bijis daudz, bet par vienu no favorītiem šajā ziņā es uzskatu epizodi pēc vētras, kad mežā bija sagāzts daudz koku. Tie gulēja krustu šķērsu, bet mēs, dzinēji, rāpāmies tiem pāri un zem mums rukšķēdamas un šņākdamas skrēja cūkas, kuras ne par ko negribēja nākt ārā.
Otrajā vietā es ierindoju tikšanos ar ļoti skaistu briežu bulli mežā. Tas stāvēja piecpadsmit metrus no manis, skatījās man acīs un it kā teica: ej savu ceļu, es iešu savējo. Tā arī darījām un šķīrāmies kā draugi. Bet pirmajā vietā noteikti ir mans atradums, kad pārdesmit metrus pēc dzīšanas sākuma uzdūros kritušam sudraba medaļas vērtam briežu bullim, daba ir nežēlīga un, visticamāk, ka viņu riesta cīņās līdz nāvei bija sadūris pretinieks. Un kur tad nu vēl klāt tam visam, par ko, tuvojoties rudenim, man jautā meita un abi dēli – mammu, kad atkal būs tā garšīgā gaļa no Kandavas mežiem?!”
EKSPERTA VIEDOKLIS
Pieredzes stāsti – medību ētikas mantojums
Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Jānis Zandbergs: “Latvijas mednieki jau no pašiem pirmsākumiem lēnām un pamatīgi ir veidojuši savu medību ētikas kodeksu, kura mērķis ir kopt un godāt medību nerakstītos likumus un tradīcijas. Taču kā tās nodot tālāk, nākamajām mednieku un mednieču paaudzēm? Manuprāt, nav nekas labāks kā pieredzējušu un sirmu mednieku stāsti no medībām. Tajos ir atrodams viss – ainava, piedzīvojums, pārdzīvojums, katra individuālā mednieka unikālais skatījums, ko pavada skaidrojums, pēc kādiem principiem tas vadījies, esot medībās un sastopot medījumu. Šie stāsti lieliski atspoguļo medību saimniecisko pusi un arī emocionālo, ētisko pusi. “Garšīgi” izstāstīt savu medību stāstu ir kā uzgleznot krāšņu gleznu, ļaut izjust līdzpārdzīvojumu katram vērotājam un klausītājam.
Latvijā nav īpaši daudz medību daiļliteratūras, kas atspoguļotu iepriekšējo paaudžu medību gaitas, bet tas netraucē medniekiem dalīties ar savām pārdomām rakstos un stāstos. Čaklākie pat izdod grāmatas.
Katrā šādā stāstā slēpjas kāda mācība, padoms vai kāda ceļa karte jaunajiem medniekiem, kuri uz savas meža takas atrodas vēl pašā sākumā.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
